Es vēlreiz kalpoju

Kādu dienu, pēc tam, kad biju pabeigusi kalpošanas projektu, es gāju garām mūsu sanāksmju namam un redzēju divas māsas, kuras uzkopa ēku. Man vienkārši izlauzās vārdi: „Māsas, vai jums ir vajadzīga palīdzība?” Viena no viņām man uzsmaidīja un teica, ka es ierados tieši laikā, jo viņas ir vienīgās, kas uzkopj, un viņas ir ļoti piekusušas. Viņa sacīja, ka viņa bija lūgusi, lai Tas Kungs atsūta kādu palīdzēt. Es jutos laimīga, ka varēju būt atbilde uz viņas lūgšanu. Es tikko biju beigusi kalpot kādam citam un arī biju piekususi, bet es sekoju savai sirdij un piedāvāju kalpot vēl.

Tas ir bauslis, ka mums ir jāstrādā ar prieku (skat. M&D 24:7). Ja mums ir vēlēšanās nemitīgi kalpot, mēs varam palīdzēt notikt brīnumiem citu cilvēku dzīvē. Mūsu dzīve iegūst vairāk jēgas, kad mēs kalpojam. Tas Kungs patiešām mūs mīl, Viņš palīdz katram no Saviem bērniem, un Viņš dos mums spēku, lai kalpotu.