Meklējot labo

Meklējot jaunu māju, kāds jauns Pēdējo Dienu svēto pāris sarunājās ar iespējamiem kaimiņiem par apkārtni un skolu šajā apkaimē.

Kāda sieviete, ar kuru viņi runāja, pastāstīja par skolu, kuru apmeklēja viņas bērni: „Tā ir vissatriecošākā vieta! Skolas direktors ir brīnišķīgs un labs cilvēks; skolotāji ir augsti kvalificēti, laipni un draudzīgi. Es esmu ļoti apmierināta ar to, ka mūsu bērni var apmeklēt šo brīnišķīgo skolu. Jūs to iemīlēsiet!”

Savukārt cita sieviete par savu bērnu skolu teica: „Tā ir briesmīga vieta. Skolas direktors ir egocentrisks; skolotāji ir nekvalificēti, rupji un nedraudzīgi. Ja es varētu atļauties aizbraukt projām no šīs apkaimes, es to darītu nekavējoties!”

Interesanti bija tas, ka abas šīs sievietes runāja par vienu un to pašu direktoru, par tiem pašiem skolotājiem un par to pašu skolu.

Vai esat kādreiz pamanījuši, ka cilvēki parasti var atrast to, ko viņi meklē? Meklējiet pietiekami uzcītīgi, un jūs varēsiet atklāt gan labo, gan slikto gandrīz jebkurā cilvēkā vai jebkurā lietā. Cilvēki tieši to ir darījuši attiecībā uz Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīcu kopš tās pirmsākumiem. Tie, kas meklē labo, atradīs laipnus un līdzjūtīgus cilvēkus — cilvēkus, kas mīl To Kungu, vēlas kalpot Viņam un svētīt savu līdzcilvēku dzīvi. Bet patiesība ir arī tā, ka tie, kas meklē slikto, noteikti atradīs to, kas nav pilnīgs.

Diemžēl laiku pa laikam tas notiek pat pašā Baznīcā. To cilvēku, kas meklē iemeslus, lai kritizētu, radošumam, izdomai un neatlaidībai nav robežu. Šķiet, ka viņi nespēj atbrīvoties no aizvainojuma. Viņi izplata baumas un sūdzas par citiem. Viņi uzplēš rētas ilgu gadu garumā, izmantojot katru iespēju kritizēt un pazemot citus. Tam Kungam tas nav patīkami, „jo, kur ir skaudība un ķildas, tur ir juceklis un visāda nelietība” (Jēkaba v. 3:16).

Prezidents Džordžs K. Kenons (1827–1901) labi pazina prezidentu Brigamu Jangu (1801–1877), daudzus gadus kopā cieši strādājot gan kā Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, gan kā padomnieks Augstākajā Prezidijā. Pēc prezidenta Janga nāves prezidents Kenons ierakstīja savā dienasgrāmatā: „Es nekad neesmu kritizējis vai sūdzējies par prezidenta Janga vadību, viņa padomiem vai viņa mācībām savā sirdī un vēl jo mazāk savos vārdos vai darbos. Tagad man tas sniedz prieku. Doma, kas mani vienmēr pavadīja, ir: Ja es kritizēšu, sūdzēšos vai tiesāšu brāli Brigamu, cik tālu man vajadzētu iet; ja es sākšu, kurā brīdī man vajadzētu apstāties? Šajā ziņā es neuzdrīkstējos sev uzticēties. Es zināju, ka atkrišana bieži vien bija rezultāts tam, ka tika izrādīta iecietība pret kritizēšanas un zūdīšanās garu. Citi spēcīgāki, gudrāki un pieredzējušāki cilvēki nekā es varētu darīt daudzas tādas lietas, kuras es neuzdrošinājos darīt, un izvairīties no ļaunuma sekām.”¹

Prezidenta Kenona spēcīgais padoms ir kaut kas, ko mums, Baznīcas locekļiem, vajadzētu apdomāt ar lielu rūpību. Dieva vārds pārliecina Kristus sekotājus būt „šķīstiem, … miermīlīgiem, lēnīgiem, paklausīgiem, pilniem žēlastības un labiem augļiem, taisnīgiem, bez liekulības.” Bet tiem, kas tur mieru, „taisnības auglis mierā top sēts” (Jēkaba v. 3:17,18).

Mums ir izvēle. Mēs varam meklēt slikto citos. Vai arī mēs varam sēt mieru un strādāt, lai citiem sniegtu sapratni, taisnīgumu un piedošanu, ko mēs paši tik izmisīgi vēlamies. Tā ir mūsu izvēle; jo, ko mēs meklēsim, to mēs arī noteikti atradīsim.