Mana pieredze par desmitās tiesas maksāšanu
Neilgi pēc savām kristībām es piedalījos stundiņā ar misionāriem. Mēs to uzsākām, izlasot stāstu no Jaunās Derības, kurā tiek stāstīts par to, kā ļaudis, kuri saņēma nodevu par ieiešanu templī, pietuvojās Jēzum Kristum un Pēterim. Tā kā viņiem nebija, ko maksāt, Glābējs pateica Pēterim, lai viņš aiziet līdz jūrai un izmet makšķeri — pirmā zivs, ko viņš noķers, būs norijusi naudas gabalu, ar ko viņi varēs samaksāt, lai ieietu templī (Mateja 17:24–27). Pēc tam misionāri man jautāja: „Ja jau Dievs zina, kur atrodas pasaules bagātības, kāpēc Viņš vēlas, lai mēs, Baznīcas locekļi, maksātu desmito tiesu?” Tad viņi man paskaidroja, ka desmitā tiesa ir ticības jautājums.
Es saņēmu apstiprinājumu par šo patieso mācību, kad es tiku aicināts par draudzes sekretāru. Toreizējais Ruses draudzes prezidents, prezidents Danevs, mani paaicināja uz savu kabinetu, lai parādītu, kā man jāpilda mani pienākumi. Kabinetā atradās dažas aploksnes ar desmito tiesu un ziedojumiem. Kad mēs tās atvērām, prezidents Danevs man pateica, ka šī nav vienkārši nauda, bet gan draudzes locekļu ticības atspulgs. Es nekad neaizmirsīšu šo mācību.
Attiecībā uz sevi es varu teikt, ka desmitās tiesas maksāšana man nekad nav bijis grūts bauslis. Man patīk to maksāt. Es to daru ar priecīgu sirdi, jo zinu, ka palīdzu celt Dieva valstību šeit, uz Zemes. Es domāju, ka godīga desmitās tiesas maksāšana apliecina Tam Kungam, ka mēs varam simtprocentīgi turēt viņa baušļus.
Desmitā tiesa parāda, ka Dieva priekšā mēs visi esam vienlīdzīgi. Neatkarīgi no tā, vai mēs maksājam daudz vai maz, ja mēs maksājam godīgu desmito tiesu, mēs saņemam visas šī baušļa svētības.
Es esmu pārliecināts, ka daudzi cilvēki saņems negaidītas svētības, pateicoties šī baušļa ievērošanai, ja vien viņi izrādīs ticību un liks To Kungu pirmajā vietā. Es zinu, ka no daudziem tas prasīs lielu uzupurēšanos, taču neaizmirsīsim, ka Tas Kungs nekad mūs neaizmirst un bagātīgi svēta (Maleahija 3:10).
Kad mēs Tam Kungam maksājam desmito daļu no mūsu ienākumiem, mēs burtiski uzvelkam Sareptas atraitnes kurpes. Līdzīgi, kā viņai milti tīnē nekad neizsīka, tā arī eļļas krūzē nepietrūka, tā arī Tas Kungs parūpēsies par mūsu vajadzībām (1. Ķēniņu 17:16).
Es zinu, ka desmitā tiesa ir garīgā spēka un garīgās pārliecības avots, kā arī viens no labākajiem veidiem, kā uzveikt savtību.