„Es izvēlos Viņu uzklausīt”, Liahona, 2022. gadamarts/aprīlis
Pēdējo dienu svēto balsis: ticīgās sievietes
Es izvēlos Viņu uzklausīt
Kad kāda māsa savas liecības laikā pieminēja kūku, es uz viņu paskatījos un sāku pievērst uzmanību viņas teiktajam.
Es piedzimu Baznīcā, tāpēc apmeklēju gan Sākumskolu, gan jauniešu pasākumus. Man ļoti patika Sākumskola, pateicoties dziesmām un stundiņām.
Tomēr pusaudža gados es sāku kļūt neaktīva, jo pārcēlos uz jaunu bīskapiju. Es apmeklēju jauniešu pasākumus gandrīz katru nedēļu, taču turējos savrup un īpaši tajos nepiedalījos. Man nepatika svētdienās doties uz baznīcu, taču šad tad es aizgāju. Es sapratu, ka neesmu īsti pievērsusies evaņģēlijam un tā mācībām. Man nebija savas liecības.
Kā jau parasti, kāda gavēņa un liecību dievkalpojuma laikā es biju aizsapņojusies par dažādām lietām. Es īpaši neieklausījos bīskapijas locekļu liecībās, taču katras liecības beigās pateicu āmen. Tad kāda māsa aizgāja pie kanceles un sāka liecināt. Kad viņa pieminēja kūku, es uz viņu paskatījos un sāku ieklausīties viņas teiktajā.
„Es vienmēr runāju ar Debesu Tēvu, pat tad, kad cepu kūku,” viņa teica. „Es noskaitu nelielu lūgšanu, lai kūka uzbriestu un labi izceptos. Es zinu, ka Viņš atbild uz mūsu lūgšanām.”
Es par šo liecību vairs daudz nedomāju, līdz mēs nevarējām iedarbināt automašīnu, kad mums vajadzēja aizbraukt uz veikalu pēc pārtikas. Tajā brīdī es atcerējos šīs māsas vārdus. Tāpēc es devos atpakaļ uz savu guļamistabu, lai palūgtu Dievam mums palīdzēt iedarbināt automašīnu. Es nometos ceļos un lūdzu. Kad es pabeidzu, es paņēmu automašīnas atslēgas un ieliku tās aizdedzē. Un tad es saņēmu atbildi uz savu lūgšanu — es sadzirdēju automašīnas motora skaņu.
Pateicoties šai atbildei uz vienkāršu lūgšanu, es gandrīz vai no atkrišanas nonācu uz ceļa, kas man palīdzēja iegūt personīgu liecību un pilnībā pievērsties evaņģēlijam. Manas mīļākās Sākumskolas dziesmas vārdi „Mans Glābējs mani mīl” 1 kļuva par ko vairāk, nekā tikai dziesmas vārdiem. Tie kļuva par sajūtām, ko es patiešām izjūtu.
Tagad es lūdzu par visu. Un, lai gan atbilde vai tās saņemšanas laiks ne vienmēr atbilst manis gaidītajam, es joprojām izvēlos Viņu uzklausīt, atceroties Nefija vārdus: „Bet lūk, es saku jums, ka jums būs vienmēr lūgt un nepagurt” (2. Nefija 32:9).