2012
Apmeklējuma mācība, svēts uzdevums
2012. gada jūnijs


Apmeklējuma mācības vēstījums, 2012. gada jūnijs

Apmeklējuma mācība — svēts uzdevums

Lūdziet un studējiet šo materiālu, piemērotā brīdī apspriežot to ar māsām, kuras apmeklējat. Uzdodiet jautājumus, kas palīdz jums stiprināt māsas, kuras apmeklējat, un padara Palīdzības biedrību par aktīvu jūsu dzīves sastāvdaļu.

Attēls
Palīdzības biedrības zīmogs

Ticība, Ģimene, Palīdzība

Mums kā apmeklējošām māsām ir svarīga garīga misija, kas ir jāizpilda. „Bīskaps, kas ir ordinēts bīskapijas gans, iespējams, nevar pārraudzīt visas Tā Kunga avis vienlaicīgi. Viņš ir atkarīgs no iedvesmotām apmeklējošām māsām, no viņu palīdzības.”1 Kad ir jāizlemj, kuru vajadzētu nozīmēt rūpēties par katru māsu, būtiski ir meklēt un saņemt atklāsmi.

Iedvesma sākas, kad Palīdzības biedrības prezidijs rūpīgās lūgšanās apspriež atsevišķu cilvēku un ģimeņu vajadzības. Tad, ar bīskapa piekrišanu, Palīdzības biedrības prezidijs dod uzdevumu tādā veidā, kas palīdz māsām saprast, ka apmeklējuma mācība ir svarīgs garīgs pienākums.2

Apmeklējošās māsas no visas sirds iepazīst un iemīl katru māsu, palīdz viņai stiprināt viņas ticību, un kalpo tai, kad tas ir nepieciešams. Apmeklējošās māsas meklē personīgu iedvesmu, lai zinātu, kā atsaukties uz katras māsas, kuras viņa apmeklē, garīgām un laicīgām vajadzībām.3

„Apmeklējuma mācība kļūst par Tā Kunga darbu, kad mēs koncentrējamies uz cilvēkiem, nevis skaitļiem. Patiesībā, apmeklējuma mācība nekad nav pabeigta. Tā vairāk ir kā dzīves veids, nevis kā uzdevums.”4

No Svētajiem Rakstiem

Mateja 22:36–40; Jāņa 13:34–35; Almas 37:6–7

No mūsu vēstures

Elīza R. Snova, Palīdzības biedrības otrā vispārējā prezidente, mācīja: „Es uzskatu apmeklējošās māsas amatu par augstu un svētu amatu.” Viņa mācīja apmeklējošās māsās, pirms tās apmeklēja mājas, „būt piepildītām ar Dieva, gudrības, pazemības un mīlestības Garu”, tā lai viņas varētu saskatīt un apmierināt garīgās, kā arī laicīgās vajadzības. Viņa teica: „Jūs varētu just, ka ir jāsaka mierinājuma vārdi, un, ja jūs atrodat kādu māsu nomāktu, tad sasildiet viņu ar savu sirds siltumu, tāpat kā jūs sasildāt bērnu, piekļaujot to pie krūts.”5

Kad mēs iesim uz priekšu ticībā, kā to darīja agrīnās Palīdzības biedrības māsas, ar mums būs Svētais Gars, un mēs būsim iedvesmotas, lai zinātu, kā palīdzēt katrai māsai, kuru mēs apmeklējam. „Meklēsim gudrību varas vietā”, sacīja māsa Snova, „un [mums] būs visa vara, lai [mēs] iegūtu gudrību.”6

Atsauces

  1. Džūlija B. Beka, „Relief Society: A Sacred Work”, Liahona, 2009. g. nov., 114. lpp.

  2. Skat. Handbook 2: Administering the Church (2010), 9.5; 9.5.2.

  3. Skat. Handbook 2, 9.5.1.

  4. Džūlija B. Beka, Liahona, 2009. g. nov., 114. lpp.

  5. Elīza Snova, Daughters in My Kingdom: The History and Work of Relief Society (2011. g.), 108. lpp.

  6. Elīza Snova, Daughters in My Kingdom, 45.–46. lpp.