Dieva vārds Viņa bērniem

Svētie Raksti mums vēsta, ka pirmais, ko Dievs darīja pēc tam, kad bija radījis vīrieti un sievieti, bija to uzrunāšana.¹ Viņam bija jānodod tiem izšķiroši svarīga informācija un vērtīgi norādījumi. Viņš nedarīja to nolūkā apgrūtināt vai satraukt viņus, bet gan vedināt uz laimes un mūžīgās godības iegūšanu.

Un tas bija tikai sākums. Kopš tās dienas līdz pat šim brīdim Dievs ir turpinājis sazināties ar Saviem bērniem. Viņa mācekļi katrā paaudzē ir saglabājuši, novērtējuši un studējuši Viņa vārdus. Tie, kuri ir tiekušies izzināt Dieva gribu, ir godājuši šos vārdus un liecinājuši par patieso principu, ka „Dievs Tas Kungs neko nedara, neatklājis Savu noslēpumu praviešiem, Saviem kalpiem”.²

Šis modelis ir izmantots jau kopš pašiem pirmsākumiem un darbojas vēl joprojām. Tas nav tikai jauks Bībeles stāsts, tas ir Dieva iedibināts veids, kā Viņš nodod Saviem bērniem būtiskus vēstījumus. Viņš izraugās no mūsu vidus cilvēkus, kurus aicina par praviešiem, dodot vārdus, kuri tiem jāsaka un kurus mēs esam aicināti pieņemt „kā no [Viņa] paša mutes”.³ Viņš ir pasludinājis: „Vai ar Manu paša balsi, vai ar Manu kalpu balsi, tas ir viens un tas pats.”⁴

Šis ir viens no lieliskākajiem, iedrošinošākajiem un cerības pilnākajiem Atjaunošanas vēstījumiem: Dievs neklusē! Viņš mīl Savus bērnus. Viņš nav atstājis mūs vienus, lai mēs klīstu tumsībā.

Divreiz gadā, katru aprīli un oktobri, mums ir iespēja dzirdēt Tā Kunga balsi, kura skan caur Viņa kalpiem mūsu brīnišķīgo vispārējo konferenču laikā.

Es varu personīgi apliecināt jums, ka krietnu brīdi pirms tam, kad cilvēks, kurš uzstājas vispārējā konferencē, veic savu grūto ceļu līdz kancelei, viņš vai viņa ir ārkārtīgi pūlējušies, lūguši un studējuši, lai sagatavotos izpildīt savu uzdevumu un uzrunāt mūs. Ikviens konferences vēstījums prasa neskaitāmas gatavošanās stundas un sirsnīgu lūgšanos, lai saprastu, ko Tas Kungs vēlas, lai Viņa svētie dzirdētu.

Kā būtu, ja mēs gatavotos runātāju uzklausīšanai tikpat lielā mērā, cik katrs no tiem gatavo savu uzrunu? Kā mainītos mūsu vispārējās konferences uzklausīšanas pieeja, ja mēs raudzītos uz konferenci kā uz iespēju saņemt vēstījumus no paša Tā Kunga personīgi? Mēs varam būt pārliecināti, ka caur vispārējās konferences vārdiem un dziesmām mēs varam saņemt personīgas atbildes uz ikvienu jautājumu vai problēmu, ar kuru saskaramies.

Ja jūs jebkad prātojat par to, vai Debesu Tēvs tik tiešām uzrunās jūs, es jums atgādināšu par vienkāršajiem, bet tajā pašā laikā būtiskajiem vārdiem, kurus dzied mūsu Sākumskolas bērni: „Jūs esat Dieva bērni, un Viņš ir sūtījis jūs uz šejieni.” Viņa mērķis ir palīdzēt jums atgriezties, lai jūs kādudien varētu dzīvot kopā ar Viņu.

Vēršoties pie Debesu Tēva kā Viņa bērni, jūs varat sirsnīgi un patiesi lūgt: „Vadi mani, esi līdzās, ceļu parādi! Māci man visu, kas man jādara!” Viņš runās ar jums caur Savu Svēto Garu, un tad jūsu ziņā būs tas, vai pildīt Viņa gribu. Es apsolu: ja jūs to darīsiet, jūs gūsiet bagātīgas svētības.⁵

Mūsdienās cilvēkiem Tā Kunga vadība ir nepieciešama tikpat lielā mērā, kā allaž — visā cilvēces pastāvēšanas laikā. Kaut, gatavojoties uzklausīt Tā Kunga vārdu, mēs uzcītīgi tiektos pēc patiesības Gara, lai tad, kad Tas Kungs runās caur Saviem kalpiem, mēs varētu to saprast, justies iedvesmoti un kopīgi priecāties!⁶

Es liecinu, ka, „tā darot, elles vārtiem nebūs [mūs] uzvarēt; jā, un Dievs Tas Kungs izklīdinās tumsības spēkus [mūsu] priekšā un satricinās debesis [mūsu] labumam un Viņa Vārda godībai”.⁷