Augstākā Prezidija vēstījums, 2012. gada jūnijs
Tikt aicinātam no Dieva un cilvēku atbalstītam
Mēs kā Baznīcas locekļi bieži tiekam aicināti atbalstīt cilvēkus kalpošanai aicinājumos. Pirms dažiem gadiem kāds 18 gadus vecs students parādīja man, ko nozīmē atbalstīt Tā Kunga kalpus. Es vēl joprojām esmu svētīts ar viņa pazemīgo piemēru.
Viņš tikko bija sācis mācīties koledžā. Viņš bija kristījies mazāk kā pirms gada, pirms pameta mājas, lai uzsāktu studijas lielā universitātē. Tajā universitātē es kalpoju kā bīskaps.
Kad sākās mācību gads, bīskapa birojā es noturēju īsu sarunu ar viņu. Es maz atceros no tās pirmās sarunas, izņemot to, ka viņš runāja par saviem izaicinājumiem jaunajā vietā, bet es nekad neaizmirsīšu mūsu otro sarunu.
Viņš gribēja satikt mani birojā. Es biju pārsteigts, kad viņš teica: „Vai mēs varētu lūgt kopā, un vai es varētu teikt lūgšanu?” Es jau grasījos teikt, ka es jau lūdzu un sagaidīju, ka viņš arī jau ir lūdzis. Taču tā vietā es piekritu.
Viņš sāka savu lūgšanu ar liecību, ka viņš zina, ka bīskaps ir aicināts no Dieva. Viņš lūdza Dievam, lai Tas pasaka man, kā viņam vajadzētu rīkoties attiecībā uz kādu ļoti svarīgu garīgu jautājumu. Jaunais cilvēks Dievam pateica, ka viņš ir pārliecināts, ka bīskaps jau zina viņa vajadzības un viņam tiks dots padoms, kas viņam ir jādzird.
Kad viņš runāja, savā prātā es redzēju tās briesmas, ar kurām viņam nāksies saskarties. Padoms bija vienkāršs, taču tika dots pavisam skaidri: vienmēr lūdz Dievu, ievēro baušļus un nebaidies.
Šis jauneklis, kurš Baznīcā bija tikai gadu, ar savu piemēru mācīja, ko Dievs var paveikt ar vadītāju, kad viņu atbalsta to cilvēku ticība un lūgšana, kurus viņš ir aicināts vadīt. Šis jaunais cilvēks demonstrēja man vispārējās vienprātības likuma spēku Baznīcā (skat. M&D 26:2). Lai arī Tas Kungs aicina Savus kalpus caur atklāsmi, viņi var darboties tikai pēc tam, kad tos ir atbalstījuši tie, kuriem viņi ir aicināti kalpot.
Kad mēs kādu atbalstām aicinājumā, mēs dodam svinīgus solījumus. Mēs apsolām lūgt par Tā Kunga kalpiem, lai Viņš vada un stiprina tos (skat. M&D 93:51). Mēs apsolām, ka meklēsim iedvesmu no Dieva, un sagaidām, ka to jutīsim vadītāju padomos un tad, kad tie darbojas savā aicinājumā (skat. M&D 1:38).
Šis solījums bieži būs jāatjauno savā sirdī. Jūsu Svētdienas skolas skolotājs centīsies jums mācīt ar Garu, bet tieši tāpat, kā jūs varat kļūdīties, arī jūsu skolotājs var kļūdīties klases priekšā. Jūs tomēr varat nolemt klausīties un gaidīt brīžus, kad jūs varēsiet just kā nāk iedvesma. Pienāks laiks, kad jūs ievērosiet mazāk kļūdu un daudz biežāk ievērosiet pierādījumus tam, ka Dievs atbalsta skolotāju.
Kad mēs paceļam roku, lai atbalstītu kādu, mēs apņemamies strādāt jebkura Tā Kunga mērķa labā, kuru šis cilvēks ir aicināts piepildīt. Kad mūsu bērni bija mazi, mana sieva tika aicināta mācīt mazus bērnus mūsu bīskapijā. Es ne tikai pacēlu roku, lai atbalstītu viņu, bet es arī lūdzu par viņu, un tad lūdzu atļauju palīdzēt viņai. Tas, ko es iemācījos par pateicību par darbu, ko veic sievietes, un par Tā Kunga mīlestību pret bērniem, vēl joprojām svētī manu ģimeni un dzīvi.
Nesen es runāju ar to jaunekli, kurš atbalstīja savu bīskapu pirms vairākiem gadiem. Es uzzināju, ka Tas Kungs un cilvēki ir atbalstījuši viņu misionāra aicinājumā, staba prezidenta aicinājumā un tēva aicinājumā. Mūsu sarunas beigās viņš teica: „Es vēl joprojām katru dienu lūdzu Dievu par jums.”
Mēs varam apņemties lūgt katru dienu par kādu, ko ir aicinājis Dievs mums kalpot. Mēs varam pateikties kādam, kas ir svētījis mūs ar savu kalpošanu. Mēs varam nolemt atsaukties, kad kāds, kuru mēs esam atbalstījuši, meklē brīvprātīgos.1
Tie, kas atbalsta Tā Kunga kalpus Viņa valstībā, tiks atbalstīti ar Viņa nepārspējamo spēku. Šī svētība ir vajadzīgā mums visiem.
© 2012 by Intellectual Reserve, Inc. Visas tiesības saglabātas. Iespiests Vācijā. Angļu val. teksta apstiprinājums: 6/11. Tulkojuma apstiprinājums: 6/11. First Presidency Message, June 2012 tulkojums. Latvian 10366 153