Manas sirds pārmaiņas

Kad es pirmo reizi uzzināju par atjaunoto Jēzus Kristus evaņģēliju, es sajutu Garu liecinām par tā patiesumu. Caur lūgšanu mana liecība kļuva vēl skaidrāka, un es nolēmu tapt kristīts.

Drīz, pēc manām kristībām, cilvēki manā bīskapijā sāka man jautāt, vai es vēlos kalpot misijā. Godīgi sakot, es nezināju, ko tieši teikt. Doma par savas ģimenes un skolas pamešanu, lai kalpotu misijā, šķita absurda.

Tad, kādu dienu, es aizdomājos par savu pievēršanos. Es atcerējos misionārus, kuri mācīja mani, kuri pacietīgi atbildēja uz maniem jautājumiem un palīdzēja man saprast evaņģēliju. Es atskārtu, ka bez viņu palīdzības es nekad nebūtu uzzinājis par patieso baznīcu. Tiklīdz biju nonācis pie šīs atziņas, vēlme kalpot uzplauka manā sirdī. Es sajutu, ka Gars saka man, ka man ir jākalpo pilnlaika misijā.

Es zinu, ka misionāru darbs ir mūsu Debesu Tēva darbs un ka mēs varam palīdzēt vest dvēseles pie brīnišķīgajām zināšanām par atjaunoto evaņģēliju.