2010–2019
Xaiv Qhov Zoo
October 2014


Xaiv Qhov Zoo

“Tseg qhov phem, thiab xaiv yuav qhov zoo” (Yaxayas 7:15).

Kuv cov kwv tij uas kuv hlub, hmo no kuv xav qhia nej txog tej kev txiav txim thiab tej kev xaiv.

Thaum kuv yog ib tug kws lij choj nyob hauv Cheeb Tsam San Francisco Bay, kuv chaw kws lij choj tau ua hauj lwm pab ib lub koom haum uas tsim tej kev ua yeeb yam txog Charlie Brown nyob hauv TV.1 Ua rau kuv nyiam Charles Schulz thiab qhov uas nws tsim—Peanuts, nrog Charlie Brown, Lucy, Snoopy, thiab lwm tus.

Ib qho tas lauv uas kuv nyiam heev hais txog Lucy. Raws li kuv nco qab, Charlie Brown pawg ntaus pob muaj ib txoj kev sib tw tseem ceeb heev—Lucy nyob hauv tshav ntawm sab xis, thiab lwm tus ntaus pob mus siab heev yuav poob mus ze nws. Muaj neeg nyob ntawm peb qho base, thiab yog qhov kawg ntawm tuas thib cuaj. Yog tias Lucy txais lub pob, nws pawg yuav yeej. Yog tias Lucy ua lub pob poob, ces lwm pawg yuav yeej.

Raws li muaj nyob hauv tas lauv xwb, tag nrho Lucy pawg nyob ib puag ncig thaum lub pob poob los. Lucy xav hais tias, “Yog kuv txais lub pob, kuv yog tus nam ej; yog kuv tsis txais ces kuv yog tus swb.”

Lub pob poob los, thiab thaum nws pawg saib ntsoov, Lucy ua lub pob poob. Charlie Brown muab nws hnab tes pov rau hauv av yam npau taws. Ces Lucy ntsia ntsoov nws pawg, tso tes rau ntawm nws duav, thiab hais tias, “Nej ua cas xav tias kuv yuav txais lub pob no thaum kuv txhawj txog peb lub teb chaws txoj kev cai sib haum nrog pej kum teb chaws?”

Ib xyoo dhau ib xyoo Lucy twb ua ntau lub pob poob, thiab txhua zaus nws hais ib yam tshiab vim li cas nws ua poob.2 Txawm tej uas nws hais txaus luag los, tej uas Lucy hais daws nws tus kheej; tej uas Lucy hais vim li cas nws tsis txais lub pob yeej tsis muaj tseeb.

Thaum Thawj Tswj Hwm Thomas S. Monson ua hauj lwm qhuab qhia, nws pheej qhia hais tias “tej yam uas peb xaiv yuav hloov peb lub neej yav tom ntej.”3 Yog li ntawd hmo no kuv xav muab tej yam uas ua rau peb tsis xaiv kev ncaj ncees tso tseg, qhov tseem ceeb yog tej uas peb daws peb tus kheej kom tsis txhob ua Yexus Khetos tej hauj lwm. Nyob hauv phau Yaxayas nws qhia peb hais tias, peb yuav tsum paub “tseg qhov phem thiab xaiv yuav qhov zoo.”4

Vim niaj hnub no yog ib lub caij uas Dab Ntxwg Nyoog siv tej yam tshiab thiab tej yam ntsiag to ua rau tib neeg chim siab, kuv ntseeg tias yog ib qho tseem ceeb uas peb ua tib zoo xaiv thiab txiav txim siab raws li tej hom phiaj uas peb siv kom coj peb lub neej. Peb yuav tsum rau siab plhuav ua raws li cov lus txib thiab ua raws nraim li peb tej kev khi lus uas dawb ceev. Thaum peb daws peb tus kheej cia kom peb tsis tas mus ua vaj txiaj ntsim hauv lub tuam tsev, mus ua tub txib, thiab yuav poj niam yuav txiv nyob hauv lub tuam tsev, ces ua rau peb raug tsis zoo. Ua rau kuv tu siab thaum peb hais tias peb ntseeg tej hom phiaj no tiam sis peb tsis coj yam ntxwv zoo niaj hnub kom muaj raws li tej ntawd.5

Ib txhia cov tub hluas ntxhais hluas hais tias lawv xav sib yuav hauv lub tuam tsev tiam sis lawv tsis tham cov tub thiab ntxhais uas tsim nyog mus rau hauv lub tuam tsev. Muaj tseeb tiag, ib txhia tsis tham hluas nkauj hluas nraug hlo li! Nej cov txiv neej uas tsis tau yuav poj niam, nej nyob ntev li cas es tsis tau yuav poj niam, ces tom qab nej muaj hnub nyoog thiab loj hlob tas lawm, ua rau nej txaus siab nyob li ntawd xwb. Tiam sis tsim nyog uas yuav ua rau nej tsis txaus siab! Thov kom rau siab ua tej yam6 koom nrog lwm tus uas tsim nyog ua kom pab muaj raws li nej lub hom phiaj kom sib yuav hauv lub tuam tsev.

Ib txhia tos tsis kam sib yuav mus txog thaum lawv kawm ntawv tiav thiab muaj hauj lwm ua. Txawm neeg ntiaj teb coob pom zoo rau qhov no, qhov kev xav li no tsis qhia tias yus muaj kev ntseeg, yus ua raws li cov yaj saub tau qhia, thiab tsis sib haum nrog tej lus qhuab qhia zoo.

Tsis ntev tas los kuv twb ntsib ib tug tub hluas zoo. Nws muaj hom phiaj xav mus ua tub txib, kawm ntawv, yuav poj niam hauv lub tuam tsev, thiab muaj ib tsev neeg uas zoo siab thiab rau siab ntseeg. Nws tej lub hom phiaj ua rau kuv zoo siab heev. Tiam sis thaum kuv sib tham nrog nws ntxiv, ua rau kuv paub tias nws tej kev txiav txim thiab tej kev coj yam ntxwv yeej tsis sib haum nrog nws tej lub hom phiaj. Kuv xav tias nws xav mus ua tub txib tiag tiag thiab nws tsis ua txhaum loj heev uas yuav ua rau nws tsis tsim nyog mus ua tub txib, tiam sis tej yam nws ua txhua hnub yeej tsis npaj nws kov yeej tej kev nyuaj ntawm sab cev nqaij daim tawv, sab ntsuj plig, kev kawm ntawv thiab kev sib raug zoo nrog lwm tus.7 Nws tsis tau kawm kom sib zog ua hauj lwm. Nws tsis ua tib zoo kawm ntawv los yog kawm seminary. Nws mus koom lub koom txoos, tiam sis tsis tau nyeem Phau Ntawv Maumoos. Nws siv sij hawm ntau tua video games thiab siv social media. Zoo li nws xav tias nws mus ua tub txib xwb tsis tas npaj dab tsi yuav zoo txaus. Cov tub hluas, thov kom nej cia li coj yam ntxwv thiab ua tib zoo npaj mus ua tub txib rau peb tus Tswv thiab tus Cawm Seej, Yexus Khetos.

Tsis yog kuv txhawj txog tej kev txiav txim loj heev xwb tiam sis kuv txhawj xeeb txog tej kev txiav txim uas tsis tshua loj heev—tej kev txiav txim thaum peb ua hauj lwm los sis tej kev txiav txim uas zoo li tsis tseem ceeb. Thaum txiav txim li no, peb yuav tsum nco ntsoov kev hauj sim, kev ntsuas kom sib luag zos, thiab qhov tseem ceeb kev muaj tswv yim. Yeej yog ib qho tseem ceeb uas peb tsis txhob lam daws peb tus kheej thiab cia li xaiv ua tej yam zoo tshaj plaws.

Ib qho piv txwv txog qhov uas yuav tsum muaj kev hauj sim, kev ntsuas kom sib luag zos, thiab kev muaj tswv yim yog peb txoj kev siv Internet. Peb siv tau Internet kom ua tub txib tej hauj lwm, pab ua tej hauj lwm pov thawj hwj, nrhiav cov poj koob yawm txwv kom sawv lawv cev ua tej kab ke hauv lub tuam tsev, thiab ntxiv. Peb yeej ua tau ntau yam zoo. Tiam sis peb kuj paub tias Internet muaj tej yam uas phem heev, tsis hais duab liab qab, kev ua lim hiam,8 thiab kev sib tham nrog cov uas yus tsis paub. Internet kuj tshaj tawm tej yam ruam ntsuav tsis tu ncua. Raws li Tij Laug Randall L. Ridd qhia peb thaum lub tuam rooj sab laj tas los, nws hais txog Internet hais tias, “Nej yuav siv sij hawm tas li ua tej yam uas tsis tseem ceeb thiab nkim sij hawm thiab ua rau nej txoj kev muaj feem ua zoo ploj mus.”9

Tej yam uas tab kaum thiab ua kom yus tsis nco qab kev ncaj ncees tsis nyob hauv Internet xwb; tej ntawd nyob txhua qhov chaw. Tej no tsis tab kaum cov tub hluas ntxhais hluas xwb, tej no kuj tab kaum peb sawv daws thiab. Peb nyob hauv ib lub ntiaj teb uas muaj kev kub ntxhov ntau.10 Tej kev ua yeeb yam txog “kev ua si thiab kev lom zem” thiab tib neeg lub neej uas coj tsis ncaj ncees nyob ib puag ncig. Nyob hauv media feem ntau zoo li yog qhov uas txhua tus ua xwb.

Tsis ntev tas los Txwj Laug David A. Bednar ceeb toom cov mej zeej kom lawv hais lus tiag tiag thaum lawv siv social media.11 Ib tug kws txawj tawm tswv yim, Arthur C. Brooks, tau hais txog qhov no. Nws pom hais tias thaum peb siv social media, zoo li peb tshaj tawm txog tej yam zoo ntawm peb lub neej tiam sis tsis qhia dab tsi txog tej lub sij hawm tsis zoo thaum peb kawm ntawv los yog ua hauj lwm. Peb tsis qhia txog peb lub neej tag nrho—tej lub sij hawm peb qhuas peb tus kheej los yog ua neeg tsis tseeb. Peb qhia lwm tus txog lub neej no, ces peb saib “tej lub neej cuav ntawm [peb] cov ‘phooj ywg’ uas siv social media thiab.”Brooks hais tias, “Qhov uas nej siv sij hawm ua txuj hais tias nej zoo siab dua li muaj tiag tiag, thiab siv sij hawm pom lwm tus uas zoo li lawv zoo siab dua li nej.”12

Tej lub sij hawm ua rau peb xav tias kev plees kev yi, kev ua tej yam ruam ntsuav, thiab tej kev sib cav sib ceg nyob ib puag ncig. Thaum peb tso kom tej no tsis nrov thiab ua tib zoo saib, peb pom tias tsis muaj pes tsawg uas yuav pab peb nyob mus ib txhis thaum peb ua raws li peb tej lub hom phiaj ncaj ncees. Ib tug txiv tsev uas muaj tswv yim teb nws cov me nyuam uas pheej thov kom nws tso cai rau lawv ua tej yam no. Nws nug lawv hais tias, “Qhov no puas yuav pab nej ua neeg zoo dua tshaj li qub?”

Thaum peb xaiv ua tsis zoo thiab daws peb tus kheej, tsis hais qhov me los qhov loj los, thaum peb tsis ua raws nraim li txoj moo zoo, peb yuav xiam cov koob hmoov thiab tej kev pov hwm uas peb xav tau thiab feem ntau peb yuav ua txhaum thiab ua yuam kev.

Kuv yeej txhawj txog kev saib tej yam ruam13 thiab kev ntshaw saib “txhua yam tshiab.” Nyob hauv lub Koom Txoos no peb txhawb nqa thiab zoo siab txog txhua yam uas muaj tseeb thiab txhua yam kev txawj ntse. Tiam sis thaum muaj tej kab ke, tej kev txawj ntse, thiab tej kab lig kev cai uas tsis yog raws li Vajtswv txoj hau kev kom neeg zoo siab thiab Yexus Khetos lub luag hauj lwm, ces peb lub sawm fem yeej ploj mus.14 Niaj hnub no, txawm peb vam meej tau kawm ntau yam los, feem ntau yog los ntawm kev tshawb fawb science thiab kev sib txuas lus, tej ntsiab cai tseem ceeb, kev zoo siab, thiab kev nyob zoo twb yuav ploj mus zuj zus.

Thaum tib neeg caw tus Thwj Tim Povlauj hais lus rau ntawm Alepakaus nyob hauv Athees, nws pom tias ib txhia xav tias lawv txawj ntse thiab ib txhia tsis muaj tswv yim tiag tiag zoo li muaj niaj hnub no.15 Nyob hauv phau Tes Hauj Lwm peb nyeem zaj no hais tias: “Rau qhov cov neeg Athees thiab lwm haiv neeg uas nyob hauv lub nroog ntawd nyiam mloog thiab nyiam sib tham txog tej zaj txawv txawv uas lawv tsis tau hnov dua.”16 Povlauj qhia txog Yexus Khetos txoj Kev Sawv Rov Los. Thaum pawg neeg paub tias nws hais lus txog kev teev ntuj, ib txhia thuam nws; lwm tus cia li tso nws tseg thaum lawv lam hais tias, “Peb xav rov mloog koj qhia zaj no dua thiab.”17Tsis tau muaj neeg ntseeg Povlauj thaum nws tawm Athees mus. Dean Frederic Farrar sau txog qhov no hais tias: “Nyob hauv Athees nws tsis tau txhim tsa ib lub koom txoos, nws tsis sau ntawv rau cov neeg Athees, thiab nyob ze hauv Athees, nws pheej hla lub nroog no, tiam sis nws tsis tau qhia lawv ib zaug ntxiv.”18

Kuv ntseeg hais tias Txwj Laug Dallin H. Oaks zaj lus tseem ceeb uas qhia txog qhov “zoo, zoo dua, zoo tshaj” yog ib txoj kev zoo uas pab peb seb peb puas tau xaiv tej yam yog.19 Tej yam uas peb xaiv feem ntau tsis yog peb xaiv kev phem, tiam sis yog tias tej ntawd siv tag nrho peb lub sij hawm thiab ua rau peb tsis xaiv tej yam uas zoo tshaj, ces tej ntawd yeej tsis zoo hlo li.

Txawm yog peb ua tej yam tsim nyog peb yuav tsum ntsuam xyuas tej ntawd sim seb tej ntawd puas ua rau peb tsis tsom ntsoov rau tej hom phiaj zoo tshaj. Kuv nco qab ib zaug thaum kuv sib tham nrog kuv txiv thaum kuv yog ib tug tub hluas. Nws tsis ntseeg tias cov tub hluas ntxhais hluas tsom ntsoov los yog npaj kom ua raws li tej hom phiaj tseem ceeb thaum yav tom ntej—xws li kev ua hauj lwm thiab kev ua noj ua haus rau lawv tsev neeg.

Kuv txiv ib txwm xav tias kev kawm ntawv thiab kev npaj ua hauj lwm yog ob qho tseem ceeb tshaj. Nws paub hais tias muaj tej yam ntxim ua xws li kev sib cav tswv yim thiab cov tub ntxhais kawm ntawv txoj kev tswj hwm yuav pab kuv ua raws li kuv tej lub hom phiaj uas tseem ceeb. Tiam sis nws tsis paub tias qhov uas kuv siv sij hawm ntau ncaws pob football, ntaus pob basketball, baseball, thiab khiav yuav pab tau kuv li cas. Nws lees hais tias kev ua nav kis las yuav pab kuv muaj zog, nyiaj tau ntev, thiab ua hauj lwm ua ke tiam sis xav tias yog kuv tsom ntsoov ua ib qho nav kis las xwb ces yuav zoo dua. Raws li nws xav, kev ua nav kis las yeej zoo tiam sis tsis yog qhov zoo tshaj rau kuv. Nws txhawj hais tias ib txhia ua nav kis las kom lawv muaj npe nrov lawv thiaj tsis tsom ntsoov rau tej hom phiaj tseem ceeb uas yuav tsum ua.

Vim kuv txiv zoo li no, kuv nyiam zaj tas lauv uas hais txog Lucy txoj kev ntaus pob vim kuv txiv xav tias kuv yuav tsum kawm txog tej kev cai sib haum nrog pej kum teb chaws thiab tsis txhob txhawj txog qhov uas kuv yuav txais lub pob. Kuv xav qhia meej hais tias kuv niam nyiam txoj kev nav kis las. Tsuas yog kuv niam nyob hauv tsev kho mob xwb nws thiaj li yuav tsis tuaj saib kuv.

Kuv twb txiav txim siab ua raws li kuv txiv tej lus ntuas thiab tsis txhob ua nav kis las nyob hauv tsev kawm ntawv qib siab. Ces kuv tus kws qhia ncaws pob football nyob hauv high school qhia kuv tias tus kws qhia football nyob hauv Standford xav noj su nrog kuv thiab Merlin Olsen. Tej zaum nej cov tub hluas ntxhais hluas tsis paub Merlin yog leej twg. Nws yog ib tug kws ncaws pob football uas yeej qhov nqi zog all-American nyob hauv Logan High School thaum kuv yog tus kws txawb pob thiab khiav thaum kuv txais lub pob uas lwm pawg ncaws rau peb. Nyob hauv high school tej pawg football uas muaj zog tshaj nyob thoob plaws lub teb chaws no xav kom Merlin koom tes nrog lawv. Nyob hauv college nws txais nqi zog Outland Trophy vim nws yog tus tiv thaiv sab hauv zoo tshaj plaws hauv lub teb chaws. Lawv xaiv Merlin ua tus thib peb thaum lawv xaiv neeg los rau National Football League thiab nws ua nav kis las nyob hauv 14 lub pro bowl. Lawv rau nws lub npe rau hauv kev ncaws pob football Qhov Chaw rau Neeg uas Muaj Npe thaum xyoo 1982.20

Wb tau noj su nrog tus coach ntawm Stanford nyob hauv lub tsev noj mov hu ua Bluebird nyob hauv Logan, Utah. Tom qab wb tuav tes, nws yeej tsis tau saib kuv hlo li. Nws hais lus ncaj rau Merlin tiam sis tsis saib kuv. Tom qab peb noj su, nws saib kuv thawj thawj zaug, tiam sis nws tsis nco qab kuv lub npe. Ces nws qhia Merlin hais tias, “Yog koj xaiv Stanford thiab xav coj koj tus phooj ywg nrog koj tuaj, nws twb kawm ntawv zoo thiab nyaj peb ua tau li ntawd.” Qhov no uas rau kuv paub zoo tias kuv yuav tsum ua raws li kuv txiv tej lus ntuas.

Kuv tsis xav kom nej tsis txhob ua nav kis las los yog siv Internet los yog ua tej yam tsim nyog uas cov tub hluas ntxhais hluas nyiam ua. Tej yam ntxim saib ntxim ua no yog tej uas yuav tsum muaj kev hauj sim, kev ntsuas kom sib luag zos, thiab muaj tswv yim. Thaum peb muaj tswv yim ua tej no, tej no pab peb lub neej.

Tiam sis, kuv yaum kom txhua tus, tsis hais cov hluas cov laus los yog, kom lawv rov qab xav txog lawv tej hom phiaj thiab siv zog tswj hwm nej tus kheej. Peb yuav tsum ua tej yam thiab xaiv tej yam kom muaj raws nraim li peb tej hom phiaj. Peb yuav tsum tsis txhob daws peb tus kheej thiab tsis txhob cia tej yam ua rau peb hnov qab. Yeej yog ib qho tseem ceeb kom peb xaiv tej yam uas ua raws nraim li peb tej kev khi lus hais tias peb yuav ua ncaj ncees teev tiam Yexus Khetos.21 Peb yuav tsum tsom ntsoov rau lub hom phiaj ntawd thiab tsis txhob ua lub pob ntawd poob.

Lub neej no yog lub sij hawm uas peb npaj ntsib Vajtswv.22 Peb yog ib haiv neeg zoo siab heev. Peb nyiam tso luag kom zoo siab thiab nyiam siv sij hawm nrog peb cov phooj ywg thiab tsev neeg. Tiam sis peb yuav tsum paub tias peb muaj tej hom phiaj tseem ceeb hauv peb lub neej uas pab peb ua neej thiab xaiv tej yam zoo. Tej yam uas ua rau peb hnov qab thiab tej kev daws peb tus kheej uas tab kaum peb yeej tsis zoo, tiam sis thaum tej ntawd ua rau peb tsis ntseeg Yexus Khetos thiab Nws lub Koom Txoos, yog ib qho tu siab kawg.

Kuv thov kom peb cov uas tuav lub pov thawj hwj, peb yuav coj yam ntxwv uas sib haum nrog tej hom phiaj zoo ntawm cov uas ua hauj lwm rau tus Xib Hwb. Peb yuav tsum nco ntsoov tias qhov uas tib neeg rau siab ntso ua raws li lawv zaj lus tim khawv txog Yexus npaum li cas yog qhov uas yuav cia lawv nyob hauv lub nceeg vaj xilethi-aus los yog lub nceeg vaj thawlethi-aus.23 Peb xav xav nyob hauv lub nceeg vaj xilethi-aus. Vim kuv yog Nws ib tug thwj tim, kuv rau siab ua tim khawv txog qhov uas muaj Kev Theej Txhoj thiab Yexus Khetos, peb tus Cawm Seej, yog los ntawm Vajtswv los tiag tiag. Los ntawm Yexus Khetos lub npe, amees.

Lus Cim

  1. Lee Mendelson-Bill Melendez Production TV Specials.

  2. Nws hais tej yam xws li tej lub hlis ntawm Saturn ua rau nws tsis pom kev, nws txhawj txog tej tshuaj phem nyob hauv nws lub hnab tes; Lucy pheej daws nws tus kheej thaum nws ua lub pob poob.

  3. Saib “Decisions Determine Destiny,” tshooj 8 nyob hauv Pathways to Perfection:Discourses of Thomas S. Monson(1973), 57–65.

  4. Yaxayas 7:15.

  5. “Yog tias yooj yim rau peb ua zoo npaum li peb paub peb yuav tsum ua, ces ntshe tej qhov chaw teev tiam yuav loj li tej tsev teev ntuj, thiab neeg pluag lub tsev yuav zoo li tub vaj ntxwv tej tsev loj” (William Shakespeare, The Merchant of Venice tshooj 1, zaj 2, kab lus 12–14).

  6. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 58:27.

  7. Saib Adjusting to Missionary Life (phau ntawv, 2013), 23–49.

  8. Saib Stephanie Rosenbloom, “Dealing with Digital Cruelty,” New York Times, Yim Hli Ntuj 24, 2014, SR1.

  9. Randall L. Ridd, “The Choice Generation,” Ensign los sis Liahona, Tsib Hlis Ntuj 2014, 56.

  10. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 45:26.

  11. Saib David A. Bednar, “To Sweep the Earth as with a Flood” (zaj lus uas hais nyob ntawm BYU Campus Education Week, Yim Hli Ntuj 19, 2014); lds.org/prophets-and-apostles/unto-all-the-world/to-sweep-the-earth-as-with-a-flood.

  12. Arthur C. Brooks, “Love People, Not Pleasure,” New York Times, Xya Hli Ntuj 20, 2014, SR1.

  13. Ntshe ib qho kev lom zem uas haj yam muaj niaj hnub no yog kev ua neeg ruam. Thaum tus Cawm Seej hais txog tej yam uas ua rau neeg ua txhaum, Nws kuj hais txog kev ua neeg ruam (saib Malakaus 7:22).

  14. Muaj li nyob hauv Kilis thiab Loos thaum ub, tsis hais nyob hauv cov neeg ntawm Phau Ntawv Maumoos thiab.

  15. Saib Frederic W. Farrar, The Life and Work of St. Paul (1898), 302. Muaj cov neeg xav tob txhua yam, tsis hais cov Epikule-as pab thiab cov Xautau-is, tej pawg uas luag piav hais tias yog zoo li cov Falixais thiab cov Xadukais. Kuj saib Quentin L. Cook, “Looking beyond the Mark,” Ensign, Peb Hlis Ntuj 2003, 41–44; Liahona, Peb Hlis Ntuj 2003, 21–24.

  16. Tes Hauj Lwm 17:21.

  17. Tes Hauj Lwm 17:32.

  18. Farrar, The Life and Work of St. Paul, 312.

  19. Saib Dallin H. Oaks, “Good, Better, Best,” Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2007, 104–8.

  20. Merlin Olsen yog ib tug kws ua yeeb yam, ib tug nav kis las ncaws pob football uas muaj npe, thiab tus neeg taw qhia xov xwm hauv NFL. Nws txais nqi zog Outland Trophy thaum nws ncaws pob football rau Utah State University. Nws ncaws pob football rau pawg Los Angeles Rams. Nyob hauv TV nws yog Jonathan Garvey nrog Michael Landon nyob hauv Little House on the Prarie thiab nws qhov kev ua yeeb yam hauv TV hu ua Father Murphy. Merlin twb tso lub ntiaj teb no tseg lawm (Peb Hlis Ntuj 11, 2010), thiab peb nco nws heev.

  21. Saib Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:5.

  22. Saib Amas 34:32.

  23. Lus Qhuab Qhia thiab Kev Khi Lus 76:79.