Seminārs
Pāvila vēst. romiešiem 6. nodaļa


Pāvila vēst. romiešiem 6. nodaļa

Dzīvot atjaunotā dzīvē

Attēls
A young man being baptized in a baptismal font in a church building in Madagascar.

Nodot sevi Dievam nav viegli. Bet Jēzus Kristus apsola, ka tad, ja mēs ļausim nomirt savam vecajam, grēcīgajam „es”, Viņš dos mums jaunu dzīvi, mainot mūsu dabu, lai mēs kļūtu līdzīgāki Viņam. Pāvils mācīja, ka caur kristību priekšrakstu mēs varam saņemt Glābēja pārveidojošo spēku, kas palīdz mums „[dzīvot] atjaunotā dzīvē” ( Romiešiem 6:4). Šī nodarbība palīdzēs tev tiekties pēc pārmaiņām caur Jēzu Kristu un labāk atpazīt, kad šīs pārmaiņas notiek.

Izprast sarežģītus vārdus un frāzes. Studējot Svētos Rakstus, audzēkņi var sastapties ar vārdiem vai frāzēm, kas viņiem nav zināmas vai ir grūti saprotamas. Māciet audzēkņiem, ka vārdnīcas, studentu rokasgrāmatas, zemsvītras piezīmes un Svēto Rakstu studēšanas palīglīdzekļi bieži var palīdzēt viņiem saprast sarežģītus vārdus un Svēto Rakstu saturu.

Audzēkņu sagatavošanās: Aiciniet audzēkņus atsaukt atmiņā viņu kristību nianses, un, iespējams, atnest fotoattēlu no kristībām, ja viņiem tāds ir. Kad audzēkņi tika kristīti, daži no viņiem vai viņu vecāki, visdrīzāk, veica ierakstu dienasgrāmatā. Audzēkņiem varētu būt interesanti izlasīt šo dienasgrāmatas ierakstu vai pārrunāt ar vecākiem nianses, kas saistītas ar viņu kristībām, tostarp tās, kuras audzēkņi, iespējams, ir aizmirsuši.

Idejas mācību uzdevumiem

Jūs varētu dalīties informācijā un fotoattēlos no savām kristībām un aicināt arī audzēkņus dalīties savos.

  • Ko tu atceries no savām kristībām?

  • Kā tu esi garīgi mainījies kopš tiki kristīts(-a)?

Velti brīdi, lai pārdomātu savu garīgo attīstību. Tu varētu uzdot sev tādus jautājumus kā — „Vai mana ticība Debesu Tēvam un Jēzum Kristum un attiecības ar Viņiem uzlabojas?” vai „Kā tas, ko esmu uzzinājis(-usi) par savu Glābēju, ietekmē manu attieksmi un rīcību?” Studējot Romiešiem 6. nod. , apdomā, vai tu kļūsti līdzīgāks(-a) Glābējam, un kā Viņš var palīdzēt tev turpināt augt un kļūt līdzīgākam(-ai) Viņam.

Kristīšanās ar iegremdēšanu simbolizē nāvi un augšāmcelšanos

Mācīšanās atpazīt un saprast simbolus Svētajos Rakstos ir vērtīga prasme. Pāvils izmantoja kristīšanas ar iegremdēšanu simboliku, lai palīdzētu svētajiem Romā saprast, ka mums ir jāatsakās no savas vecās, grēcīgās dzīves, lai Jēzus Kristus varētu mūs mainīt un dot mums jaunu dzīvi caur Savu Izpirkšanu.

Izlasi Romiešiem 6:3–8 , meklējot simbolus, kas var mācīt vairāk par Glābēju. Var būt noderīgi zināt, ka Džozefa Smita 7. panta tulkojumā ir teikts: „Jo, kas miris grēkam, tas ir atbrīvots no grēka”.

  • Saskaņā ar Romiešiem 6:3–8 , ko mums kristībās nozīmē iegremdēties ūdenī, būt zem ūdens un iznākt no ūdens?

Prezidents Rasels M. Nelsons mācīja:

Attēls
Official portrait of President Russell M. Nelson taken January 2018

Evaņģēlija vadošie priekšraksti simbolizē Izpirkšanu. Kristīšana ar iegremdēšanu ir Pestītāja nāves, apbedīšanas un augšāmcelšanās simbols.

(Russell M. Nelson, „The Atonement” (Izpirkšana), Ensign,1996. g. nov., 35. lpp.)

Šis ir viens no veidiem, kā rezumēt Romiešiem 6:4 : Caur Jēzu Kristu mēs varam tikt izmainīti un „[dzīvot] atjaunotā dzīvē”.

  • Kā tev šķiet, ko nozīmē — „[dzīvot] atjaunotā dzīvē”? ( Romiešiem 6:4 .)

  • Kad tu esi izjutis(-usi), ka caur Glābēju tu vari dzīvot atjaunotā dzīvē?

  • Kāpēc, tavuprāt, Debesu Tēvs un Jēzus Kristus vēlas, lai mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē?

Jūs varētu dalīties ar audzēkņiem savā pieredzē. Var būt noderīgi arī atgādināt audzēkņiem nedalīties savos pagātnes grēkos.

Kā aprakstīts 5.–6. pantā , Pāvils mācīja, ka caur kristību derību un priekšrakstu „mūsu vecais cilvēks” jeb „grēkam pakļautā miesa” tiek sista krustā kopā ar Jēzu Kristu un „iznīcināta …, lai mēs vairs nekalpotu grēkam”.

Skatiet šīs nodarbības sadaļu „Mācību papilduzdevumi”, lai atrastu iespējamo ideju mācīšanai par spēka saņemšanu no Dieva, noslēdzot un ievērojot derības. Apsveriet, vai audzēkņiem tas būtu noderīgi.

Velti brīdi, lai apdomātu grēkus vai vājības, ar kurām tu cīnies un kuras vēlies izslēgt no savas dzīves. Tev vēlāk nodarbības gaitā būs iespēja atgriezties pie šīm domām.

Kādas izmaiņas es varu veikt?

  • Kādas izmaiņas, tavuprāt, ir viegli veikt? Kādas izmaiņas ir grūti veikt?

Pāvils ar piemēru, kā Glābējs ir pārvarējis nāvi un grēku, mācīja, ka arī mēs varam pārvarēt savus grēkus caur Viņu.Izlasi Romiešiem 6:9–14 , meklējot, kā Pāvils Kristus nāvi un Augšāmcelšanos attiecināja uz to, kā mēs varam pārvarēt grēku.

Pāvila rakstus var būt grūti saprast, it īpaši, ja tiek lasīti vairāki panti pēc kārtas, neapstājoties, lai izanalizētu viņa vēstījumu. Ja ir pietiekami daudz audzēkņu, jūs varētu katru pantu uzdot diviem vai trim audzēkņiem, lai viņi izlasītu, apspriestu un rezumētu to ar saviem vārdiem. Mudiniet viņus izmantot Svēto Rakstu studiju palīglīdzekļus vai meklēt sarežģītu vārdu vai frāžu skaidrojumus. Pēc tam palūdziet grupām mācīt pārējiem klasē par savu pantu. Tālāk sniegtie jautājumi var palīdzēt izprast dažus pantus.

  • Tāpat kā Jēzus Kristus „reiz par visām reizēm nomiris grēkam” ( 10. pants), mēs tiekam kristīti tikai vienu reizi, lai saņemtu savu grēku piedošanu. Tomēr katru nedēļu mēs varam atjaunot savu apņemšanos „[dzīvot] atjaunotā dzīvē” ( 4. pants), pieņemot Svēto Vakarēdienu. Kā šis iknedēļas priekšraksts palīdz tev parādīt savu mīlestību pret Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?

  • Ko, tavuprāt, Pāvils domāja, sakot: „spriediet arī jūs pār sevi, ka esat miruši grēkam, bet Jēzū Kristū dzīvojat Dievam”? ( 11. pants .)

  • Kāpēc jaunietis varētu izvēlēties sekot Pāvila padomam, kas ierakstīts 12. pantā ? Kādas svētības var saņemt šādi dzīvojot?

  • Vārds locekļi 13. pantā attiecas uz mūsu ķermeņa daļām. Kā tu vari izmantot savas rokas, kājas, galvu un sirdi „par taisnības ieročiem Dievam”? ( 13. pants .)

  • Džozefa Smita 14. panta pirmās daļas tulkojumā ir teikts: „Jo, to darot, grēks pār jums nevaldīs.” Kā, sekojot 11.–13. pantā aprakstītām mācībām, mēs piedzīvojam 14. pantā dotā solījuma piepildījumu?

Dodiet audzēkņiem kādu laiku, lai viņi klusībā apdomātu, kādus grēkus viņi vēlas atstāt aiz sevis. Ņemot vērā šo pārdomu jutīgumu, audzēkņiem nevajadzētu lūgt pārrunāt savas domas ar klasi.

Tu vari tikt atbrīvots no grēka

Izlasi Romiešiem 6:16–18, 22–23 , meklējot svētības, kādas var iegūt, dzīvojot atjaunotā dzīvē.

  • Kā Pāvils aprakstīja svētības, ko sniedz dzīvošana atjaunotā dzīvē?

  • Turpinot censties pārvarēt grēku caur Kristu, kā, tavuprāt, izskatīsies un kāda būs atjaunotā dzīve Jēzū Kristū?

  • Ko tu vari darīt, lai, sākot ar šodienu, dzīvotu atjaunotā dzīvē?

Lieciniet par Glābēja vēlmi un spēku mainīt mūsu sirdi, ja mēs cenšamies dzīvot atjaunotā dzīvē.

Komentāri un skaidrojumi

Kādi ir daži veidi, kā es varu mainīties?

Māsa Bekija Kreivena, bijusī otrā padomniece Jauno sieviešu vispārējā prezidijā, mācīja:

Attēls
Sister Rebecca L. Craven, second counselor, Young Women general presidency. Official Portrait as of October 2018.

Apmaiņā pret Savu nenovērtējamo samaksu par katru no mums, Tas Kungs lūdz mums mainīt savu sirdi. Pārmaiņas, ko Viņš no mums prasa, nav Viņa bet gan mūsu labumam. …

Izdzirdējuši ķēniņa Benjamīna vārdus, viņa ļaudis iesaucās, apgalvojot, ka viņu sirdis ir mainījušās, sacīdami: „Pateicoties Tā Visvarenā Kunga Garam, kas radījis mūsos … varenu pārmaiņu, ka mums vairs nav tieksmes darīt ļaunu, bet nepārtraukti darīt labu” [Mosijas 5:2]. Svētajos Rakstos nav teikts, ka viņi nekavējoties kļuva pilnīgi, drīzāk, viņu vēlme mainīties lika viņiem rīkoties. Viņu sirds pārmaiņa nozīmēja to, ka viņi atmeta miesīgo vīrieti vai sievieti un piekāpās Garam, cenšoties kļūt līdzīgāki Jēzum Kristum.

(Skat. Bekija Kreivena, „Paturiet atlikumu — saglabājiet pārmaiņas” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2020. g. nov., 58. lpp.)

Mācību papilduzdevumi

Tikko kristīta Baznīcas locekļa skatījums

Ja jūsu klasē, bīskapijā vai draudzē ir kāds nesen pievērsts Baznīcas loceklis, aiciniet viņu dalīties ar klasi savā pievēršanās stāstā un domās par savām kristībām. Pirms uzaicinājuma izteikšanas noteikti saņemiet atļauju no vietējā priesterības vadītāja un apgabala vai reģiona direktora vai koordinatora.

Vai es drīkstu grēkot pašlaik, plānojot nožēlot grēkus vēlāk?

Pāvils mācīja, ka „visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības” ( Romiešiem 3:23). Viņš arī liecināja, ka, pateicoties Jēzus Kristus veiktajai Izpirkšanai, „kur vairojies grēks, tur pārpārim vairojusies žēlastība” ( Romiešiem 5:20). Tad viņš retoriski vaicāja: „Vai paliksim grēkā, lai vairojas žēlastība?” ( Romiešiem 6:1 .) Pāvils atbildēja uz savu jautājumu Romiešiem 6:2 .

Aiciniet audzēkņus nelielās grupās pārrunāt šo problēmu — turpināt grēkot, plānojot nožēlot grēkus vēlāk. Šīs diskusijas ietvaros viņi var atbildēt uz dažiem vai visiem no šiem jautājumiem:

  • Kā grēku atkārtošana ietekmē cilvēka attiecībās ar Debesu Tēvu un Jēzu Kristu?

  • Kādos veidos jaunietis varētu mēģināt attaisnot grēkošanu tagad, plānojot nožēlot grēkus vēlāk?

  • Kādas briesmas draud, ja grēko tagad, zinot, ka tu plāno nožēlot grēkus vēlāk?

  • Kā pareiza izpratne par glābšanas ieceri vai mūsu dievišķo identitāti un mērķi var mums palīdzēt pārvarēt kārdinājumu apzināti grēkot tagad un nožēlot grēkus vēlāk?

Kā derību slēgšana ar Dievu un to ievērošana man palīdz iegūt atjaunotu dzīvi?

Ķēniņa Benjamīna mācības Mormona Grāmatā apraksta veidus, kā mēs varam atpazīt atjaunoto dzīvi, par ko Pāvils mācīja Romiešiem 6:4 . Kad ķēniņš Benjamīns mācīja saviem ļaudīm par izpirkšanu no grēka un nāves caur Jēzu Kristu, viņš jautāja, vai viņi tic viņa vārdiem.

Aiciniet audzēkņus izlasīt Mosijas 5:2, 5–8 , meklējot, kāda bija cilvēku reakcija un to, ko ķēniņš Benjamīns viņiem mācīja par svētībām, ko mēs saņemam no Dieva, noslēdzot un pildot savas derības.

  • Kādu iespaidu uz cilvēkiem atstāja viņu ticība Kristus izpirkšanas upurim?

  • Ko ķēniņš Benjamīns mācīja par to, kā derības palīdz mums iegūt atjaunotu dzīvi? ( Romiešiem 6:4 .)

Jēzus Kristus var dot mums jaunu dzīvi un atbrīvot mūs no grēka

Parādiet video angļu valodā „Daily Bread: Change” (Dienišķā maize — pārmaiņas; 3:00), kurā elders D. Tods Kristofersons, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, runā par grēku nožēlošanu un pārmaiņām. Aiciniet audzēkņus saklausīt, kā mēs varam tikt mainīti un atbrīvoti no grēka. Šis video ir pieejams vietnē: ChurchofJesusChrist.org.

Kā, saskaņā ar eldera Kristofersona teikto, notiks lielākā daļa pārmaiņu, kas saistītas ar „[dzīvošanu] atjaunotā dzīvē” ( Romiešiem 6:4)? (Skatīties no 1:26 līdz 1:58.)