„Man apkārt bija cilvēki, taču es joprojām jutos vientuļi”, Liahona, 2024. g. marts.
Jaunajiem pieaugušajiem
Man apkārt bija cilvēki, taču es joprojām jutos vientuļi
Kad pārcēlos tālu no mājām, mana saikne ar Debesīm man palīdzēja pārvarēt vientulību.
Vai pazīstat šo sajūtu, kad jums apkārt ir daudz cilvēku, taču jūs tāpat jūtaties vientuļi?
Kopš es pārcēlos no savas dzimtenes Ugandā, lai strādātu Dubaijā, es nemitīgi jutos vientuļi. Manas dzimtenes apkaimē cilvēki sveicināja cits citu uz ielas. Mēs cits citu pazinām. Mēs cits citu atbalstījām. Man bija daudz draugu un ģimenes locekļu, kuri piederēja manai ticībai.
Taču šeit bija citādāk. Es dzīvoju pavisam atšķirīgā kultūrā, lielā pilsētā, kur cilvēki strādā aizņemtās profesijās. Un, lai gan es apmeklēju vietējo bīskapiju un esmu centusies iepazīties ar citiem jaunajiem pieaugušajiem un bīskapijas locekļiem, mūsu aizņemtie darba grafiki padara gandrīz neiespējamu satikšanos savā starpā vairāk par dažām stundām nedēļā, ko pavadām baznīcā.
Dubaija ir liela un krāšņa pilsēta, un es esmu pateicīga, ka varu te dzīvot. Taču tā var būt arī nomācoša, it īpaši, kad jūties vientuļi. Cilvēkiem te ir daudz iespēju, un šķiet, ka viņi zina, ko dara ar savu dzīvi. Taču, dzīvojot starp šīm gaumīgajām lietām un skaistajām ēkām, es dažkārt prātoju:
Ko es daru ar savu dzīvi? Vai šī pat ir īstā vieta man?
Atkal rodot piederības sajūtu
Elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, paskaidroja, ka „piederības sajūta ir nozīmīga mūsu fiziskajai, mentālajai un garīgajai labsajūtai”.1 Es nezināju, cik svarīga ir šī piederības sajūta, līdz es biju to zaudējusi, nesajūtot to baznīcā, ne arī kur citur.
Kā lai to tagad rodu, kad esmu tālu no saviem mīļajiem?
Ar laiku es sāku saprast, ka „piederības sajūtas centrā ir Jēzus Kristus”.2
Lai arī cik ļoti man pietrūka manu draugu un ģimenes, es sāku ievērot, ka pārceļoties es tomēr netiku atšķirta no visiem savā dzīvē, man vēl joprojām ir Glābējs un mīlošais Debesu Tēvs, kuri vienmēr grib saglabāt ar mani saikni.
Tā es sāku darīt to, kas man katru dienu palīdzēja saglabāt saikni ar Viņiem. Es sāku klausīties „Nāciet, sekojiet Man!” podkāstus, kad devos skriet. Darbā es ieliku austiņas un klausījos Svētos Rakstus, kamēr pildīju savus pienākumus.
Pats svarīgākais bija tas, ka es uzzināju, kas par brīnišķīgu dāvanu ir lūgt Debesu Tēvu! Es sarunājos ar Viņu daudz biežāk un ar lielāku apziņu, nekā jebkad iepriekš. Kad jūtos vientuļi, es lūdzu un sajūtu Viņa mierinājumu. Kad es rakstu e-pastu un cenšos būt pacietīga pret saviem darbabiedriem, es lūdzu, vaicājot pēc Viņa palīdzības.
Man patīk prezidenta Tomasa S. Monsona (1927–2018) vārdi par lūgšanu: „Tiem, … kuri saskaras ar grūtībām un izaicinājumiem, vai tie būtu lieli vai mazi, lūgšana sniegs jums garīgu spēku; tā ir pase uz mieru. Ar lūgšanas palīdzību mēs tuvojamies savam Tēvam Debesīs, kurš mūs mīl. Sarunājieties ar Viņu lūgšanā un tad ieklausieties atbildēs. Caur lūgšanu tiek paveikti brīnumi.”3
Atvēlot savā dzīvē laiku Viņiem, it īpaši sirsnīgā lūgšanā, es sāku ievērot: lai gan man apkārt nav daudz cilvēku un savas kultūras, man joprojām visapkārt ir Gars, un es varu sajust Dieva mīlestību.
Mēs varam vienmēr sajust saikni
Dzīve joprojām ir grūta, bet man ir cerība nākotnei. Un es sāku ticēt tam, ko mācīja brālis Miltons Kamargo, pirmais padomnieks Svētdienas skolas vispārējā prezidijā: „Tas Kungs, Jēzus Kristus, dzīvo šodien. Viņa klātbūtne var būt aktīva mūsu dzīvē ik dienas. Viņš ir mūsu problēmu risinājums, bet mums ir jāpaceļ savas acis un skats, lai Viņu ieraudzītu.”4
Es vēl joprojām dažreiz jūtos vientuļi, taču es zinu, ka vienmēr, vienmēr varēšu vērsties lūgšanā pie sava Debesu Tēva un piekļūt Jēzus Kristus īstenotajai Izpirkšanai.
Stāvot kājās vai nometoties ceļos, vienatnē vai kopā ar kādu — es varu lūgt.
Es varu piesaukt Debesu Tēvu.
Es varu pateikties.
Es varu lūgt pēc vadības un aizsardzības.
Un caur savu derību saikni es zinu, ka es, mīlošā Debesu Tēva meita, vienmēr būšu piederīga Viņam. Pateicoties Viņa vadībai, esmu pārliecināta, ka atrodos pareizā vietā, darot to, ko Viņš vēlas, lai es darītu.