Tā Kunga balss

Mācība un Derības aicina visus cilvēkus, lai kur arī tie atrastos, ieklausīties Tā Kunga, Jēzus Kristus, balsī (skat. M&D 1:2, 4, 11, 34; 25:16). Tā ir piepildīta ar Viņa vēstījumiem, brīdinājumiem, pamudinājumiem, kas ir doti ar atklāsmi caur izraudzītiem praviešiem. Šajās atklāsmēs mēs varam redzēt, kā Dievs var atbildēt uz mūsu ticības lūgšanām ar vēstījumiem, kas satur norādījumus, mieru un brīdinājumu.

Savās lūgšanās mēs cenšamies uzzināt, ko Dievs vēlas, lai mēs darītu, ko mums vajadzētu darīt, lai atrastu mieru un laimi šajā un nākamajā dzīvē, un kas mūs sagaida turpmāk. Mācība un Derības ir pilna ar atbildēm uz tādiem jautājumiem, kurus pazemīgā lūgšanā uzdeva parasti cilvēki un pravieši. Mācība un Derības var būt vērtīgs ceļvedis, lai mācītu mūs saņemt atbildes uz jautājumiem par mūsu laicīgo labklājību un mūžīgo glābšanu.

Pazemība un ticība Tam Kungam, Jēzum Kristum, ir atslēga. Olivers Kauderijs saņēma atbildi no Tā Kunga attiecībā uz savu vēlēšanos palīdzēt tulkot Mormona Grāmatu: „Atceries, ka bez ticības tu nevari darīt neko; tādēļ prasi ticībā. Neniekojies ar šīm lietām; neprasi to, ko tev nevajag” ( M&D 8:10).

Atkal un atkal Mācībā un Derībās Tas Kungs pieprasa ticību un pazemību, pirms Viņš sniedz Savu palīdzību. Viens iemesls tam ir tas, ka Viņa atbilde var nākt tādā veidā, kādā mēs to negaidām,kā arī Viņa atbildes ne vienmēr būs viegli pieņemt.

Baznīcas vēsture un mūsu priekšteču pieredze atklāj šo patiesību. Mans vecvectēvs Henrijs Airings dedzīgi lūdza, lai zinātu, kas viņam jādara, kad viņš bija dzirdēja atjaunoto evaņģēliju, ko viņam mācīja 1855. gadā. Atbilde atnāca sapnī.

Viņš sapņoja, ka viņu apsēdina pie galda kopā ar elderu Erastu Snovu, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un ar elderu, kura vārds bija Viljams Brauns. Elders Snovs mācīja evaņģēlija principus, manuprāt, kādu stundu. Tad elders Snovs teica: „Jēzus Kristus Vārdā es pavēlu tev kristīties, un šis vīrs [elders Brauns] … tevi kristīs.”¹ Mana ģimene ir pateicīga par to, ka Henrijam Airingam piemita ticība un pazemība, lai Elders Brauns viņu varētu kristīt plkst. 7:30 no rīta lietus ūdens baseinā Seintluisā, Misūrī, ASV.

Atbilde uz viņa lūgšanu no Tā Kunga nenāca dzirdamā balsī. Tā atnāca vīzijā un sapnī naktī, tāpat kā Lehijam (skat. 1. Nefija 8:2).

Tas Kungs mums ir mācījis, ka atbildes var arī atnākt kā sajūtas. Mācībā un Derībās Viņš mācīja Oliveram Kauderijam: „Lūk, Es pateikšu tev tavā prātā un tavā sirdī ar Svēto Garu, kurš nāks pār tevi un kurš mitīs tavā sirdī” (M&D 8:2).

Un viņš šādi iedrošināja Oliveru: „Vai Es neiedvesu mieru tavā prātā attiecībā uz šo lietu? Kāda tev var būt lielāka liecība kā no Dieva?” (M&D 6:23).

Mācība un Derības, Baznīcas vēsture un Henrija Airinga misijas pieraksti, kurā viņš devās uzreiz pēc savām kristībām — man ir mācījuši, ka atbildes var tikt sajustas gan kā brīdinājumi, gan kā miers.

1857. gada aprīlī elders Pārlijs P. Prets, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, apmeklēja konferenci vietā, kas tagad ir pazīstama kā Oklahoma, ASV. Henrijs Airings rakstīja, ka Eldera Preta „prāts tika piepildīts ar drūmu nojautu … , nespējot saskatīt nākotni vai jebkādu glābšanās ceļu”.² Uzreiz pēc apustuļa mokpilnās nāves Henrijs pierakstīja skumjās ziņas. Elders Prets bija devies savā ceļojumā, neskatoties uz briesmu priekšnojautām, tieši tāpat kā to izdarīja pravietis Džozefs, kad devās uz Kārtridžu.

Tā ir mana liecība, ka Tas Kungs vienmēr atbild uz pazemīgu ticības lūgšanu. Mācība un Derības un mūsu personīgā pieredze māca mūs atpazīt šīs atbildes un pieņemt tās ticībā, neatkarīgi no tā, vai atbilde ir norādījums, patiesības apstiprinājums vai brīdinājums. Es lūdzu, lai mēs vienmēr saklausītu Tā Kunga mīlošo balsi un atpazītu to.