Izvilkums no Bībeles tulkojuma, kā tika atklāts Pravietim Džozefam Smitam no 1830. gada jūnija līdz 1831. gada februārim.

1. nodaļa

(1830. gada jūnijs)

Dievs atklājas Mozum—Mozus tiek apskaidrots—Viņš stājas pretī Sātanam—Mozus redz daudzas apdzīvotas pasaules—Neskaitāmas pasaules tika Dēla radītas—Dieva darbs un godība ir īstenot cilvēka nemirstību un mūžīgo dzīvi.

 Dieva vārdi, ko Viņš arunāja uz bMozu tajā laikā, kad Mozus tika aizrauts ļoti augstā kalnā,

 un viņš aredzēja Dievu bvaigu vaigā, un viņš runāja ar Viņu, un cDieva godība bija pār Mozu, tādēļ Mozus varēja dizturēt Viņa klātbūtni.

 Un Dievs runāja uz Mozu, sacīdams: Lūk, Es esmu Dievs Tas Kungs aVisuvarenais, un bBezgalīgais ir Mans Vārds; jo Es esmu bez dienu sākuma vai gadu gala; un vai tā nav bezgalība?

 Un lūk, tu esi Mans dēls; tādēļ askaties, un Es parādīšu tev Savu broku darbu, bet ne visu, jo Mani cdarbi ir bez dgala, un arī Mani evārdi, jo tie nekad nebeidzas.

 Tādēļ neviens cilvēks nevar ieraudzīt visus Manus darbus, ja vien Viņš neierauga visu Manu godību; un neviens cilvēks nevar redzēt visu Manu godību un pēc tam palikt miesā uz zemes.

 Un Man ir darbs priekš tevis, Mozu, Mans dēls; un tu esi pēc Mana aVienpiedzimušā blīdzības; un Mans Vienpiedzimušais ir un būs cGlābējs, jo Viņš ir pilns dlabvēlības un epatiesības; bet fnav neviena cita Dieva bez Manis, un visas lietas ir Manā priekšā, jo Es gzinu tās visas.

 Un tagad, lūk, šo vienu lietu Es parādīšu tev, Mozu, Mans dēls, jo tu esi pasaulē, un tagad Es tev to parādīšu.

 Un notika, ka Mozus skatījās un ieraudzīja apasauli, kurā viņš bija radīts, un Mozus bieraudzīja pasauli un tās galus, un visus cilvēku bērnus, kuri ir un kuri bija radīti; par to viņš ļoti cbrīnījās un apbrīnoja.

 Un Dieva klātbūtne attālinājās no Mozus, ka Viņa godība nebija pār Mozu; un Mozus tika atstāts viens. Un, kad viņš bija atstāts viens, viņš nokrita pie zemes.

 10 Un notika, ka tas bija daudzu stundu garumā, pirms Mozus atkal dabūja savu dabisko aspēku kā cilvēks; un viņš sev sacīja: Tagad no tā es zinu, ka cilvēks nav bnekas, par ko es nekad nebiju domājis.

 11 Bet tagad manas acis ir redzējušas aDievu, bet nevis manas bdabiskās, bet manas garīgās acis, jo manas dabiskās acis nevarēja ieraudzīt; jo es būtu cnokaltis un dnomiris Viņa klātbūtnē; bet Viņa godība bija pār mani un es redzēju Viņa evaigu, jo es biju fapskaidrots Viņa priekšā.

 12 Un notika ka tad, kad Mozus bija pateicis šos vārdus, lūk, aSātans nāca, bkārdinādams viņu, sakot: Mozu, cilvēka dēls, pielūdz mani.

 13 Un notika, ka Mozus paraudzījās uz Sātanu un sacīja: Kas tu esi? Jo lūk, es esmu aDieva dēls, pēc līdzības ar Viņa Vienpiedzimušo; un kur ir tava godība, ka man būtu tevi jāpielūdz?

 14 Jo lūk, es nevarētu raudzīties uz Dievu, ja vien Viņa godība nenāktu pār mani, un es tiku aapskaidrots Viņa priekšā. Bet es varu raudzīties uz tevi kā miesīgs cilvēks. Vai tā nav?

 15 Svētīts lai top mana Dieva Vārds, jo Viņa Gars nav pavisam mani atstājis, vai arī—kur ir tava godība, jo man tā ir tumsība? Un es varu atšķirt tevi no Dieva; jo Dievs sacīja uz mani: aPielūdz Dievu, jo vienīgi Viņam tev būs bkalpot.

 16 Atkāpies, Sātan, nekrāp mani, jo Dievs man teica: Tu esi pēc aMana Vienpiedzimušā līdzības.

 17 Un Viņš arī deva man baušļus, kad viņš sauca uz mani no degošā akrūma, sakot: bPiesauc Dievu Mana Vienpiedzimušā Vārdā, un pielūdz Mani.

 18 Un vēl Mozus sacīja: Es nepārstāšu piesaukt Dievu, man vēl ir citas lietas prasāmas Viņam, jo Viņa godība ir bijusi pār mani, tādēļ es varu atšķirt Viņu no tevis. Atkāpies, Sātan!

 19 Un tad, kad Mozus bija sacījis šos vārdus, Sātans iekliedzās skaļā balsī, un kliedza pār zemi, un pavēlēja, sakot: Es esmu aVienpiedzimušais, pielūdz mani!

 20 Un notika, ka Mozus sāka ārkārtīgi baidīties, un kad viņš sāka baidīties, viņš redzēja aelles rūgtumu. Tomēr, bpiesaucot Dievu, viņš saņēma spēku, un viņš pavēlēja, sakot: Atkāpies, Sātan, jo es pielūgšu tikai šo vienu Dievu, kurš ir godības Dievs!

 21 Un tagad aSātans sāka trīcēt, un zeme nodrebēja; un Mozus saņēma spēku un piesauca Dievu, sakot: Vienpiedzimušā Vārdā, atkāpies, Sātan!

 22 Un notika, ka Sātans kliedza skaļā balsī, ar raudāšanu un gaudošanu, un azobu griešanu; un viņš atkāpās, patiesi no Mozus klātbūtnes tā, ka viņš to neredzēja.

 23 Un tad par šo lietu Mozus sniedza liecību; bet ļaundarības dēļ tās nav starp cilvēku bērniem.

 24 Un notika, kad Sātans bija aizgājis no Mozus klātbūtnes, ka Mozus pacēla savas acis uz debesīm, būdams piepildīts ar aSvēto Garu, kurš liecina par Tēvu un Dēlu;

 25 un piesaukdams Dieva Vārdu, viņš atkal redzēja Viņa godību, jo tā bija pār viņu; un viņš dzirdēja balsi, sakot: Svētīts tu esi, Mozu, jo Es, Visvarenais, esmu tevi izraudzījis, un tu tiksi darīts stiprāks par daudziem aūdeņiem; jo tie klausīs tavai bpavēlei, it kā tu būtu cDievs.

 26 Un raugi, Es esmu ar tevi, līdz pat tavu dienu galam; jo tu aatbrīvosi Manus ļaudis no bjūga, patiesi cIsraēlu, Manus dizraudzītos.

 27 Un notika, kamēr balss vēl runāja, Mozus pameta apkārt savas acis un aieraudzīja zemi, jā, patiesi to visu, un tur nebija nevienas daļiņas no tās, ko viņš neieraudzītu, saskatot to ar Dieva Garu.

 28 Un viņš ieraudzīja arī tās iedzīvotājus, un tur nebija nevienas dvēseles, ko viņš neieraudzītu; un viņš saskatīja tos ar Dieva Garu; un to skaits bija liels, pat bez skaita, kā smiltis jūras krastā.

 29 Un viņš redzēja daudzas zemes, un katra no tām tika saukta par apasauli, un tur bija daudz iedzīvotāju uz tām.

 30 Un notika, ka Mozus piesauca Dievu, sakot: Pasaki man, es lūdzu Tevi, kāpēc šīs lietas ir tādas, un ar ko tu tās radīji?

 31 Un lūk, Tā Kunga godība bija pār Mozu tā, ka Mozus stāvēja Dieva klātbūtnē, un runāja ar Viņu avaigu vaigā. Un Dievs, Tas Kungs, sacīja uz Mozu: Pats Savam bnodomam Es esmu radījis šīs lietas. Šeit ir gudrība un tā paliek Manī.

 32 Un ar aSava spēka vārdu Es tās esmu radījis, kas ir Mans Vienpiedzimušais Dēls, kurš ir pilns blabvēlības un cpatiesības.

 33 Un apasaules bez skaita Es esmu bradījis; un arī tās Es radīju pats Savam nodomam; un ar Dēlu Es tās radīju, kurš ir Mans cVienpiedzimušais.

 34 Un apirmo cilvēku no visiem cilvēkiem Es nosaucu par bĀdamu, kas nozīmē—cdaudzi.

 35 Bet tikai aprakstu par šo Zemi un tās iedzīvotājiem dodu Es tev. Jo lūk, ir daudzas pasaules, kas ir pagājušas ar Mana spēka vārdu. Un ir daudzas, kas tagad stāv, un neskaitāmas tās ir cilvēkam; bet visas lietas Man ir uzskaitītas, jo tās ir Manas un Es tās azinu.

 36 Un notika, ka Mozus runāja uz To Kungu, sakot: Esi žēlīgs pret Savu kalpu, ak Dievs, un pastāsti man par šo Zemi un tās iedzīvotājiem, un arī debesīm, un tad Tavs kalps būs apmierināts.

 37 Un Dievs Tas Kungs runāja uz Mozu, sakot: aDebesis—to ir daudz, un cilvēkam tās nav saskaitāmas; bet Man tās ir uzskaitītas, jo tās ir Manas.

 38 Un kā viena zeme paies un tās debess, patiesi tā cita nāks; un nav agala Maniem darbiem, nedz Maniem vārdiem.

 39 Jo lūk, šis ir Mans adarbs un Mana bgodība—īstenot cilvēka cnemirstību un dmūžīgo dzīvi.

 40 Un tagad Mozu, Mans dēls, Es runāšu uz tevi par šo zemi, uz kuras tu stāvi, un tev būs apierakstīt tās lietas, ko Es runāšu.

 41 Un tai dienā, kad cilvēku bērni uzskatīs Manus vārdus par nieku un aizņems daudzus no tiem no grāmatas, kuru tu rakstīsi, lūk, Es celšu citu, blīdzīgu tev; un ctie atkal būs starp cilvēku bērniem—starp tik daudziem, cik ticēs.

 42 (Šie vārdi tika arunāti uz Mozu tai kalnā, kura nosaukums nebūs zināms starp cilvēku bērniem. Un tagad tie tiek runāti uz jums. Nerādiet tos nevienam, kā vien tiem, kas tic. Patiesi tā. Āmen.)