2016
Kas seko pēc mīlestības?
septembris 2016


Augstākā prezidija vēstījums, 2016. gada septembris

Kas seko pēc mīlestības?

Mūsu mīļais pravietis, prezidents Tomass S. Monsons, ir mācījis, ka „mīlestība ir evaņģēlija pamatu pamats”.1

Mīlestība ir tik svarīga, ka Jēzus to nosauca par „augstāk[o] un pirm[o] bausli” un teica, ka jebkurš cits bauslis un praviešu vārdi ir pakārtoti mīlestībai.2

Visam, ko mēs darām Baznīcā, pamatā ir mīlestība. Katrai programmai, katrai sanāksmei, katrai darbībai, kurā mēs piedalāmies kā Jēzus Kristus mācekļi, vajadzētu aizsākties šīs mīlestības dēļ, jo bez žēlsirdības, „tīrā[s] Kristus mīlestība[s]”, mēs neesam nekas.3

Kad mēs to saprotam ar savu prātu un sirdi un kad mēs vārdos paužam savu mīlestību pret Dievu un pret saviem līdzcilvēkiem, — kas darāms tālāk?

Vai pietiek ar līdzjūtību un mīlestību pret citiem? Vai, paužot savu mīlestību pret Dievu un savu tuvāko vārdos, mēs izpildām savu pienākumu pret Dievu.

Līdzība par diviem dēliem

Templī Jeruzalemē jūdu augstie priesteri un vecaji uzrunāja Jēzu, lai liktu Viņam pateikt kaut ko tādu, ko varētu izmanto pret Viņu pašu. Tomēr Glābējs pavērsa šo situāciju sev par labu, daloties stāstā.

„Kādam cilvēkam bija divi dēli,” Viņš sāka. Tēvs devās pie pirmā dēla un lūdza viņam doties strādāt vīna dārzā. Bet dēls atteicās. Vēlāk šim dēlam „palika žēl, un viņš aizgāja”.

Tēvs tad devās pie sava otrā dēla un lūdza viņam doties strādāt vīna dārzā. Otrais dēls apsolīja, ka ies, bet tā arī nekad neaizgāja.

Tad Glābējs pagriezās pret priesteriem un vecajiem un jautāja: „Kurš no šiem diviem ir darījis tēva prātu?”

Viņiem bija jāatzīst, ka tas bija pirmais dēls — tas, kurš teica, ka neies, bet vēlāk nožēloja un aizgāja strādāt vīna dārzā.4

Glābējs izmantoja šo stāstu, lai uzsvērtu svarīgu principu: tie, kas ievēro baušļus, ir tie, kas patiesi mīl Dievu.

Varbūt tāpēc Jēzus lika cilvēkiem klausīties un sekot farizeju un rakstu mācītāju vārdiem, bet nesekot viņu piemēram.5 Šie reliģiskie skolotāji nerīkojās atbilstoši saviem vārdiem. Viņiem patika runāt par reliģiju, bet diemžēl viņi palaida garām tās būtību.

Darbi un mūsu glābšana

Vienā no Glābēja pēdējām mācībām, ko viņš pasniedza Saviem mācekļiem, Viņš runāja par galīgo tiesu. Ļaunie un taisnīgie tiks nošķirti. Labie iemantos mūžīgo dzīvi, bet ļaunie ieies mūžīgā sodībā.

Kāda ir atšķirība starp šīm divām ļaužu grupām?

Tie, kas izrādīja savu mīlestību darbos, tika izglābti. Tie, kas to neizdarīja, tika pazudināti.6 Par patiesu pievēršanos Jēzus Kristus evaņģēlijam un tā vērtībām, un principiem liecinās mūsu darbi ikdienas dzīvē.

Beigās tikai vārdi vien par mīlestību pret Dievu un līdzcilvēkiem nepadarīs mūs piemērotus paaugstinājumam. Jo, kā Jēzus mācīja: „Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! — ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.”7

Kas seko pēc mīlestības?

Atbilde uz jautājumu „Kas seko pēc mīlestības?” var būt vienkārša un tieša. Ja mēs patiešām mīlam Glābēju, mēs veltām savu sirdi Viņam, un tad mēs staigājam mācekļa ceļus. Kad mēs mīlam Dievu, mēs centīsimies turēt Viņa pavēles.8

Ja mēs patiešām mīlam savus līdzcilvēkus, mēs pieliekam pūles, lai palīdzētu „nabagiem un trūkumcietējiem, slimajiem un nomocītajiem”.9 Jo tie, kas pašaizliedzīgi īsteno līdzjūtību darbos un kalpo,10 ir Jēzus Kristus mācekļi.

Tas, lūk, seko pēc mīlestības.

Tā ir Jēzus Kristus evaņģēlija būtība.

Kā mācīt no šī vēstījuma?

Prezidents Uhtdorfs patiesus Jēzus Kristus mācekļus definē kā cilvēkus, kas savu mīlestību pret Jēzus Kristu un pret citiem izrāda savos darbos. Viņš mums māca: „ja mēs patiešām mīlam Glābēju, mēs veltām savu sirdi Viņam, un tad mēs staigājam mācekļa ceļus”. Jūs varētu pajautāt tiem, kurus jūs mācāt, kā mīlestība ir viņus motivējusi iet pa mācekļa ceļu. Jūs arī varētu dalīties savās pieredzēs ar viņiem. Jūs varētu apsvērt iespēju — aicināt viņus lūgt pēc vairāk žēlsirdības un spēka, lai mūsu darbu pamatā būtu mīlestība.