Mīloši ieskausim noklīdušos!

Attēls

mother and daughters walking together

„Patiesība ir tāda, ka neviena ģimene nav ideāla … ,” teic prezidents Dīters F. Uhtdorfs, otrais padomnieks Augstākajā prezidijā. „Lai arī ar kādām problēmām saskartos jūsu ģimene, lai arī kas jums būtu jādara, lai tās atrisinātu, problēmas risinājums vienmēr ir žēlsirdība — tīrā Kristus mīlestība.”¹

Runājot par tiem, kuri nav pilnībā iesaistījušies evaņģēlija norisēs, Linda K. Bērtone, bijusī Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, teic: „Debesu Tēvs mīl visus Savus bērnus. … Neatkarīgi no tā, vai viņi turpina mērot šo ceļu, vai ir noklīduši no tā, Viņš vēlas, lai viņi atgrieztos mājās.”²

„Lai cik kaprīzi būtu [jūsu bērni], … runājot vai sarunājoties ar tiem, nedariet to dusmīgi, nedariet to skarbi, nosodošā garā,” mācīja Džozefs F. Smits (1838–1918). „Runājiet ar viņiem laipni.”³

Elders Brents H. Nīlsons no Septiņdesmitajiem atkārto Glābēja norādījumus tiem, kuri ir pazaudējuši vienu no saviem desmit sudraba grašiem: „Meklējiet, kamēr atradīsiet! Ja pazudušais ir jūsu dēls vai meita, jūsu brālis vai māsa, … kad būsim izdarījuši visu, ko varam, mums vajadzētu no visas sirds mīlēt šo cilvēku. …

Kaut ikviens no mums saņemtu savā dzīvē atklāsmi, lai zinātu, kā vislabāk palīdzēt tiem, kuri ir pazuduši, un, kad nepieciešams, rastu Debesu Tēva un Viņa Dēla, Jēzus Kristus, dāvāto pacietību un mīlestību — mīlot, lūkojoties pēc pazudušā un gaidot viņu.”⁴

Prezidents Henrijs B. Airings, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, teic: „Es esmu lūdzis ticībā, lai kāds no maniem mīļajiem meklētu un sajustu Izpirkšanas spēku. Es esmu lūdzis ticībā, lai tiem talkā nāktu eņģeļi cilvēku veidolā, un viņi ir nākuši.

Dievs ir izgudrojis veidus, kā izglābt ikvienu no Saviem bērniem.”⁵

Attēls

Relief Society seal