Saklausīt pamudinājumus

Kādu nakti mana jaunākā māsīca aizbēga no mājām, un es steidzos viņu uzmeklēt. Kad es braucu, es lūdzu pēc Gara, lai Viņš man palīdz. Es zināju, ka Dievs atbildēs un vadīs mani, un es centos ieklausīties Gara pamudinājumos. Bet, kad es neko nevarēju sadzirdēt, es sāku krist izmisumā un jutu, ka Gars man nesniedz pamudinājumus.

Lai arī es gribēju doties tālāk prom, lai turpinātu meklēt, es jutu, ka man vajadzētu palikt savas māsīcas mājas tuvumā. Tā es nolēmu vēlreiz izbraukt cauri šim rajonam. Apstājoties pie krustojuma, es ieraudzīju ejam jaunas meitenes siluetu. Es biju atradusi savu māsīcu!

Kad es izkāpu no mašīnas un pieskrēju pie viņas, es sapratu, ka Gars bija vadījis mani visu šo laiku, palīdzot man sajust to, ka man ir jāpaliek tajā pašā rajonā. Cenšoties saklausīt kluso balsi, es gandrīz ignorēju Gara pamudinājumus. Un tad es sapratu, ka daudzreiz mēs nedzirdēsim balsi, bet mēs jutīsim iedvesmu savā sirdī.

Es biju ļoti pateicīga par Gara vadību. Patiešām Viņš vienmēr ir līdzās! Kā saka Svētie Raksti: „Svētais Gars būs tavs pastāvīgais pavadonis” (M&D 121:46).

Ja mēs esam Gara vadības cienīgi un pievēršam uzmanību, mēs varam kļūt par darbarīkiem Dieva rokās, lai paveiktu labu daudzu cilvēku labā. Pastāvīgi Gara sabiedrībā mēs zināsim, kā mums ir jārīkojas.