Studēšanas ieteikumi
Mozus


Mozus

Vecās Derības pravietis, kurš izveda israēliešus no ēģiptiešu jūga un deva tiem reliģisko, sociālo un diētisko likumu normas, kā tika atklāts no Dieva.

Mozus kalpošana pārsniedz viņa paša mirstīgās dzīves laiku. Džozefs Smits mācīja, ka, kopā ar Eliju, viņš nāca uz Apskaidrošanas kalnu un piešķīra priesterības atslēgas Pēterim, Jēkabam un Jānim (Mat. 17:3–4; Marka 9:4–9; Lūk. 9:30; M&D 63:21).

Mozus parādījās Džozefam Smitam un Oliveram Kauderijam 1836. gada 3. aprīlī Kērtlandes templī, Ohaio štatā, un nodeva tiem Israēla sapulcināšanas atslēgas (M&D 110:11).

Pēdējo dienu atklāsme daudz runā par Mozu. Viņš bieži tiek pieminēts Mormona Grāmatā, un no Mācības un Derībām mēs uzzinām par viņa kalpošanu (M&D 84:20–26) un to, ka viņš saņēma priesterību no sava sievastēva Jetrus (M&D 84:6).

Pēdējo dienu atklāsme apstiprina Bībeles atskaiti par viņa kalpošanu starp Israēla bērniem un vēlreiz apliecina, ka viņš ir piecu grāmatu autors Vecās Derības sākumā (1. Nef. 5:11; Moz. 1:40–41).

Mozus grāmata

Grāmata Dārgajā Pērlē, kas satur iedvesmoto Džozefa Smita 1. Mozus grāmatas pirmo septiņu nodaļu tulkojumu.

1. nodaļā pierakstīta vīzija, kurā Mozus redzēja Dievu, kurš atklāja viņam visu pestīšanas ieceri. No 2. līdz 5. nodaļai ir atskaite par Radīšanu un cilvēka Krišanu. 6. un 7. nodaļa satur vīziju par Ēnohu un viņa kalpošanu uz zemes. 8. nodaļa satur vīziju par Nou un lielajiem plūdiem.

Piecas Mozus grāmatas

Pirmās piecas grāmatas Vecajā Derībā ir pazīstamas kā Mozus grāmatas. Misiņa plāksnes, kuras Nefijs paņēma no Lābana, saturēja Mozus grāmatas (1. Nef. 5:11).