Scripture Stories

1. nodaļa: Džozefs Smits un viņa ģimene: 1805.–1820.g.

“1. nodaļa: Džozefs Smits un viņa ģimene: 1805.–1820.g.,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“ (2002), 6–8

“1. nodaļa,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“, 6–8

1. nodaļa

Džozefs Smits un viņa ģimene

(1805.–1820.g.)

Džozefs Smits piedzima 1805.gada 23.decembrī. Viņa ģimene dzīvoja Vermontas štatā. Vermonta atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs. Džozefa Smita tēvu arī sauca Džozefs. Viņa māti sauca Lūcija.

Džozefam bija pieci brāļi un māsas.

Džozefa tēvs un māte bija labi cilvēki. Viņi mīlēja savus bērnus. Rūpēs par saviem bērniem viņi smagi strādāja.

Kad Džozefs bija mazs zēns, viņam uz kājas izveidojās ļoti nejauks iekaisums. Ārsti visādi centās, taču nespēja kāju sadziedēt.

Hairams Smits bija Džozefa vecākais brālis. Viņš Džozefu mīlēja. Hairamam bija ļoti žēl, ka Džozefam jācieš tādas sāpes. Viņš sēdēja pie Džozefa gultas. Viņš centās palīdzēt, lai Džozefs justos labāk.

Ārsti gribēja Džozefa kāju nogriezt. Taču zēna māte to neļāva. Tad viņi nolēma izgriezt bojāto kaula daļu. Džozefs zināja, ka griešanas laikā kāja ļoti sāpēs. Bet viņam bija ticība. Viņš zināja, ka Debesu Tēvs tam palīdzēs.

Ārsti teica, lai Džozefs iedzer vīnu, tad sāpes nebūs tik mokošas. Džozefs vīnu nedzēra. Viņš palūdza māti iziet no istabas. Viņš negribēja, lai viņa redzētu, kā ārsti griež viņa kāju.

Džozefs lūdza, lai tēvs viņu stingri satver. Ārsti sāka griezt Džozefa kāju. Viņi izgrieza bojātās kaula daļas. Džozefs pārcieta milzīgas sāpes. Bet viņš turējās varonīgi. Pēc daudzām dienām kāja sāka sadzīt.

Kad Džozefs kļuva vecāks, viņa ģimene pārcēlās dzīvot uz Ņujorkas štatu. Viņi apmetās uz dzīvi baļķu mājā kādā fermā netālu no Palmiras.

Džozefa ģimene bija nabadzīga. Lai samaksātu par fermu, bija ļoti smagi jāstrādā. Zēni palīdzēja tēvam sēt labību. Viņi rūpējās par mājlopiem. Meitenes palīdzēja mātei mājas darbos.

Džozefs bija labs zēns. Viņš bija laimīgs. Viņam patika smieties un jokoties.