Rūpes un kalpošana apmeklējuma mācībās

„Žēlsirdība nozīmē daudz vairāk nekā tikai labsirdības sajūtu,” mācīja prezidents Henrijs B. Airings, pirmais padomnieks Augstākajā Prezidijā. „Žēlsirdība dzimst ticībā Tam Kungam Jēzum Kristum un ir Viņa veiktās Grēku Izpirkšanas rezultāts.”¹ Palīdzības biedrības māsām apmeklējuma mācības var būt žēlsirdība darbībā, svarīgs veids, kā stiprināt savu ticību Glābējam.

Veicot apmeklējuma mācības, mēs rūpējamies par māsām, sazinoties ar katru no tām, daloties evaņģēlija vēstījumā un interesējoties par māsu un viņas ģimenes vajadzībām. „Apmeklējuma mācības kļūst par Tā Kunga darbu, kad mūsu uzmanība vairāk tiek pievērsta cilvēkiem, nevis apmeklējumu skaitam,” paskaidro Džūlija B. Beka, Palīdzības biedrības vispārējā prezidente. „Dzīvē apmeklējuma mācības nekad nav pabeigtas. Apmeklējuma mācības vairāk ir dzīvesveids nekā uzdevums. Tas, ka mēs uzticīgi kalpojam kā apmeklējošās māsas, ir pierādījums tam, ka esam Kristus mācekles.”²

Kad mēs izrādām pastāvīgas un lūgšanām pilnas rūpes, mēs mācāmies, kā vislabāk kalpot un apmierināt katras māsas un viņas ģimenes vajadzības. Kalpošana var izpausties dažādos veidos — daži veidi būs ievērojami, daži — ne tik ievērojami. „Dažreiz nelieli kalpošanas darbi ir viss, kas ir nepieciešams, lai iedvesmotu un svētītu citu cilvēku: jautājums par cilvēka ģimeni, ātri iedrošinājuma vārdi, patiess kompliments, maza pateicības zīmīte, īss telefona zvans,” mācīja prezidents Tomass S. Monsons. „Ja mēs būsim vērīgi un informēti un ja mēs rīkosimies atbilstoši tiem pamudinājumiem, kurus mēs saņemam, mēs varēsim paveikt daudz laba. … Neskaitāmi ir kalpošanas darbi, ko sniedz milzīgā Palīdzības biedrības apmeklējošo māsu armija.”³