Vienas sirds

Attēls

Palīdzības biedrības zīmogs

„Un Tas Kungs sauca savus ļaudis par Ciānu tāpēc, ka viņi bija vienas sirds un viena prāta un dzīvoja taisnībā; un tur nebija nabagu starp tiem”. (Mozus gr. 7:18.) Kā mēs varam kļūt kā viens?

Elders M. Rasels Balards no Divpadsmit apustuļu kvoruma ir teicis: „Angļu valodas vārda atonement (Izpirkšana) centrā ir vārds one (viens). Ja visa cilvēce to saprastu, tad nebūtu neviena tāda cilvēka, par kuru mēs nejustu gādību, neatkarīgi no vecuma, rases, reliģijas vai sociālā un ekonomiskā stāvokļa. Mēs censtos atdarināt Glābēju, ne reizi neizturoties pret citiem nelaipni, vienaldzīgi, neiejūtīgi vai bez cieņas.”¹

Prezidents Henrijs B. Airings, pirmais padomnieks Augstākajā prezidijā, mācīja: „Ja ar cilvēkiem ir Gars, [viņi] var sagaidīt, ka viņu vidū iestāsies savstarpēja saskaņa. … Dieva Gars nekad nerada strīdus (skat. 3. Nefija 11:29). … Tas vedina uz personīgā miera iegūšanu un vienotību ar apkārtējiem.”²

Runājot par problēmām ģimenē, Kerola M. Stīvensa, kura kalpoja par pirmo padomnieci Palīdzības biedrības vispārējā prezidijā, teic: „Man nekad nav bijis jāpiedzīvo šķiršanās, tās sāpes un nedrošību, kas rodas, tiekot pamestai, vai arī jāuzņemas pienākumi, kas gulstas uz vientuļās mātes pleciem. Es neesmu piedzīvojusi bērna nāvi, neauglību vai tieksmi uz viendzimuma attiecībām. Man nav bijis jāiztur vardarbības izpausmes, hroniskas saslimšanas vai atkarības. Man nav bijis šo smago pārbaudījumu.

… Taču caur saviem pašas personīgajiem pārbaudījumiem un likstām … es esmu labi iepazinusi To, kurš visu saprot. …Turklāt es esmu piedzīvojusi visus iepriekš minētos, laicīgos pārbaudījumus, raugoties no meitas, mātes, vecmāmiņas, māsas, tantes un draudzenes skatupunkta.

Kā Dieva meitām, kas ievēro derības, mums tiek dota iespēja mācīties ne tikai no savām personīgajām grūtībām, bet arī būt vienotām iejūtībā un līdzjūtībā, atbalstot citus Dieva ģimenes locekļus viņu grūtībās.”³