2014
Kev Pab Lwm Tus thiab Txoj Sia Nyob Mus Ib Txhis
March 2014


Thawj Pawg Thawj Tswj Hwm tsab Xov, Peb Hlis Ntuj 2014

Kev Pab Lwm Tus thiab Txoj Sia Nyob Mus Ib Txhis

Daim Duab
Thawj Tswj Hwm Henry B. Eyring

Tus Cawm Seej yog peb tus yam ntxwv txog kev ua siab dawb pab lwm tus. Nws tau siv tag nrho Nws lub neej pab Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej thiab Nws Leej Txiv cov me nyuam txhua tus. Leej Txiv thiab Leej Tub koom siab ua hauj lwm kom peb thiaj muaj lub txiaj ntsim ntawm kev tsis txawj tuag thiab txoj koob hmoov uas yog txoj sia nyob mus ib txhis (saib Mauxes 1:39).

Yog peb yuav tsim nyog txais txoj sia nyob mus ib txhis, peb yuav tsum cia Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj hloov peb lub siab—peb yuav tsum yug los dua tshiab thiab cia Nws ntxuav peb tej kev txhaum mus. Tiam sis, cov me nyuam uas tsis tau muaj yim xyoo tsis muaj kev txhaum thiab txais kev txhiv dim los ntawm txoj Kev Theej Txhoj (saib Mauxiyas 3:16, 21; Maulaunais 8:10–12).

Rau peb txhua tus uas muaj hnub nyoog lav ris, muaj ib txoj hau kev uas cia peb tshem peb tej kev txhaum mus thiab npaj peb los txais yuav txoj sia nyob mus ib txhis. Qhov kev npaj ntawd pib thaum peb ua kev cai raus dej los ntawm ib tug uas muaj txoj cai pov thawj hwj thiab thaum peb txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Ces peb yuav tsum nco ntsoov tus Cawm Seej thiab ua raws li cov lus txib uas Nws tau qhia rau peb.

Tus Vaj Ntxwv Npeyamis qhia nws cov neeg nyob hauv Phau Ntawv Maumoos txog kev xyiv fab uas muaj thaum yus txais kev zam txim rau yus tej kev txhaum los ntawm Yexus Khetos txoj Kev Theej Txhoj. Ces nws qhia lawv hais tias yog lawv xav txais kev zam txim, lawv yuav tsum qhia kom lawv cov me nyuam ib leeg pab ib leeg thiab lawv yuav tsum ua siab dawb siab zoo kom pab cov uas nyob ib puag ncig lawv ntawm sab cev nqaij daim tawv thiab sab ntsuj plig. (Saib Mauxiyas 4:11–16).

Nws kuj qhia hais tias, “Thiab saib seb, kuv qhia nej tej yam no xwv kom nej yuav kawm tau kev txawj ntse; xwv kom nej yuav kawm tau tias thaum nej ua hauj lwm rau nej tej neeg nruab ze ces nej tsuas ua hauj lwm rau nej tus Vajtswv xwb” (Mauxiyas 2:17).

Yexus tau mus qhia Nws txoj moo zoo thiab ua tej yam zoo (saib Tes Hauj Lwm 10:38). Nws kho neeg mob. Nws tsa cov neeg sawv hauv qhov tuag rov qab los. Nrog Nws lub hwj chim Nws pub mov rau ntau txhiab neeg noj thaum lawv tshaib plab thiab tsis muaj mov noj (saib Mathais 14:14–21; Yauhas 6:2–13). Tom qab Nws sawv rov los Nws tau pub mov rau ob peb tug ntawm Nws cov Thwj Tim tom qab lawv tuaj txog ntug Dej Hiav Txwv Kalilais (saib Yauhas 21:12–13). Nyob hauv teb chaws Amelikas, Nws tau kho neeg mob thiab foom koob hmoov rau cov me nyuam ib tug dhau ib tug (saib 3 Nifais 17:7–9, 21).

Tus Thwj Tim Yakaunpaus tau qhia peb hais tias qhov uas peb xav pab lwm tus twb los ntawm qhov uas peb ris tus Tswv txiaj rau tej yam uas Nws tau ua rau peb.

“Tiam sis tus uas ua tib zoo saib tseeb tseeb txoj kev cai uas zoo kawg nkaus uas pab tau neeg dim los nyob ywj pheej. Tus uas khaws tej lus ntawd cia rau hauv nruab siab thiab xyaum ua raws li tej lus ntawd, thiab tsis yog mloog tas xwb tsis nco qab lawm, Vajtswv yuav foom koob hmoov rau nws. …

“Txoj kev cai uas Vajtswv tus uas yog peb Leej Txiv suav hais tias yog txoj uas zoo thiab tseeb, txoj ntawd yog nej yuav tsum pab cov poj ntsuam thiab cov me nyuam ntsuag uas raug kev txom nyem quaj ntsuag. Thiab nej tsis txhob mus nrog neeg ntiaj teb ua phem ua qias” (Yakaunpaus 1:25, 27).

Ib qho uas qhia hais tias tus Ntsuj Plig tab tom ua rau nej dawb huv yog qhov uas nej xav pab lwm tus rau tus Cawm Seej. Nej xav qhia tom tsev thiab mus saib xyuas tom tsev vim ua li ntawd ua rau nej zoo siab thiab tsis yog vim yog ib txoj hauj lwm xwb. Nej ua hauj lwm dawb pab lwm tus ntau ntxiv nyob hauv ib lub tsev kawm ntawv los yog pab saib xyuas cov neeg pluag nyob hauv nej zej zog. Txawm nej tsis muaj nyiaj ntau pub rau cov uas muaj tsawg dua li nej, nej xav muaj ntxiv nej thiaj pub tau ntxiv (saib Mauxiyas 4:24). Nej mob siab xav pab nej cov me nyuam thiab qhia lawv kom lawv paub pab lwm tus.

Thaum nej hloov siab tiag tiag, nej yuav haj yam xav pab lwm tus neeg tsis xav kom leej twg qhuas yus. Kuv paub tus Cawm Seej cov thwj tim ib txhia uas tau pub nyiaj ntau thiab mob siab ua hauj lwm ntau tiam sis tsis muaj leej twg tsuas yog Vajtswv thiab lawv cov me nyuam uas paub txog qhov ntawd. Vajtswv tau pom zoo rau lawv tej hauj lwm thaum nws foom koob hmoov rau lawv hauv lub neej no, thiab Nws yuav foom koob hmoov rau lawv nyob hauv lub neej tom ntej (saib Mathais 6:1–4; 3 Nifais 13:1–4).

Thaum nej tau ua raws li lo lus txib kom pab lwm tus (saib Mathais 22:39), nej tej kev muaj hlob tau hloov. Tus Cawm Seej qhia Nws cov Thwj Tim thaum lawv sib cav txog qhov uas leej twg yuav ua tus neeg loj dua ntais. Nws hais tias:

“Thiab tsis txhob cia leej twg hu nej hais tias, Tus Tswv, rau qhov nej tsuas muaj tib tug Tswv uas yog tus Khetos xwb.

“Nej cov leej twg xav ua tus hlob, tus ntawd yuav tsum ua nej sawv daws qhev” (Mathais 23:10–11).

Tus Cawm Seej qhia peb tias peb yuav ua dab tsi kom kawm tau kev pab lwm tus. Nws tau pab lwm tus zoo tag nrho, thiab peb yuav tsum kawm pab lwm tus ib yam li Nws tau kawm—ib nqe lus ntxiv rau ib nqe lus (saib Q&K 93:12–13). Los ntawm qhov uas peb pab lwm tus, peb yuav rais los ua neeg zoo li Nws. Peb yuav thov Vajtswv kawg siab kawg ntsws kom hlub peb cov yeeb ncuab ib yam li Nws hlub lawv (saib Mathais 5:43–44; Maulaunais 7:48). Ces thaum kawg peb yuav tsim nyog txais txoj sia nyob mus ib txhis nrog Nws thiab peb Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej.

Kuv cog lus tias peb yuav pab lwm tus zoo dua ntais thaum peb ua raws li tus Cawm Seej tej lus qhia thiab tus yam ntxwv.

Qhia los ntawm tsab Xov No

Txwj Laug M. Russell Ballard ntawm Pawg Kaum Ob tug Thwj Tim tau yaum peb thov Vajtswv kom txais tej lub cib fim pab lwm tus: “Txhua hnub thaum sawv ntxov thaum nej thov Vajtswv, thov Leej Txiv Saum Ntuj Ceeb Tsheej coj nej kev pom cib fim pab ib tug ntawm Nws cov me nyuam uas muaj nqi. Ces cia li…tas ib hnub nrhiav ib tug uas nej pab tau” (“Be Anxiously Engaged,” Ensign los sis Liahona, Kaum Ib Hlis Ntuj 2012, 31). Xav seb puas tsim nyog caw cov neeg uas koj qhia cuab hom phiaj thov Vajtswv txhua hnub kom muaj cib fim pab lwm tus ces nrhiav lawv tas ib hnub.