Vispārējā konference
Abu augstāko baušļu vienotā sasaiste
2024. gada aprīļa vispārējā konference


Abu augstāko baušļu vienotā sasaiste

Mūsu spēja sekot Jēzum Kristum ir atkarīga no mūsu spēka un spējas līdzsvaroti un vienlīdz lielā mērā ziedoties pirmajam un otrajam bauslim.

Ievads

Ceļojot norīkojumos pa visu pasauli, mana sieva Lesa un es baudām privilēģiju — tikties ar jums gan lielās, gan mazās draudzēs. Jūsu nodošanās Tā Kunga darbam pacilā mūs un kalpo par liecību Jēzus Kristus evaņģēlijam. Atgriežoties mājās no katra ceļojuma, mēs prātojam, vai maz esam devuši citiem tikpat daudz, cik saņēmuši.

Attēls
Varavīksnes tilts.
Attēls
Tsing Ma tilts.
Attēls
Tauera tilts.

Ceļojot mums atliek maz laika ievērojamu vietu apskatei. Tomēr, kad tas ir iespējams, es veltu dažus mirkļus savai īpašajai kaislībai. Mani interesē arhitektūra un dizains, un mani sevišķi valdzina tilti. Es apbrīnoju piekares tiltus. Vai tas būtu Varavīksnes tilts Tokijā, Tsing Ma tilts Honkongā, Tauera tilts Londonā vai citi, ko esmu redzējis, — es brīnos par ģeniālo inženieriju, kas ir izmantota šo sarežģīto konstrukciju veidošanā. Tilti aizved mūs tur, kur mēs citādi nevarētu nokļūt. (Pirms turpināt, es gribu atzīmēt, ka kopš šī vēstījuma sagatavošanas Baltimorā ir notikusi traģiska avārija, kurā sagruva tilts. Mēs sērojam par bojāgājušajiem un izsakām līdzjūtību cietušajām ģimenēm.)

Lieliskais piekares tilts

Nesen es devos konferences norīkojumā uz Kaliforniju, kārtējo reizi šķērsojot ikonisko Zelta vārtu tiltu, kas tiek uzskatīts par pasaules inženiertehnisko brīnumu. Šajā monumentālajā konstrukcijā apvienojas skaista forma, funkcionāls mērķis un meistarīga inženierija. Tas ir klasisks piekares tilts ar diviem nesošajiem torņiem, ko balsta masīvi pīlāri. Milzīgie, majestātiskie, tilta svaru nesošie dvīņu torņi, kas paceļas augstu virs okeāna, bija pirmie šīs konstrukcijas elementi, kas tika uzbūvēti. Tie kopīgi balsta gan galveno, plaši izvērsto piekares trošu, gan vertikālo piekares trošu slodzi, kurās ir iekārta zemāk esošā brauktuve. Izcilā stabilizēšanas spēja — torņu spēks — ir šī tilta inženierijas maģija.

Attēls
Zelta vārtu tilta būvniecība.

Zelta vārtu tilta rajons

Agrīnie tilta būvniecības attēli liecina par šo inženiertehnisko principu. Abi simetriskie torņi, kas ir savstarpēji sasaistīti, nes katras tilta sastāvdaļas slodzi.

Attēls
Zelta vārtu tilta būvniecība.

Getty Images/Underwood Archives

Pēc pabeigšanas tilts ar abiem tā torņiem, kas stingri stāv noteiktajā vietā, un to pīlāriem, kas ir nostiprināti uz pamatiežiem, ir kļuvis par spēka un dailes atainojumu.

Attēls
Zelta vārtu tilts.

Šodien es aicinu jūs paraudzīties uz šo cēlo tiltu ar tā augstajiem dvīņu torņiem, kas celti uz stipra pamata, evaņģēlija skatījumā.

Jēzus Kristus kalpošanas noslēdzošajā posmā, ko mēs šobrīd dēvējam par Kluso nedēļu, kāds farizejs, kurš bija bauslības mācītājs,1 uzdeva Glābējam jautājumu, uz kuru, kā viņš zināja, bija teju neiespējami atbildēt:2 „Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?” Bauslības mācītājs, „kārdinādams Viņ[u]” un ar šķietami liekulīgu nodomu cerēdams saņemt likumos balstītu atbildi, saņēma patiesu, svētu, dievišķu atbildi.

„Jēzus tam sacīja: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.

Šis ir augstākais un pirmais bauslis.”” Balstoties uz mūsu salīdzinājumu ar tiltu, tas ir pirmais tornis!

„Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” Tas ir otrais tornis!

„Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.”3 Tās ir pārējās tilta sastāvdaļas!

Papētīsim katru no šiem abiem augstākajiem baušļiem, kas tiek atklāti un citēti Jēzus Kristus atbildē. To darot, iztēlosimies savās domās ainu ar iespaidīgu piekares tiltu.

Mīliet To Kungu

Pirmais — mīlēt To Kungu no visas savas sirds, dvēseles un prāta.

Šajā atbildē Jēzus Kristus sakopo bauslības būtību, kas ietverta Vecās Derības svētajās mācībās. Mīlestība pret To Kungu, pirmkārt, izriet no jūsu sirds — jūsu iedabas. Tas Kungs lūdz, lai jūs mīlētu no visas savas dvēseles4 — pilnībā veltot visu savu būtību Viņam — un, visbeidzot, lai jūs mīlētu ar visu savu prātu — savu saprātu un intelektu. Mīlestībai uz Dievu nav ierobežojumu vai gala. Tā ir bezgalīga un mūžīga.

Man pašam pirmā augstākā baušļa piemērošana dažkārt šķiet abstrakta, pat biedējoša. Esmu pateicīgs, ka, apsverot Jēzus turpmākos vārdus, šis bauslis kļūst daudz saprotamāks: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.”5 To es varu. Es varu mīlēt Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, kas, savukārt, vedina pie lūgšanas, Svēto Rakstu studēšanas un pielūgsmes templī. Mēs mīlam Tēvu un Dēlu, maksājot desmito tiesu, turot sabata dienu svētu, dzīvojot tikumīgu un šķīstu dzīvi un esot paklausīgi.

Mīlestība pret To Kungu bieži vien ir mērāma nelielos, ikdienišķos darbiņos, sperot soļus pa derību ceļu: jauniešiem tā ir sociālo tīklu izmantošana, lai pacilātu, nevis noniecinātu citus; aiziešana no ballītes, filmas vai cita pasākuma, kurā var tikt apstrīdēti mūsu standarti; godbijības izrādīšana svētām lietām.

Padomājiet par šo aizkustinošo piemēru. Kādā gavēņa svētdienā mēs ar Vansu6 pieklauvējām pie kādas mazas, pieticīgas mājeles durvīm. Mēs, līdz ar citiem kvoruma diakoniem, bijām pieraduši dzirdēt vārdus „Lūdzu, ienāciet!”, kas tika sirsnīgi izkliegti jūtami vāciskā akcentā — pietiekami skaļi, lai tos varētu dzirdēt otrpus durvīm. Māsa Mullere bija viena no vairākām imigrantu atraitnēm mūsu bīskapijā. Viņai nebija viegli atvērt durvis, jo viņa bija vājredzīga. Kad mēs ienācām blāvi apgaismotajā mājā, viņa mūs sagaidīja ar laipniem jautājumiem: „Kā jūs sauc? Kā jums klājas? Vai jūs mīlat To Kungu?” Mēs viņai atbildējām un pastāstījām, ka esam ieradušies, lai paņemtu viņas gavēņa ziedojumus. Pat būdami jauni, mēs uzskatāmi redzējām viņas trūcīgos apstākļus, un viņas ticības pilnā atbilde bija dziļi aizkustinoša: „Šorīt es noliku uz plaukta desmit centu monētu. Es esmu tik pateicīga, ka varu samaksāt gavēņa ziedojumus! Vai jūs būtu tik laipni un ieliktu to aploksnē, un aizpildītu manu gavēņa ziedojumu veidlapu?” Viņas mīlestība uz To Kungu pacilāja mūsu ticību ikreiz, kad mēs atstājām viņas mājas.

Ķēniņš Benjamīns apsolīja ievērojamu spēku tiem, kuri ievēro pirmo, augstāko bausli. „Es vēlos, lai jūs padomātu par to, kuri tur Dieva baušļus, svētīto un laimīgo stāvokli. … Viņi ir svētīti visās lietās, … un, ja viņi iztur uzticīgi līdz galam, viņi tiek uzņemti debesīs … nebeidzamā laimes stāvoklī.”7

Mīlestība pret To Kungu vedina pie mūžīgas laimes!

Mīliet savu tuvāko

Pēc tam Jēzus teica: „Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.”8 Šis ir tilta otrais tornis.

Šeit Jēzus sasaista mūsu augšup vērsto skatienu uz debesīm — mīlestību pret To Kungu — ar mūsu laicīgo skatienu uz apkārtējiem — mīlestību pret līdzcilvēkiem. Tie ir savstarpēji atkarīgi jēdzieni. Mīlestība pret To Kungu ir nepilnīga, ja mēs atstājam novārtā savus tuvākos. Mīlestības izrādīšana apkārtējiem ir attiecināma uz visiem Dieva bērniem, neatkarīgi no viņu dzimuma, sociālā stāvokļa, rases, seksualitātes, ienākumiem, vecuma vai etniskās piederības. Mēs uzmeklējam tos, kuri jūtas sāpināti, sagrauti un atstumti, jo „visi ir vienādi Dieva priekšā”.9 Mēs „palīdz[am] vājajiem, pace[ļam] gurdenās rokas un stiprin[ām] nespēcīgos ceļus”.10

Padomājiet par šo piemēru: brālis Evanss11 jutās pārsteigts, sajūtot pamudinājumu apturēt savu automašīnu un pieklauvēt pie viņam nezināmas ģimenes nepazīstamajām durvīm. Kad durvis atvēra kāda atraitne, vairāk nekā desmit bērnu māte, viņam tūliņ pat uzskatāmi atklājās viņu smagie apstākļi un ievērojamās vajadzības. Pirmo no vajadzībām bija vienkārši apmierināt — tā bija viņu mājas krāsošana, kam sekoja daudzus gadus ilga laicīgā un garīgā kalpošana šai ģimenei.

Vēlāk šī pateicīgā māte, rakstot par savu debesu sūtīto draugu, teica: „Tu esi pavadījis savu dzīvi, pasniedzot roku „vismazākajiem” no mums. Kā es vēlētos dzirdēt, kas Tam Kungam būs sakāms, kad Viņš paudīs Savu atzinību par visu to labo, ko tu esi finansiāli un garīgi darījis to cilvēku labā, par kuriem ir zināms vienīgi tev un Viņam! Paldies, ka esi svētījis mūs tik daudzējādā ziņā, … par to, ka esi nodrošinājis misionāru vajadzības! … Es bieži prātoju: vai Tas Kungs bija izraudzījies tieši tevi, vai arī tu biji vienīgais, kurš ieklausījās.”

Mīlestībā pret savu tuvāko ietilpst kristīgu laipnību izrādīšana un kalpošanas darbi. Vai jūs varat atbrīvoties no aizvainojuma, piedot ienaidniekiem, laipni uzņemt savus kaimiņus, kalpot tiem un atbalstīt vecākus cilvēkus? Ikviens no jums tiks iedvesmots, būvējot savu tuvākā mīlestības torni.

Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja: „Palīdzēšana citiem, apzinīgi pūloties parūpēties par citiem tādā pašā mērā vai pat vairāk, nekā mēs rūpējamies paši par sevi, dāvā mums prieku. Īpaši tad, … kad tas rada neērtības un prasa iziet no savas komforta zonas. Dzīvošana pēc šī otra augstākā baušļa ir atslēga uz to, lai mēs kļūtu par īsteniem Jēzus Kristus mācekļiem.”12

Savstarpējā atkarība

Jēzus turpināja mācīt, sakot: „Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.”13 Tas ir ļoti pamācoši. Starp mīlestību pret Kungu un mīlestību citam pret citu pastāv ievērojama savstarpējā atkarība. Lai Zelta vārtu tilts pildītu iecerēto funkciju, abi torņi ir veidoti vienlīdz stipri, lai ar vienlīdz lielu spēku izturētu piekares trošu, brauktuves un tiltu šķērsojošās satiksmes slodzi. Bez šīs inženiertehniskās simetrijas tilts varētu tikt pakļauts briesmām, kas varētu novest pat pie tā sagrūšanas. Lai jebkurš piekares tilts varētu kalpot tam mērķim, kam tas ir būvēts, tā torņiem ir jādarbojas pilnīgā saskaņā. Tāpat arī mūsu spēja sekot Jēzum Kristum ir atkarīga no mūsu spēka un spējas dzīvot saskaņā ar pirmo un otro bausli, līdzsvaroti un vienlīdz lielā mērā nododoties tiem abiem.

Attēls
Zelta vārtu tilts.

Tomēr pasaulē pieaugošās nesaskaņas liecina, ka mēs dažkārt to neizprotam vai neatceramies. Daži ir tik ļoti pievērsušies baušļu ievērošanai, ka kļūst visai neiecietīgi pret tiem, kuri viņu skatījumā nav tik taisnīgi. Dažiem ir grūti mīlēt tos, kuri izvēlas dzīvot ārpus derību ietvariem vai pat atsakās no jebkādas reliģiskās iesaistes.

No otras puses, ir arī tādi cilvēki, kuri uzsver to, cik svarīgi ir mīlēt apkārtējos, neatzīstot, ka mēs visi esam atbildīgi Dieva priekšā. Daži pilnībā atsakās no priekšstata par neapšaubāmas patiesības jeb pareizā un nepareizā pastāvēšanu, uzskatot, ka vienīgais, kas no mums tiek prasīts, ir visaptveroša iecietība, pilnībā pieņemot līdzcilvēku izvēles. Jebkurš no šiem līdzsvara trūkuma veidiem var novest pie jūsu garīgā tilta sasvēršanās vai pat sagrūšanas.

Prezidents Dalins H. Oukss aprakstīja to, sakot: „Mums ir pavēlēts mīlēt ikvienu, jo Jēzus līdzībā par labo samarieti tiek mācīts, ka ikviens ir mūsu tuvākais. Taču, dedzīgi ievērojot šo otro bausli, mēs nedrīkstam aizmirst par pirmo bausli — mīlēt Dievu no visas savas sirds, dvēseles un prāta.”14

Noslēgums

Tāpēc jautājums katram no mums ir šāds: kā lai mēs uzbūvējam savu ticības un nodošanās tiltu, uzslejot augstus tilta torņus, lai mīlētu gan Dievu, gan savus tuvākos? Mums ir vienkārši jāsāk. Mūsu sākotnējie centieni var izskatīties kā iecerētā tilta uzmetums uz papīra salvetes jeb tā projekts agrīnajā stadijā. Tas varētu sastāvēt no dažiem reāli īstenojamiem mērķiem: iegūt dziļāku izpratni par Tā Kunga evaņģēliju vai apņemšanos nebūt tik nosodošiem pret apkārtējiem. Neviens nav par jaunu vai par vecu, lai to sāktu.

Attēls
Tilta projekta skice.

Laika gaitā, pateicoties lūgšanām un pārdomātai plānošanai, aptuvenās idejas tiek pilnveidotas. Jaunieviestās darbības kļūst par ieradumiem. Sākotnējie uzmetumi kļūst par smalki izstrādātiem projektiem. Mēs ceļam savu personīgo, garīgo tiltu, ar savu sirdi un prātu nododoties Debesu Tēvam un Viņa Vienpiedzimušajam Dēlam, kā arī saviem brāļiem un māsām, ar kuriem kopā strādājam, izklaidējamies un dzīvojam.

Turpmākajās dienās, kad jūs brauksiet pār kādu ievērojamu piekares tiltu vai kaut vai redzēsiet tā attēlu ar augstajiem torņiem, es aicinu jūs atcerēties abus augstākos baušļus, ko Jēzus Kristus aprakstīja Jaunajā Derībā. Kaut Tā Kunga norādījumi mūs iedvesmotu! Kaut mūsu sirds un prāts vērstos augšup, mīlot To Kungu, un pavērstos apkārt — mīlot savu tuvāko!

Kaut tas stiprinātu mūsu ticību Jēzum Kristum un Viņa īstenotajai Izpirkšanai, par ko es liecinu Jēzus Kristus Vārdā! Āmen.

Atsauces

  1. „Jaunajā Derībā [termins bauslības mācītājs] ir pielīdzināms rakstvedim, kurš pēc profesijas bija likuma, tostarp Pentateiha rakstīto likumu, kā arī „vecajo tradīciju” pētītājs un skolotājs (Mateja 22:35; Marka 12:28; Lūkas 10:25).” (Svēto Rakstu ceļveža šķirklis „Bauslības mācītājs”.)

  2. Senatnē ebreju pētnieki bija uzskaitījuši 613 Torā minētos baušļus un aktīvi apsprieda to, cik svarīgs ir katrs no tiem — salīdzinājumā ar citiem. Iespējams, šis bauslības mācītājs bija iecerējis izmantot Jēzus atbildi, lai vērstos pret Viņu. Ja Jēzus teiktu, ka kāds no baušļiem ir pats svarīgākais, tas dotu viņam iespēju apsūdzēt Viņu par kāda cita likuma aspekta ignorēšanu. Taču Glābēja atbilde apklusināja tos, kuri bija ieradušies ievilināt Viņu lamatās, kad Viņš izteica apgalvojumu, uz ko pamatojas viss, ko mēs darām mūsdienu Baznīcā.

  3. Mateja 22:36–40.

  4. Skat. Mācības un Derību 88:15.

  5. Jāņa 14:15.

  6. Privātuma nolūkos abi personvārdi ir mainīti.

  7. Mosijas 2:41.

  8. Mateja 22:39.

  9. 2. Nefija 26:33.

  10. Mācības un Derību 81:5.

  11. Privātuma nolūkos personvārds ir mainīts.

  12. Rasels M. Nelsons, „Otrs augstākais bauslis” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. nov., 100. lpp.

  13. Mateja 22:40.

  14. Dalins H. Oukss, „Divi augstākie baušļi” (vispārējās konferences runa), Liahona, 2019. g. nov., 73.–74. lpp.