Studēšanas ieteikumi
Israēls


Israēls

Tas Kungs Vecajā Derībā Jēkabam, Īzāka dēlam un Ābrahāma mazdēlam, deva vārdu Israēls (1. Moz. 32:29; 35:10). Vārds Israēls var attiekties uz pašu Jēkabu, viņa pēctečiem vai uz to pēcteču valsti, kas tiem piederēja Vecās Derības laikos (2. Sam. 1:24; 23:3). Pēc tam, kad Mozus izveda Israēla bērnus no ēģiptiešu jūga (2. Moz. 3–14), pār viņiem vairāk kā 300 gadus valdīja soģi. Sākot ar ķēniņu Saulu, ķēniņi valdīja pār apvienoto Israēlu līdz Salamana nāvei, kad desmit ciltis sacēlās pret Rehabeāmu, lai izveidotu atsevišķu tautu. Pēc tam, kad Israēla ķēniņvalsts tika sadalīta, ziemeļu ciltis, kā lielākā daļa, paturēja Israēla vārdu, kamēr dienvidu valsts tika nosaukta par Jūdu. Kānaāniešu zeme šodien tiek saukta arī par Izraēlu. Citā nozīmē vārds „Israēls” nozīmē patiesi ticīgais Kristum (Rom. 10:1; 11:7; Gal. 6:16; Ef. 2:12).

Divpadsmit Israēla ciltis

Ābrahāma mazdēlam Jēkabam, kura vārds tika izmainīts uz Israēls, bija divpadsmit dēli. Viņu pēcteči kļuva pazīstami kā divpadsmit Israēla ciltis jeb Israēla bērni. Šīs ir divpadsmit ciltis: Rūbens, Simeons, Levijs, Jūda, Isašars un Zebulons (Jēkaba un Leas dēli); Dans un Naftalis (Jēkaba un Bilhas dēli); Gads un Ašers (Jēkaba un Zilfas dēli); Jāzeps un Benjamīns (Jēkaba un Rahēles dēli) (1. Moz. 29:32–30:24; 35:16–18).

Jēkabs pirms savas nāves deva svētību katram cilts vadonim (1. Moz. 49:1–28). Tālākai informācijai, skat. katra Jēkaba dēla vārdu.

Rūbens, Jēkaba pirmās sievas Leas pirmdzimtais dēls, zaudēja savu pirmdzimto svētību un divkāršo mantojumu netikumības dēļ (1. Moz. 49:3–4). Tad pirmdzimtā tiesības pārgāja Jāzepam, kurš bija Jēkaba otrās sievas Rahēles pirmdzimtais dēls (1. Laiku 5:1–2). Levijs, kura cilti Tas Kungs bija izraudzījis, lai kalpotu kā Viņa priesterības kalpotāji, nesaņēma mantojumu dēļ sava īpašā aicinājuma kalpot starp visām ciltīm. Tas ļāva Jāzepa divkāršo daļu sadalīt starp Jāzepa dēliem Efraimu un Manasi (1. Laiku 5:1; Jer. 31:9), kas tika ieskaitīti kā atsevišķas Israēla ciltis (DžST, 1. Moz. 48:5–6 [Pielikums]).

Jūdas cilts locekļiem bija jābūt par valdniekiem, līdz Mesija atnāks (1. Moz. 49:10; DžST, 1. Moz. 50:24 [Pielikums]). Pēdējās dienās Efraima ciltij ir priekšrocība nest vēsti par evaņģēlija Atjaunošanu pasaulei un sapulcināt izkaisīto Israēlu (5. Moz. 33:13–17). Pienāks laiks, kad caur Jēzus Kristus evaņģēliju Efraimam būs vadošā loma, apvienojot visas Israēla ciltis (Jes. 11:12–13; M&D 133:26–34).

Israēla izkaisīšana

Tas Kungs izkaisīja un mocīja divpadsmit Israēla ciltis dēļ viņu netaisnības un sacelšanās. Tomēr Tas Kungs izmantoja šo Savas izredzētās tautas izkaisīšanu starp visām pasaules tautām, lai svētītu šīs tautas.

Israēla sapulcināšana

Israēla nams tiks sapulcināts kopā pēdējās dienās pirms Kristus atnākšanas (TA 1:10). Tas Kungs sapulcina Savu tautu Israēlu, kad tie pieņem Viņu un tur Viņa pavēles.

Israēla desmit pazudušās ciltis

Desmit Israēla ciltis izveidoja Israēla ziemeļu valsti un tika aizvestas gūstā uz Asīriju 721. g. pr. Kr. Tajā laikā tie aizgāja uz „ziemeļu valstīm” un pazuda no citu redzesloka. Pēdējās dienās tie atgriezīsies.