“44. nodaļa: Desmitā tiesa: 1838.g. jūlijs,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“ (2002), 165–66
“44. nodaļa,” Stāsti no grāmatas „Mācība un Derības“, 165–66
44. nodaļa
Desmitā tiesa
(1838.g. jūlijs)
Svētie dzīvoja Misūri štata pilsētā Fārvestā. Tas Kungs bija teicis Džozefam Smitam, ka viņa ļaudīm jāmaksā desmitā tiesa. Džozefs lūdza Debesu Tēvu. Viņš jautāja, cik lielu desmito tiesu Svētajiem jāmaksā. Viņš saņēma atklāsmi no tā Kunga. Tas Kungs teica, ka Svētajiem desmitajā tiesā jāmaksā viena desmitā daļa no visiem ienākumiem.
Ja viņi nopelna desmit peniju, tad viens jāatdod desmitajai tiesai. Ja viņi nopelna simts penijus, tad jāatdod desmit peniji.
Svētie var maksāt desmito tiesu arī citādā veidā. Svētie var nomaksāt desmito tiesu ar izaudzēto labību. Tad viņiem jāatdod desmitā daļa no graudiem un ievāktā siena. Viņiem jāatdod desmitā daļa no izaudzētajām vistām un citiem mājlopiem. Viņi var maksāt desmito tiesu ar pienu un dārzeņiem.
Desmitās tiesas nauda tiek izmantota, lai palīdzētu Baznīcas locekļiem. Par desmitās tiesas maksājumiem var nopirkt pārtiku un apģērbu trūcīgajiem.
Desmitās tiesas maksājumi tiek izmantoti, lai būvētu tempļus un atbalstītu misionāru darbu. Tā tiek izmantota arī, lai palīdzētu cilvēkiem, kas visu savu laiku pavada, kalpojot tam Kungam.
Mēs atdodam savu desmito tiesu bīskapam. Bīskaps to nodod Baznīcas vadītājiem. Viņi izlemj, kā šo desmito tiesu izmantot.
Svētajiem, kas maksā desmito tiesu, Debesu Tēvs dod brīnišķas svētības. Svētie, kas nemaksā desmito tiesu, šīs svētības nevar iegūt. Bībelē teikts, ka Svētie, kas nemaksā desmito tiesu aplaupa Dievu.