Vai mēs esam gatavi?

Apkārtnē, kur es reiz dzīvoju un kalpoju, baznīca vadīja putnu fermu projektu, kurā strādāja galvenokārt brīvprātīgie no vietējām bīskapijām. Lielākoties tas bija efektīvs projekts, kas bīskapa krātuvei piegādāja tūkstošiem svaigu olu un simtiem mārciņu putnu gaļas. Tomēr dažos gadījumos pieredze — būt par brīvprātīgajiem pilsētas lauksaimniekiem — sagādāja ne tikai tulznas uz rokām, bet arī sirdssāpes un vilšanos.

Piemēram, es vienmēr atcerēšos to reizi, kad mēs sapulcinājām kopā pusaudžu vecuma Ārona priesterības jaunos vīriešus, lai putnu fermā veiktu kārtīgu pavasara tīrīšanu. Mūsu entuziasma un enerģijas pilnā grupa sapulcējās projekta norises vietā un lielā ātrumā ar saknēm izrāva, savāca vienkopus un sadedzināja lielu daudzumu nezāļu un gružu. Degošo ugunskuru liesmu gaismā mēs ēdām maizītes ar karstiem cīsiņiem un apsveicām viens otru ar labi padarītu darbu.

Tomēr bija viena postoša problēma. Troksnis un ugunskuri tik ļoti bija uztraukuši 5000 trauslo un temperamentīgo dējējvistu populāciju, ka vairums no viņām pēkšņi sāka mest spalvas un pārstāja dēt. Pēc tam mēs piecietām dažas nezāles, lai varētu saražot vairāk olu.

Neviens no baznīcas locekļiem, kas ir palīdzējis nodrošināt trūkumcietējus ar pārtiku, nekad neaizmirsīs un nenožēlos šo pieredzi. Ražošana, saimnieciskums, pašpaļāvība un dalīšanās ar citiem mums nav nekas jauns.

Mums vajadzētu atcerēties, ka labākā krātuves sistēma būtu tāda, ja katrai ģimenei baznīcā būtu pārtikas, apģērbu un tur, kur tas ir iespējams, citu pirmās nepieciešamības preču krājumi. Tā Kunga krātuve sevī ietver uzticīgu baznīcas locekļu laiku, talantus, prasmes, līdzjūtību, ziedotus materiālos un finansiālos līdzekļus. Šie resursi ir pieejami bīskapam, lai palīdzētu trūcīgajiem.

Mēs mudinām visus pēdējo dienu svētos būt apdomīgiem, plānojot izdevumus, būt konservatīviem savā dzīvesveidā un izvairīties no pārmērīgiem un nevajadzīgiem parādiem. Daudz vairāk cilvēku varētu pārvarēt savas finansiālās grūtības, ja viņiem būtu pārtikas un apģērbu krājumi un viņi būtu brīvi no parādiem. Šodien mēs redzam, ka daudzi šim padomam ir sekojuši pretējā virzienā: viņiem ir uzkrāti parādi un viņi ir brīvi no pārtikas uzkrājumiem.

Es atkārtoju to, ko pirms dažiem gadiem paziņoja Augstākais prezidijs.

„Pēdējo dienu svētajiem jau daudzus gadus ir sniegts padoms sagatavoties grūtiem laikiem, iekrājot nedaudz naudas. Šāda rīcība ievērojami palielina drošību un labklājību. Katra ģimene ir atbildīga par to, lai atbilstoši savām iespējām sagādātu sev nepieciešamo.

Mēs mudinām jūs, lai arī kurā pasaules daļā jūs dzīvotu, sagatavoties grūtiem laikiem, izvērtējot savu finansiālo stāvokli. Mēs jūs mudinām būt atturīgiem savos tēriņos, disciplinēt sevi savos pirkumos, lai izvairītos no parādiem. Nomaksājiet parādu, cik ātri vien to varat, un atbrīvojiet sevi no šī jūga. Regulāri atliciniet nedaudz naudas, lai pakāpeniski izveidotu finanšu rezerves.”¹

Vai mēs esam sagatavojušies ārkārtas gadījumiem savā dzīvē? Vai mēs pilnveidojam savas prasmes? Vai mēs dzīvojam apdomīgi? Vai mums ir skaidras naudas uzkrājumi? Vai mēs esam paklausīgi Dieva baušļiem? Vai mēs sekojam praviešu mācībām? Vai mēs esam gatavi sniegt no savas mantas nabagajiem un trūkumcietējiem? Vai mēs esam godīgi pret To Kungu?

Mēs dzīvojam nemierīgos laikos. Bieži vien nākotne ir nezināma; tādēļ mums vajadzētu sagatavoties nezināmajam. Kad pienāks laiks pieņemt lēmumu, sagatavošanās laiks būs pagājis.