Mājas — galvenā mācīšanās vieta
Kad mācītais baznīcā papildina mācīto mājās, jūs veidojat stipru pamatu dzīvošanai pēc evaņģēlija.
„Lūdzu, izlasiet nākamās nedēļas stundai nozīmēto lasāmvielu.” Vai šie vārdi izklausās kaut kur dzirdēti? Šos vārdus bieži saka lūdzošs skolotājs baznīcas nodarbības beigās.
Lai gan būt sagatavotam svētdienas nodarbībām noteikti ir svarīgi, vai jums dažreiz nav sajūta, ka jūsu galvenais studēšanas un apdomāšanas nolūks ir pilnībā sagatavoties svētdienai?
Patiesībā vajadzētu būt otrādi.
Visu Baznīcas „apmācību, programmu un pasākumu centrā [ir] mājas, un Baznīca tās tikai atbalsta”.1 Tādējādi mūsu baznīcas sanāksmju nolūks ir atbalstīt individuālo un ģimenes mācīšanos. Prezidējošais bīskaps Gerijs E. Stīvensons mācīja: „Mājas ir svarīgākā vieta, kur noris mācīšana un mācīšanās.”2 Kad mājas kļūst par galveno vietu, kur notiek mācīšanās un mācīšana, tajās ir spēks, kas var veicināt pievēršanos.
„Neviens no mums necenšas noniecināt sanāksmju namos notiekošās apmācības,” apgalvo elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma. „Mēs vienmēr baznīcā esam mācījuši, taču mēs vēlamies, lai mācīšanās būtu pastāvīga mūsu dzīves daļa.”3 Pastāvīgi mācoties katrā savas dzīves brīdī, jūs izveidojat stingru pamatu „mācīšanās namam” (M&D 88:119), kas jums un jūsu ģimenei nodrošinās garīgu patvērumu un aizsardzību.
Mācīšanās mājās
Ne vienmēr būs redzami tūlītēji rezultāti, taču, ja jūs izmantosit vienkāršos savas ikdienas mirkļus, lai mācītos un mācītu, tam var būt spēcīga ietekme. Vairākas ģimenes dalās savā pieredzē par šo ietekmi savā dzīvē.
Ikdienišķie brīži
„Ir reizes, kad, formāli sarunājoties par kādu evaņģēlija tēmu, mēs jūtamies neveikli. Neformāli mācīšanas brīži mūs ir, patiesi, svētījuši ar iespēju mācīt saviem bērniem svarīgas mācības. Dienas laikā ir daudz vairāk neformālu mācīšanas brīžu nekā formālu mācīšanas brīžu, tāpēc mēs izmantojam šīs iespējas mācīt saviem bērniem svarīgus principus. Piemēram, iepērkoties veikalā, es mācu par godīgumu. Mani bērni apgūst principus vieglāk, kad redz to pielietojumu.”
Mona Vilanueva, no Filipīnām
Sarunas braucienu laikā
„Es katru rītu pavadu savas meitas, braucot autobusā uz skolu, tāpēc mums ir daudz iespēju runāt. Nesen, vienā no tādām reizēm, mēs pamanījām, ka kādam vīram ir domstarpības ar sievu. Manas meitas ātri paskatījās uz mani un gaidīja, lai es to komentētu. Tā vietā es viņām jautāju, kādas ir viņu sajūtas, to redzot. Viņas man pastāstīja, ka, viņuprāt, vīrietim nekad nevajadzētu sarunāties ar savu sievu šādā veidā. Pēc tam mums bija saruna par laulībām un attiecībām. Mūsu 30 minūšu ilgais brauciens autobusā izrādījās ļoti izglītojošs un pacilājošs.”
Mario Lorenss, no Gvatemalas
Satuvināšanās uzkodu starplaikos
„Neformāli mācīšanas brīži man ir palīdzējuši izveidot labākas attiecības ar maniem bērniem. Kad, pārrodoties no skolas, mēs sēžam virtuvē pie galda un ieturam nelielas uzkodas, mēs pārrunājam tās dienas aktualitātes skolā. Bieži kāds no viņiem dalās sava drauga izteikumā vai tajā, kā viņš vai viņa jutās, kad kāds kaut ko pateica vai izdarīja. Tas man ļauj dalīties īpašā liecībā un runāt par mana bērna sajūtām attiecīgajā situācijā. Es domāju, ka nepiespiestās sarunās, bērniem jūtoties brīvi, viņi daudz labprātāk pārrunās nozīmīgus tematus, kad būs tāda nepieciešamība, jo apziņa, ka viņu vecāki viņus uzklausīs, viņos iedveš uzticību.”
Alisone Frosta, no Grieķijas
Vienotās rūpēs par bērniem
„Mēs ar sievu apzināmies, ka mācīt mūsu bērnus, pirmkārt, ir mūsu atbildība, nevis vadītāju atbildība, taču mēs esam pateicīgi par to, ko viņi dara, un mēs palīdzam, kur to spējam. Mūsu bīskapijā ir lieliski vadītāji, kas ļoti koncentrējas uz jauniešiem un bērniem un dara visu, ko spēj, lai palīdzētu viņiem aptvert savu potenciālu, pamatojoties uz to, ko ir paveikuši viņu vecāki. Es esmu vairākas reizes ticies ar bīskapu, un es bieži sazinos ar jauniešu vadītājiem, lai jautātu par saviem bērniem un viņu sasniegumiem. Tas, ka mēs bieži runājam par mūsu bērnu sasniegumiem, mums visiem palīdz saprast, kā katram no viņiem palīdzēt.”
Džesijs N. Arumugams, no Dienvidāfrikas
Spēks, kas rodams Svētajos Rakstos
„Svēto Rakstu studēšana man palīdz mācīties par Kristu un Viņa īpašībām, lai es varu kļūt tāds, kāds ir Viņš. Tas man arī sniedz lielāku Gara pārpilnību, kas mani vada un māca pielietot šos principus, kurus es esmu iemācījies, lai es varu būt sagatavots dzīves izaicinājumiem un kārdinājumiem, ar kuriem Sātans mani kārdinās. Es zinu, ka bez šīs svētības manā dzīvē es nespēšu sasniegt savu — Dieva dēla — potenciālu.”
Neitans Vudvards, no Anglijas
Mācīšanās baznīcā 10 principi, kuri būtu jāzina katram skolotājam
Papildus tam, lai nostiprinātu mācīšanās un mācīšanas ietekmi mājās, mēs varam uzlabot arī baznīcas nodarbību kvalitāti. Ja skolotāji pielietos šos 10 principus, viņi veicinās pievēršanos to cilvēku dzīvē, kurus viņi māca.
-
Apspriedieties ar vecākiem, kuri ir galvenie skolotāji, lai noteiktu nodarbības dalībnieku vajadzības, un tad atbilstoši māciet.
-
Sagatavojieties un māciet ar Garu. Izvēlieties jautājumus un mācību aktivitātes, kas veicina Gara vadītas pārrunas un nodarbības dalībniekiem sniedz garīgu piepildījumu.
-
Māciet cilvēkus, nevis stundas.
-
Koncentrējieties uz evaņģēlija pamata doktrīnām.
-
Māciet vienu vai divus atslēgas principus padziļināti, nevis centieties izņemt visu stundas saturu.
-
Aiciniet Garu, ļaujot visiem piedalīties (skat. M&D 88:122).
-
Iekļaujiet spēcīgu aicinājumu rīkoties — nevis ko tādu, ko aizejot mājās vajadzētu izlasīt, bet ko tādu, ko aizejot mājās vajadzētu pielietot.
-
Katras nodarbības beigās un tad, kad Gars jūs uz to mudina, dalieties savā liecībā par evaņģēlija mācībām.
-
Dzīvojiet pēc evaņģēlija un „savediet kārtībā savu māju” (skat. M&D 93:43–44, 50).
-
Rodiet veidus, kā turpināt mācīt arī ikdienas neformālajos brīžos.