Konfliktu risināšana laulāto starpā
Autors dzīvo Jūtas štatā, ASV.
Risinot konfliktus mīlošā noskaņā, mēs saņemam brīnišķīgas svētības.
Sallijas Vernas ilustrācijas
Mets un Margarita (personvārdi ir mainīti) pēc vispārējās konferences noslēguma sesijas izslēdza televīziju. Vēstījumi bija iedvesmojoši, un viņi bija baudījuši pozitīvo noskaņu, kas šajā nedēļas nogalē caurstrāvoja viņu mājas.
Neviens nevarētu piedzīvot lielāku vilšanos par Metu un Margaritu, kad jau teju pēc 24 stundām viņi iekarsa strīdā par to, vai uzkrāt negaidīto prēmiju, ko Mets bija saņēmis savā darbavietā, vai arī iztērēt to vecāko bērnu skolas drēbēm. Šajā diskusijā viņiem neizdevās rast risinājumu, un Mets ar Margaritu devās katrs pie saviem darbiem, jūtoties pārprasti.
Lai izveidotu ilgstošu, laimīgu laulību, pāriem ir jāiemācās risināt konfliktus tā, lai katrs no laulātajiem justos saprasts un, pieņemot lēmumus, tiktu rasts abpusēji pieņemams kompromiss.
Garīgs brīdinājums un vadība
Svētajos Rakstos, kā arī praviešu un apustuļu vārdos ir ļoti daudz brīdinājumu par strīdiem. 3. Nefija grāmatā mēs lasām: „Tas, kam ir strīda gars, nav no Manis, bet ir no velna, kurš ir strīdu tēvs.” (3. Nefija 11:29.) Elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma mācīja, ka Sātans „cenšas izraisīt šķelšanos un nesaskaņas starp tēvu un māti. Viņš vedina bērnus nepaklausīt saviem vecākiem. … Sātans zina, ka pats drošākais un efektīvākais veids, kā traucēt Tā Kunga darbu, ir ietekmēt ģimeni un mājas svētumu.”1
Lai gan cilvēkiem neizbēgami ir atšķirīgi viedokļi, paradumi un dzīves pieredze, mums ir daudz resursu, kas palīdz saprast, kā ar to tikt galā. Apgūstot mācības un norādījumus, ko saņemam, ik svētdienu pielūdzot Dievu, kā arī lasot Baznīcas izdevumus, mēs, ja nepieciešams, varam tos papildināt ar kvalitatīvu un profesionālu informāciju. Pāri var apgūt metodes, kas palīdz tikt galā ar konfliktiem. Katrs no laulātajiem var saņemt iedvesmu, kas maina un mīkstina viņa sirdi.
Prezidents Monsons brīdināja: „Dažas no varenākajām mīlestības izrādīšanas iespējām paveras mūsu pašu mājās. Kaut arī mīlestībai būtu jābūt ģimenes dzīves pamatu pamatā, diemžēl bieži vien tā nenotiek. Mūsu vidū var būt par daudz nepacietības, par daudz strīdu, par daudz ķildu, par daudz asaru.”2
Ja grūtības nebeidzas un turpina graut ģimenes dzīvi, mums var rasties daudz nopietnāki konfliktu iemesli, kas izriet no brieduma trūkuma, savtīguma, vēlmes uzvarēt savstarpējos cīniņos par varu un no lepnības. Prezidents Gordons B. Hinklijs mācīja (1910–2008): „Es jau sen esmu sapratis, ka laimīgas laulības īstenā būtība slēpjas patiesās rūpēs par sava partnera ērtībām un labklājību. Vairumā gadījumu tieši savtīgums ir galvenais apstāklis, kas izraisa strīdus, atšķirtību, šķiršanos un salauž sirdis.”3
Arī elders Marvins Dž. Eštons (1915–1994) no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Ja cilvēks aizdomājas par nelāgo un nepatīkamo sajūtu, kas rodas strīdoties, viņam būtu lietderīgi pavaicāt: „Kādēļ es piedalos strīdā?” …
Mums būtu svarīgi saprast, ka mēs paši izvēlamies, kā uzvesties. Šī jautājuma būtība sakņojas sensenajā lepnības problēmā.”4
Lai arī kāds būtu problēmu iemesls, ja tās turpinās, mums būtu jāapgūst jaunas iemaņas un jāmīkstina savas sirdis.
Konfliktu iemesli
Konflikti rodas daudzu iemeslu dēļ, sākot ar virspusēji personīgiem aizspriedumiem un beidzot ar dziļi stagnatīvu saziņas veidu. Papildus savtības un brieduma trūkuma pārvarēšanai, pāriem būs jātiek galā ar citiem ierastiem konfliktu iemesliem, kurus cita starpā var izraisīt šādi apstākļi:
-
jaunlaulāto centieni pielāgoties otra dzīves stilam;
-
dabiskas atšķirības vīriešu un sieviešu starpā;
-
pārguruma izraisīta nervozitāte;
-
atšķirīgi viedokļi par bērnu audzināšanu un ģimenes budžeta plānošanu;
-
bērnu mācīšanās īstenot savu rīcības brīvību;
-
atšķirības tajā, kas patīk un kas nepatīk;
-
pārmērīga reakcija stresa situācijās;
-
nepietiekama izpratne vai iemaņu trūkums konfliktu risināšanā.
Jūtot dusmas, esiet piesardzīgi!
Daudzus laulāto un ģimenes locekļu konfliktus izraisa nekontrolētas dusmas. Ja mēs neesam piesardzīgi un pastāvīgi domājam par to, kā mums ticis nodarīts pāri, mūsu starpā var rasties nikna saķeršanās. Jo ilgāk mēs par to domājam, jo vairāk iemeslu rodam sava skatījuma attaisnošanai. Perinot dusmas, mums ir grūti nomierināties, un, ja pirms iepriekšējo dusmu noplakšanas uzliesmo jauns dusmu vilnis, hormonālā reakcija var izraisīt arvien jaunus izvirdumus.
Piemēram, tiekoties ar terapeitu, Merilina aprakstīja to, cik grūti bija gulēt līdzās vienā gultā pēc tam, kad viņi ar vīru bija viens uz otru klieguši. „Es zināju, ka man ir taisnība,” viņa teica. „Es domāju, ka viņš ieslēgs gaismu un atvainosies, taču viņš to nedarīja. Jo vairāk es par to domāju, jo vairāk pieauga manas dusmas. Kad dzirdēju, kā viņš sāk krākt, es nespēju to izturēt, — es izlēcu no gultas, uzkliedzu viņam un nogāju lejā. Vai spējat noticēt, ka viņš vēl joprojām nav atvainojies?” Merilinas pieredze ir labs piemērs tam, kā cilvēks nespēj tikt galā ar dusmām.
Šķiet, ka paradumus ir grūti lauzt — pat, ja tie ir īstermiņa. Taču laulātie var apgūt iemaņas, kas palīdz to pārvarēt. Te būs daži lietderīgi ieteikumi.
7 ieteikumi, kā nomierināties
Nekavējoties konfrontējiet savas domas. Minētajā piemērā Merilina varētu sev teikt: „Lai gan šķiet, ka man ir taisnība, es šobrīd reaģēju pārspīlēti. Manām attiecībām ar vīru ir lielāka nozīme nekā tam, par ko mēs strīdamies.”
Ļaujiet emocijām noplakt, pirms ķerties pie problēmas risināšanas. Pagaidiet, kamēr noplok varbūtēji hormonālā reakcija.
Atrodiet kaut ko, kas novērstu jūsu domas. Izvēlieties domāt par kaut ko citu vai dodieties pastaigā.
Pierakstiet savas domas. Dažiem tas palīdz apzināties savas izjūtas.
Izlādējiet emocijas produktīvi. Klaigāšana par savām jūtām nepalīdzēs jums atbrīvoties no dusmām. Jo niknāk jūs tās izlādēsiet, jo intensīvākas būs jūsu sajūtas.
Paklausieties nomierinošu mūziku vai palasiet pacilājošu literatūru.
Sāciet no jauna. Notveriet pašu strīda sākumu. Pētījumi rāda, ka pirmās trīs līdz piecas sarunas minūtes ieliek pamatu tam, kas, visdrīzāk, sekos tālāk. Sakiet otram: „Mēs ejam nepareizajā virzienā. Sāksim no jauna!”
Soļi konfliktu risināšanai
PDS Ģimenes pakalpojumu departamenta rokasgrāmatā Strengthening Marriage (Laulības stiprināšana) tiek ieteikti trīs konfliktu risināšanas soļi: 1) uzskatu paušana; 2) bažu izzināšana un 3) savstarpēji apmierinošu risinājumu izraudzīšanās.5 Šie soļi balstās uz saziņas un dalīšanās modeli, kas ir vērsts uz sadarbību, palīdzot risināt katra konfliktā iesaistītā cilvēka jautājumus.
1. Uzskatu paušana
Katrs konfliktā iesaistītais pauž savus uzskatus atklātā, bet ne uzbrūkošā veidā. Dažkārt apdomīga situācijas atspoguļošana atrisina problēmu, jo noskaidrojas, ka domstarpības radušās pārpratuma dēļ. Piemēram, sieva, kura domā, ka viņas vīrs ir savtīgs, jo viņš uzstāj, lai kopīgā randiņa laikā viņi abi apmeklētu vidusskolas basketbola spēli, nevis dotos vakariņās, var atskārst, ka viņš nav pārāk ieinteresēts basketbola spēlē, bet gan vēlas izrādīt uzmanību kādam spēlētājam, kurš vairs neapmeklē viņa Svētdienas skolas nodarbības.
2. Bažu izzināšana
Pāri padziļināti izzina katra laulātā bažas. Viņi pievēršas tam, lai izprastu un pieņemtu viens otra bažas. Ņemot par piemēru minēto basketbola spēli, sieva, saprotot, ka vīrs ir norūpējies par savu audzēkni, var bažīties par to, ka viņš turpmāk allaž liks citu vajadzības augstāk par to, kas nāktu par labu viņu laulībai. Šādā gadījumā vajadzētu apspriesties daudz apdomīgāk un iejūtīgi izskaidrot otram savas izjūtas, lai pārietu no opozīcijas uz sadarbību.
3. Savstarpēji apmierinošu risinājumu izraudzīšanās
Pāri nāk klajā ar idejām, lai izraudzītos savstarpēji apmierinošus risinājumus. Viņi pievēršas tam, ko katrs pats varētu darīt, lai kliedētu radušās bažas, nevis uz to, ko varētu darīt laulātais. Šādas pārrunas var kļūt par pārbaudījumu mūsu brieduma pakāpei un pacietībai, taču laika gaitā tās ļauj noticēt tam, ka katrs no laulātajiem var droši paust savas jūtas, esot pārliecināts par to, ka tiks ņemtas vērā abu vēlmes. Iepriekš minētais pāris varētu vienoties par to, ka vienu piektdienas vakaru abi kopīgi apmeklēs basketbola spēli, citu piektdienas vakaru vīrs dosies uz spēli viens pats un divus piektdienas vakarus viņi veltīs citiem pasākumiem. Tam, kā pāris izvēlas pavadīt piektdienas vakarus, nav tik liela nozīme kā tam, cik kvalitatīvs un savstarpēji apmierinošs ir pats lēmumu pieņemšanas process.
Konfliktu risināšanas augļi
Risinot konfliktus mīlošā noskaņā, mēs saņemam brīnišķīgas svētības. To skaitā var minēt stabilas attiecības; personīgo izaugsmi, kas dāvā iekšējo mieru; stiprāku ticību; rakstura pilnveidi un personīgā taisnīguma pieaugumu.
Atrisinot konfliktus, jūs varat aizstāt tos ar jauniem uzvedības modeļiem. Tas pavērs durvis uz pozitīvu domu paušanu un atbalsta izrādīšanu laulāto starpā. Māsa Džīna B. Bingama, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente, teic: „Vārdiem piemīt apbrīnojams spēks — gan pacilājošs, gan graujošs. Visdrīzāk, mēs visi atceramies negatīvus vārdus, kam bijusi graujoša ietekme, un vārdus, kas tika teikti ar mīlestību, ļaujot mūsu garam pacelties spārnos. Ja mēs izvēlamies teikt citiem un par citiem vienīgi pozitīvo, mēs pacilājam un spēcinām apkārtējos, palīdzot tiem sekot Glābēja ceļam.”6
Pāri, kuri ir pieredzējuši ilgtermiņa progresu konfliktu risināšanā, plūc kārotos augļus. Kāds vīrs, kuram iepriekš bija grūtības attiecībās ar sievu, teic: „Man ir grūti atcerēties to, kā bija iepriekš, un noticēt, ka tā tik tiešām bija. Kā gan es varēju izturēties pret savu sievu tā kā tolaik? Es esmu pateicīgs par to, ka Gars pievērsa manu uzmanību, un par to, cik pacietīga ar mani bija mana sieva.”
Nobeigums
Konfliktu pārvarēšana prasa apzinātas pūles un rūpīgu sekošanu sarunas gaitai. Nākamais, ko jūs teiksiet vai darīsiet, var kļūt par sākumu daudz pozitīvāka saziņas modeļa ieviešanai jūsu laulībā. Arī jūs varat plūkt tos Gara augļus, ko baudīja nefijieši: „Tai zemē vairs nebija strīdu, pateicoties Dieva mīlestībai, kas mājoja ļaužu sirdīs.
Un tur nebija nedz skaudības, nedz strīdu, nedz nekārtību … ; un tur noteikti nevarēja būt laimīgāku ļaužu.” (Skat. 4. Nefija 1:15–16.)