Vai man vajadzētu aiziet?

Attēls

sieviete skatās uz Glābēja attēlu

Fotogrāfijā pozē modele

Neilgi pēc tam, kad es biju pievienojusies Baznīcai, kāda Palīdzības biedrības vadītāja reiz stāstīja dažādus jokus. Pēkšņi viņa visu priekšā sāka jokot par mani. Es jutos neērti un apvainojos.

Mana pirmā doma bija neatgriezties bīskapijā. Cenšoties rast mierinājumu, es atvēru Svētos Rakstus. Lasot, es nonācu pie panta, kurā Jēzus uzdod šādu jautājumu tiem, kurus bija aizvainojušas Viņa mācības: „Vai arī jūs gribat aiziet?” (Jāņa 6:67).

Nekavējoties es prātā atbildēju: „Nē, es neiešu prom!”

Es piezvanīju Palīdzības biedrības prezidentei, kura man ieteica piezvanīt māsai, kura bija par mani pajokojusi. Es viņai piezvanīju un pastāstīju, kā jūtos. Mēs nonācām pie secinājuma, ka humora izjūta ir kas lielisks, bet mums nevajadzētu jokot citu cilvēku klātbūtnē par kādu, ko nepazīstam. Mēs arī runājām, ka mums ir jābūt iejūtīgām pret jauniem bīskapijas locekļiem.

Es turpināju apmeklēt to bīskapiju, kamēr dzīvoju tajā pilsētā. Pēc pievēršanās evaņģēlijam es guvu daudz brīnišķīgu pieredžu.

Kamēr es centos tikt pāri aizvainojumiem, man ļoti palīdzēja šie Baznīcas vadītāju vārdi:

„Ja cilvēks pasaka vai izdara kaut ko, mūsuprāt, aizvainojošu, mūsu pirmais pienākums ir neapvainoties un tad privāti, godīgi un tieši runāt ar šo cilvēku.” ¹

„Es jums apsolu, ka, izvēloties neapvainoties … , jūs sajutīsiet [Glābēja] mīlestību un atzinību.” ²

Es esmu pateicīga, ka neizvēlējos pamest Baznīcu pēc neiejūtīga komentāra. Es esmu pateicīga, ka varu būt atjaunotās Baznīcas locekle un ka varu tajā saņemt spēku, lai paliktu uzticīga un turpinātu iet pa māceklības ceļu. Es novērtēju padomus no praviešiem un apustuļiem, kuri mums māca, kā sadarboties ar mūsu brāļiem un māsām evaņģēlijā.

Es varu turpināt būt uzticīga un izvēlēties neapvainoties. Es varu koncentrēties uz saviem centieniem līdzināties Kristum un sajust Glābēja mīlestību un atzinību.

Vai es aiziešu? Nē. Man ir liecība, ka šī ir atjaunotā Jēzus Kristus Baznīca uz Zemes šodien un ka tajā ir „mūžīgās dzīvības vārdi” (Jāņa 6:68).