2010–2019
Tsis Txhob Yuam Kev
April 2014


Tsis Txhob Yuam Kev

Kuv thov Vajtswv kom peb yuav tsis ua yuam kev kom peb thiaj yuav sib txuas nrog ntuj ceeb tsheej.

Ib tug me nyuam tub xyaum ntaus piano, thiab ib tug kws muag khoom tau pom nws hauv lub qhov rais, thiab nug hais tias, “Koj niam puas nyob tsev?”

Tus me nyuam tub teb hais tias, “Koj xav li cas?”

Wb tsib tug me nyuam txawj ntaus piano, ua tsaug rau kuv tus poj niam txoj kev yaum! Thaum tus xib hwb tuaj rau peb tsev, wb tus tub Adrian tau khiav thiab nkaum vim nws tsis xav kawm. Tiam sis muaj ib hnub ib qho zoo kawg nkaus tshwm sim! Nws pib nyiam cov nkauj zoo heev nws thiaj li xyaum ntaus piano nws tus kheej.

Yog tias peb txoj kev hloov siab los ntseeg yuav zoo ib yam li ntawd, ces yog ib qho zoo kawg. Yog ib qho zoo kawg yog tias peb muaj siab xav ua raws li cov lus txib es tsis tas muaj lwm tus hais kom peb ua li ntawd thiab yog tias peb ntseeg tiag tiag hais tias yog peb taug txoj kev yog, ces peb yuav txais tau cov koob hmoov uas tau cog lus tseg rau peb nyob hauv cov vaj lug kub.

Ob peb xyoos tas los kuv tau mus rau Arches National Park nrog kuv tus poj niam; wb tus ntxhais; Evelin; thiab ib tug phooj ywg. Ib tus ncej pob zeb uas muaj npe heev nyob ntawd hu ua Delicate Arch. Peb txiav txim siab taug kev mus deb li 1.5 mais (2 km), thiab nce roob kom mus rau pem tus ncej pob zeb

Peb twb zoo siab taug kev thaum nyuam qhuav pib, tiam sis tom qab peb taug kev ib me ntsis, lawv yuav tsum so. Vim kuv xav xav mus saib, kuv txiav txim siab mus kuv tus kheej. Kuv tsis xyuam xim txoj kev uas kuv yuav tsum taug, kuv thiaj li lawv ib tug txiv neej uas ua kuv ntej qab, zoo nkaus li nws paub nws yuav tsum mus qhov twg tom ntej. Nyuaj rau kuv taug txoj kev ntawd zuj zus mus, thiab kuv yuav tsum dhia ntawm ib lub pob zeb mus rau lwm lub. Vim hais tias txoj kev ntawd nyuaj heev, kuv paub tias cov poj niam nyob hauv kuv pawg yeej taug tsis tau txoj kev. Ces ua ciav kuv pom Delicate Arch, tiam sis ua cas kuv ho pom tias nws nyob hauv ib qho chaw uas kuv mus tsis taus.

Kuv npau taws heev, es kuv txiav txim siab rov qab mus. Kuv siab luv tos ntsoov mus txog thaum peb rov qab sib ntsib. Kuv nug lawv kiag hais tias, “Nej puas tau mus txog Delicate Arch?” Lawv zoo siab qhia kuv tias lawv twb mus txog. Lawv piav hais tias lawv tau nyeem tej lub cim uas qhia kev, thiab lawv xyuam xim thiab siv zog, lawv thiaj mus txog qhov uas lawv xav mus.

Kuv txoj hmoov phem; kuv twb taug txoj kev tsis yog. Kuv twb kawm ib qho tseem ceeb hnub ntawd!

Peb ua yuam kev pes tsawg zaus, cia tej yam uas neeg ntiaj teb nyiam coj peb kev? Peb yuav tsum nug peb tus kheej seb peb puas ua raws li Yexus Khetos tej lus tsis tu tsis tseg.

Phau Yauhas muaj ib co lus zoo kawg:

“Nej cia li txuas rau ntawm kuv thiab kuv yuav txuas rau ntawm nej. Tus ceg hmab uas tsis txuas rau ntawm txoj hmab yeej txi tsis taus txiv. Ib yam li ntawd, yog nej tsis txuas rau ntawm kuv, nej yeej txi tsis taus txiv.

“Kuv yog tsob hmab, nej yog cov ceg. Tus uas txuas rau ntawm kuv, thiab kuv txuas rau ntawm nws, tus ntawd yuav txi txiv ncw; yog nej tsis txuas rau ntawm kuv, nej yeej ua tsis tau ib yam dab tsi li” (Yauhas 15:4–5).

Raws li qhov piv txwv no, peb pom tias peb sib raug zoo nrog Yexus Khetos thiab pom qhov uas Nws saib peb txhua tus tseem ceeb npaum li cas. Nws yog tus cag thiab cev ntoo uas cia cov dej uas muaj txoj sia ntws los rau peb, cov kua ntoo uas tu peb kom peb yuav txi txiv ntau. Yexus Khetos txoj kev qhia ua rau tej ceg ntoo—los yog tib neeg uas cia siab rau Nws—ua rau peb yuav saib Nws tej lus qhia rau nqi npaum li cas.

Muaj tej yam ua yuam kev uas tsis zoo hlo li, thiab yog tias peb tsis kho tej ntawd sai sai, ces tej ntawd yuav coj peb tawm txoj kev yog mus ib txhis. Yog peb hloov siab lees txim thiab lees txais kev kho, ces yuav ua rau peb txo hwj chim, pab peb hloov tej yam peb ua, thiab rov qab mus nyob ze peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.

Kuv xav qhia piv txwv txog lub ntsiab cai no hais txog ib lub sij hawm nyuaj rau tus Yaj Saub Yauxej Xamiv. Los ntawm lub sij hawm ntawd, tus Cawm Seej tau muab tej lus qhia uas muaj nqi heev txog tej lub ntsiab cai uas peb yuav tsum nco ntsoov tas peb lub neej. Twb muaj thaum Martin Harris tau xiam 116 phab ntawv uas tau txhais los ntawm Phau Ntawv Maumoos.

Tom qab nws hloov siab lees txim vim nws tsis tau ua raws li Vajtswv tej lus ntuas, tus Yaj Saub txais kev tshwm sim uas nyob hauv tshooj 3 ntawm phau Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus (saib Teachings of Presidents of the Church: Joseph Smith [2007], 69–71). Raws li tau sau hauv nqe 1 mus txog 10, kuv xav qhia txog peb lub ntsiab cai uas peb yuav tsum nco ntsoov:

  1. Peb rhuav tsis tau Vajtswv tej hauj lwm thiab tej hom phiaj.

  2. Peb yuav tsum tsis txhob hwm tib neeg tshaj peb hwm Vajtswv.

  3. Peb yuav tsum hloov siab lees txim tsis tu tsis tseg.

Nyob hauv nqe 13, tus Tswv qhia peb txog plaub yam uas peb yuav tsum tsis txhob ua ib zaug li:

  1. Muab Vajtswv tej lus ntuas saib tsis muaj nqis dab tsi li.

  2. Ua txhaum rau tej lus cog tseg dawb ceev tshaj plaws uas tau cog rau Vajtswv.

  3. Vam khom rau peb tus kheej txoj kev txiav txim.

  4. Khav txog peb tus kheej lub tswv yim.

Kuv thov Vajtswv kom peb yuav tsis ua yuam kev kom peb thiaj yuav sib txuas nrog ntuj ceeb tsheej, xwv kom tej dej tsaws ntxhee ntawm lub ntiaj teb yuav tsis tshoob peb mus.

Yog tias nej leej twg xav tias nej yuav tso tus Tswv txoj kev tseg—thaum twg los tau—nej yuav nyuaj siab kawg nkaus paub tej kev iab uas los ntawm qhov uas nej saib Vajtswv tej lus ntuas tsis rau nqi, qhov uas nej tsis ua raws li tej lus cog tseg dawb huv uas nej cog rau Vajtswv, los sis qhov uas nej tau tso siab rau nej tej kev txiav txim, los yog khav txog nej lub tswv yim.

Yog tias zoo li no, kuv ntuas kom nej hloov siab lees txim thiab rov qab los rau txoj kev yog.

Muaj ib zaug ib tug xeeb ntxwv tau hu xov tooj rau nws yawg hais nyob zoo hnub yug rau nws. Tus me nyuam nug seb nws yawg muaj pes tsawg xyoo. Nws yawg hais tias nws muaj 70 xyoo lawm. Nws tus xeeb ntxwv xav ib me pliag ces nug hais tias, “Yawg, koj puas tau pib thaum koj muaj 1 xyoos?”

Cov tub hluas ntxhais hluas thiab cov me nyuam yaus xav tias tib neeg yeej yuav tsis laus; lawv tsis xav tias lawv yuav tuag—vim cov neeg laus yog tib co neeg uas ua li ntawd xwb—thiab lawv tseem yuav nyob mus ib txhis ua ntej lawv laus li ntawd. Sij hawm dhau mus, tej lub hlis thiab lub caij dhau mus, ces nqaij pib ntsws, ua rau qaug zog zuj zus mus, yuav tsum mus xyuas tus kws kho mob ntau dua ntais, thiab li ntawd.

Muaj ib hnub peb yuav rov qab ntsib peb tus Txhiv Dim thiab tus Cawm Seej, Yexus Khetos. Kuv thov kom peb yuav paub Nws thaum lub sji hawm dawb ceev ntawd vim los ntawm tej yam uas peb paub txog Nws thiab vim peb ua raws li Nws cov lus qhia. Nws yuav muab tej lub cim ntawm Nws txhais tes thiab txhais ko taw rau peb saib, thiab peb yuav khawm nws, thiab los kua muag vim peb zoo siab uas peb tau ua raws li Nws txoj kev.

Kuv ua tim khawv mus rau plaub ceg kaum ntuj hais tias Yexus Khetos muaj txoj sia nyob. Nws ntuas peb kom peb uas yog tej haiv neeg hauv lub ntiaj teb, cia li hnov tej lus ntawm tus Vajtswv uas tau tsim peb (saib Q&K 43:23). Thov kom peb yuav muaj peev xwm mloog, to taub, thiab txhais tsab xov raws li qhov yog uas yog tsab xov ntawm tus Vajtswv uas tau tsim peb kom peb tsis yuam kev, kuv thov los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.