2010–2019
Lub Ntsiab ntawm Peb txoj Kev Cia Siab
October 2014


Lub Ntsiab ntawm Peb txoj Kev Cia Siab

Yeej ntsuas los sis suav tsis tau peb txoj kev cia siab hais tias yuav txais kev txhiv dim. Yexus Khetos yog lub hauv paus ntawm txoj kev cia siab ntawd.

Ntau xyoo tas los, Muam Packer thiab kuv mus xyuas lub tsev kawm ntawv qib siab Oxford. Wb mus nrhiav kuv tus yawg koob cov ntaub ntawv saib nrhiav puas tau. Tus thawj ntawm Khetos Koom Haum Kawm Ntawv hauv lub tsev kawm ntawv qib siab Oxford, nws hu ua Tij Laug Poppelwell. Nws tau thov ib tug khaws ntaub ntawv nqa ib co ntawv los. Nyob rau ntawm xyoo 1583, peb pom kuv tus yawg koob lub npe, hu ua John Packer.

Ib xyoo tom qab ntawd, wb rov qab mus rau lub tsev kawm ntawv qib siab Oxford thiab nqa ib co vaj lug kub zoo zoo nkauj kom lawv muab tso hauv lawv lub tsev khaws ntawv. Tij Laug Poppelwell mas nyuaj siab me ntsis. Tej zaum nws xav tias wb tsis yog neeg ntseeg Khetos. Txawm li ntawd los nws hu ib tug xib hwb los txais cov vaj lug kub.

Ua ntej kuv muab cov vaj lug kub rau tus xib hwb, kuv qhib cov vaj lug kub thiab muab ib qho rau nws saib: yog 18 phab uas tau sau cov ntawv me me uas qhia txog “Yexus Khetos.” Cov nplooj ntawv no yog tib co uas piav ntau tshaj lwm cov ntawv nyob thoob lub ntiaj teb txog tus Cawm Seej. Cov lus tim khawv no yog los ntawm Phau Qub thiab Phau Tshiab, Phau Ntawv Maumoos, phau Lus Qhuab Qhia thib Kev Khi Lus, thiab phau Lub Hlaws Muaj Nqis Heev.

Kuv hais rau nws hais tias, “Txawm yus nyeem tej nqe no hauv tej phau twg los, yus yuav pom tau tias txhua nqe qhia meej meej txog tus Tswv Yexus Khetos lub neej, txog Nws txoj kev yug los, txog Nws tej lus qhia, txog Nws txoj kev raug ntsia saum ntoo khaub lig, txog Nws txoj Kev Sawv Rov Los, thiab txog Nws txoj Kev Theej Txhoj.”

Tom qab wb tau qhia tus xib hwb no txog tus Cawm Seej tej lus qhia, nws hloov siab, thiab nws coj wb mus ub mus no hauv lawv lub tsev kawm ntawv qib siab, tsis hais tej daim duab uas neeg ua puag thaum tib neeg Loos nyob.

Hauv cov nqe vaj lug kub, nyob hauv Phau Ntawv Maumoos: Ib Zag Ua Tim Khawv Ntxiv Txog Yexus Khetos, peb nyeem cov lus no, hais tias, “Peb qhia txog Khetos, peb qhia tej yuav muaj los yav tom ntej txog Khetos, thiab peb sau raws li peb tej lus qhia tej yuav muaj los yav tom ntej, xwv kom peb tej me nyuam yuav paub cia siab rau lub hauv paus twg kom zam tau txim rau lawv tej kev txhaum” (2 Nifais 25:26).

Tus Cawm Seej tau qhia hais tias, “Kuv yog txoj kev, kuv yog qhov tseeb thiab yog txoj sia. Tsis muaj leej twg yuav mus cuag tau Leej Txiv, tsuas yog los ntawm kuv mus xwb thiaj tau” (Yauhas 14:6).

Thiab hauv Phau Ntawv Maumoos, Yexus qhia hais tias, “Saib seb, kuv yog nws tus uas tau npaj txij puag thaum ntuj tsim teb raug los txhiv kuv cov neeg kom dim. Saib seb, kuv yog Yexus Khetos. … Nyob hauv kuv tib neeg sawv daws yuav muaj txoj sia, thiab qhov nyob mus ib txhis, lawv cov uas yuav ntseeg kuv lub npe; thiab lawv yuav rais los mus ua kuv tej tub thiab kuv tej ntxhais” (Ethaws 3:14).

Thiab yeej muaj cov nqe vaj lug kub ntau nyob hauv txhooj vaj lug kub uas qhia meej hais tias Yexus Khetos yog tus Txhiv Dim rau tag nrho txhua tus uas tau nyob los sis cov uas tseem yuav yug los nyob hauv lub ntiaj teb no.

Los ntawm Yexus Khetos txoj kev Theej Txhoj, peb txhua tus tau dim Adas txoj kev Poob, uas muaj los thaum Adas thiab Evas tau noj cov txiv uas txwv tsis pub noj lawm nyob hauv lub Vaj Edees. Phau Kauleethaus qhia hais tias, “Sawv daws muaj kev ploj kev tuag rau qhov sawv daws yog Adas cov ntshav; Ib yam nkaus li ntawd, sawv daws yuav tau sawv hauv qhov tuag rov qab los rau qhov sawv daws nrog Yexus Khetos koom ib txog sia” (1 Kauleethaus 15:22).

Phau Ntawv Maumoos qhia hais tias, “Vim nws tsim nyog tias yuav tsum muaj ib txoj kev theej txhoj … los sis tsis li ntawd tib neeg sawv daws yuav tsum zam tsis dhau txoj kev piam sij, muaj tseeb tiag, sawv daws yeej tawv; muaj tseeb tiag, sawv daws raug qaug thiab raug poob zoo lawm, thiab yuav tsum raug piam sij ntshai tsuas yog dhau los ntawm txoj kev theej txhoj … uas tsis muaj qhov kawg thiab nyob mus ib txhis” (Amas 34:9–10).

Tej zaum peb yuav tsis ua neeg zoo tag nrho, thiab peb yeej yuav raug txim rau peb tej kev txhaum, tiam sis ua ntej peb los nyob hauv lub ntiaj teb, peb tau pom zoo yuav Nws tej kev cai thiab lees yuav peb tej txim txhaum.

“Rau qhov txhua tus puav leej ua txhaum huv tib si, tsis muaj ib tug ua tau zoo raws li Vajtswv lub siab nyiam;

“Vajtswv txoj kev hlub uas nws muab pub dawb rau neeg yog nws txib Yexus Khetos los tuag txhiv neeg kom dim txim, Vajtswv thiaj suav hais tias neeg ncaj ncees tab meeg Vajtswv” (Loos 3:23–24).

Tus Cawm Seej tau Theej peb lub Txhoj, uas yuav pab peb ua neeg huv huv lawm. Yexus yog tus Khetos uas tau sawv rov los. Peb pe hawm Nws thiab paub tias Nws raug kev mob kev nkeeg rau txhua leej txhua tus thiab tau theej peb txhua tus kev txhaum, hauv lub vaj Khexemanes thiab nyob saum ntoo khaub lig. Nws txo hwj chim ris tag nrho tej yam no thiab to taub tias Nws lub neej thiab Nws txoj hauj lwm dawb huv tseem ceeb npaum li cas.

Cov uas hloov siab thiab tso lawm tej kev txhaum tseg yuav pom tias Nws tseem tsa Nws caj npab mus pab lawv. Cov uas mloog Nws tej lus thiab mloog Nws cov tub qhe tej lus yuav nhriav tau kev kaj siab lug, txawm tias peb tu siab thiab nyuaj siab npaum li cas los. Nws tau theej peb lub txhoj kom kov yeej kev txhaum, kom peb thiaj txais kev cia siab thiab tsis muaj txim.

Yog Nws tsis theej peb lub txhoj mas, peb yuav dim tsis tau. Peb ua neej nyob tsis tau hauv lub ntiaj teb no yog tsis muaj leej twg zam peb lub txim, yog peb ua tsis tau neeg huv huv lawm, thiab yog peb tsis txawj vam meej.

Yexus Khetos txoj kev hlub tshua thiab kev tshav ntuj tsis muab pub rau cov uas ua txhaum xwb, tiam sis nws kuj muab kev thaj yeeb nyab xeeb nyob tas mus li rau txhua tus uas yuav txais Nws thiab ua raws li Nws tej lus qhuab qhia. Nws txoj kev hlub tshua yeej muab pub rau cov neeg muaj mob uas tsis tau txhaum lawm thiab.

Tsis ntev tas los no, kuv txais ib tsab ntawv ntawm ib tug poj niam uas raug kev mob ntau hauv nws lub neej. Nws hais txog ib yam dab tsi phem uas los tshwm sim rau nws. Nws sau tias ua rau nws chim heev. Nws npau taws, qw twj ywm tias, “Yuav tsum muaj ib tug them nqi rau qhov phem no.” Thaum lub sij hawm uas nws tu siab heev no, nws sau ntawv tias txawm muaj dab tsi los teb nws hauv nws lub siab hais tias, “Twb muaj ib tug uas tau them tus nqi ntawd tas lawm.”

Yog peb tsis paub hais tias tus Cawm Seej txoj kev txi ua tau dab tsi pab peb, ces tej zaum peb yuav nyob tas peb lub neej muaj kev nyuaj siab vim peb ua dab tsi tsis zoo los yog ua rau lwm tus tu siab. Peb tej txim uas los rau peb thaum peb ua yuam kev yuav muab ntxuav tawm los tau. Yog peb kawm los paub txog nws txoj kev Theej Txhoj, peb yuav los paub thiab hwm peb tus Tswv Yexus Khetos, Nws lub neej, thiab Nws txoj hauj lwm los ua peb tus Cawm Seej.

Yexus Khetos lub Koom Txoos ntawm Tsoom Haiv Neeg Ntseeg hauv Hnub Nyoog Kawg raug muab txum tim rov qab los kom qhia neeg thoob lub ntiaj teb txog tus Cawm Seej lub neej thiab Nws tej lus qhia. Peb tshaj tawm lub tuam rooj sab laj no rau neeg uas hais 94 yam lus, siv lub tshuab xa xov xwm tshaj tawm tej yam no hauv 102 lub teb chaws, tiam sis yus kuj saib tau tej no hauv qhov Internet hauv txhua lub teb chaws uas muaj mej zeej. Peb muaj tshaj 3,000 ceg txheem ntseeg. Peb muaj 88,000 tawm tus tub txib, thiab muaj 15 phlom tus mej zeej hauv peb lub Koom Txoos. Nov zoo ib yam li lub pob zeb uas raug muab txam tawm saum lub roob los uas tsis yog neeg txam, es yuav dov mus, kom txog thaum nws puv tag nrho lub ntiaj teb (saib Q&K 65:2).

Tiam sis, txawm lub Koom Txoos loj npaum li cas los, txawm peb muaj tub txib hauv pes tsawg lub teb chaws los, txawm peb hais pes tsawg yam lus los, peb ntsuas tau peb lub Koom Txoos txoj kev vam meej los ntawm txhua tus mej zeej txoj kev ntseeg. Peb toob kas txoj kev ntseeg uas ruaj khov kho uas muaj nyob hauv cov uas ntseeg Khetos tiag tiag.

Yeej ntsuas los sis suav tsis tau peb txoj kev cia siab hais tias yuav txais kev txhiv dim. Yexus Khetos yog lub hauv paus ntawm txoj kev cia siab ntawd.

Peb ua ib puas tsav yam peb ua tau kom cov hluas thiab cov laus, cov uas sib yuav thiab cov tseem tsis tau sib yuav, kom lawv tej lus tim khawv muaj zog lawm. Peb yuav tsum qhia Yexus Khetos txoj moo zoo rau txiv neej, poj niam, thiab me nyuam hauv txhua lub teb chaws, cov pluag thiab cov nplua nuj huv tib si. Peb xav tau cov uas los ntseeg tshiab thiab cov uas muaj cov poj koob yawg koob uas yog neeg pioneer lawm. Peb yuav tsum nrhiav cov uas yuam kev lawm thiab pab lawv rov qab los. Peb xav tau txhua tus txoj kev txawj ntse thiab lub zog ntawm sab ntsuj plig. Txhua tus mej zeej yeej tseem ceeb rau peb lub Koom Txoos.

“Zoo ib yam li lub cev yog tib lub los muaj ntau yam koom ua ke, thiab txhua yam ntawm lub cev ntawd txawm yog muaj ntau yam lus tseem koom ua tib lub cev, Khetos kuj zoo ib yam li ntawd.

“Ib yam nkaus li ntawd, peb sawv daws puav leej koom tib lub cev. …

“Lub cev tsis yog muaj tib yam xwb, tiam sis muaj ntau yam” (1 Kauleethaus 12:12–14).

Txhua tus mej zeej lub neej yog ib zaj lus tim khawv txog Yexus Khetos lub neej thiab tej lus qhia. Peb tab tom ua rog nrog tus yeeb ncuab, thiab peb sawv daws yuav tsum sawv ua ke kom peb thiaj ua tau txoj hauj lwm uas tus Cawm Seej yuav pub rau peb.

Tej zaum nej yuav xav hais tias “Kuv ua tau dabtsi? Kuv yog ib tug neeg xwb.”

Tej zaum Yauxej Xamiv xav li ntawd thiab. Nws twb ua ib tug zoo kawg lawm, tiam sis thaum nws tseem yog ib tug tub hluas muaj 14 xyoos, nws nug tias, “Kuv yuav tsum koom lub koom txoos twg?” (see Joseph Smith–History 1:10). Yauxej txoj kev ntseeg tus Cawm Seej tau loj hlob zuj zus mus ib yam li peb txoj kev ntseeg yuav tsum loj hlob ib nqe lus ntxiv rau ib nqe lus, ib ntsiab cai ntxiv rau ib ntsiab cai (saib 2 Nifais 28:30; kuj saib Q&K 128:21). Yauxej tau txhos caug thov Vajtswv, thiab tseem muaj ntau yam zoo kawg nkaus uas tau los ntawm nws zaj lus thov Vajtswv ntawd thiab Thawj Zaj Ua Yog Toog.

Kuv, uas yog ib tug ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim, kuv ua tim khawv txog tus Tswv Yexus Khetos. Nws muaj txoj sia nyob. Nws yog peb tus Txhiv Dim thiab peb tus Cawm Seej. “Dhau ntawm Khetos txoj Kev Theej Txhoj los, tag nrho tib neeg txhua tus txais tau kev cawm dim” (Tej Nqe Kev Ntseeg 1:3). Nws coj lub Koom Txoos no. Nws paub Nws cov tub qhe lawm. Thaum peb mus tom ntej, Nws tus Ntsuj Plig yuav nrog peb nyob. Nws muaj hwj chim tsis tu tsis tseg kom foom koob hmoov rau cov uas nrhiav kev tseeb thiab kev ncaj ncees. Kuv hais lus tim khawv li no los ntawm tus Tswv Yexus Khetos lub npe, amees.