Vai Dievs mums palīdz grūtos laikos?

Alberts Einšteins teica: „Katra izaicinājuma pamatā ir iespēja.” Šķiet, ka grūtībām mūsu dzīvē, kā daļai no Debesu Tēva ieceres, nevajadzētu mūs pārsteigt. Turklāt pat dabā — grūtības ir daļa no dzīves cikla. Piemēram, taurenim ir smagi jāstrādā, lai tiktu ārā no sava kokona. Šie centieni stiprina tā spārnus, lai tas varētu lidot un dzīvot. Tomēr pat ar šīm zināšanām mūsu ticība un paļāvība Debesu Tēvam tiek pārbaudīta grūtos laikos.

Manuprāt, Dievs kā mīlošs Debesu vecāks varētu atbrīvot mūs no mūsu grūtībām un padarīt mūsu dzīves ceļu gludu un vieglu. Man kā mātei reizēm ir tādas sajūtas attiecībā uz saviem bērniem, kad, cenšoties viņus atturēt no grūtībām, es mēdzu izdarīt izvēli viņu vietā, lai atrisinātu problēmu. Taču, tā rīkojoties, es viņiem liedzu iespēju mācīties, apzināties viņu stiprās puses un izkopt noteiktas rakstura īpašības.

Debesu Tēvs pieļauj grūtības mūsu dzīvē, lai mēs varētu attīstīties. Šādas grūtības patiesībā nosaka, cik lielā mērā mēs uzticamies Dievam. Katrs pats izvēlas, kā reaģēt uz savas dzīves grūtajiem posmiem: kurnēt vai mācīties, krist izmisumā vai cerēt, cīnīties vienatnē vai vērsties pie Dieva.

Debesu Tēvs vienmēr ir mums līdzās, gatavs nākt mums palīgā caur mierinošo Gara ietekmi, tuvāko laipnajiem vārdiem un čaklajām rokām. Viņš ir gatavs mūs padarīt stiprākus, ja mēs vēršamies pie Viņa mūsu pārbaudījumu laikā.

Reizēm ir grūti atpazīt dievišķo gaismu un sajust Viņa klātbūtni aiz problēmu un vilšanās priekškara. Tādos brīžos man patīk atsaukties uz 1. Nefija 18:21: „Un, kad es biju lūdzis, vēji mitējās un vētra rimās, un bija pilnīgs bezvējš.”

Šie Nefija vārdi man atgādina, ka Debesu Tēvs mani neatstās, ja mana sirds būs atvērta Viņam. Pat ja manas nastas netiek noņemtas vienas nakts laikā, es zinu, ka atradīšu mieru un atbalstu, kā arī dziļāku izpratni par visu, kas notiek manā dzīvē.

Prezidents Spensers Kimbals teica: „Vai nav gudri, ka Viņš dod mums pārbaudījumus, lai mēs varētu tos pārvarēt; pienākumus, lai mēs varētu kaut ko sasniegt; darbu, lai mēs attīstītu savus muskuļus; un bēdas, lai mūsu dvēseles tiktu pārbaudītas?” Patiesībā aiz katra mūsu dzīves notikuma slēpjas iespēja. Pievēršoties mūsu Debesu Tēvam un uzticoties Viņam, mēs iegūstam dievišķu spēku pārvarēt visas grūtības un redzēt sevi caur Viņa acīm kā mīlētus Dieva bērnus. Es esmu pateicīga par to, ka man nav jācīnās vienai.

Es zinu, ka es varu iet uz priekšu kopā ar Viņu.