E mā’iti na ’outou i teie nei mahana

Te hōho’a Mary Poppins, nō ni’a ïa i te hō’ē hi’i peretāne—e vahine manamana ato’a.¹ Nā te maoa’e e pūhi iāna i te ’utuāfare Banks ra, i te vāhi ra 17 Cherry Tree Lane, i Edwardian (Lonedona). E ha’apa’o ’oia i nā tamari’i ra, ’o Jane rāua Michael. Ma te ’eta’eta ’e te hāmani maita’i ho’i, e ha’amata ’oia i te ha’api’i ia rāua ma te tahi ri’i manamana.

Tē ha’api’i maita’i ra Jane ’e Michael, fa’aoti a’era Mary ’ua tae i te taime nō te reva i te tahi atu vāhi. I roto i te ha’uti ta’ata ora, e tāmata tōna hoa ’o Bert, te tāmā ha’apūpūra’a auahi (cheminée), i te fa’ataui i tōna mana’o. E nā ’ō ’oia : « E tamari’i maita’i ho’i rāua, e Mary. »

E pāhono mai Mary : « ’Ia mana’o pa’i ’oe, e fa’a’ohipa rahi ïa vau ’āhani e ’ere rāua i te tamari’i maita’i ? E’ita pa’i tā’u e nehenehe e tauturu mai te peu e’ita rāua e fāri’i, ’aita ho’i e ta’ata fifi a’e ’ia ha’api’i maori rā te tama ’ua ’ite i te mau mea ato’a ».

E ui Bert : « E aha ïa ? »

E parau ïa Mary : « Nā rāua iho e rave i tō muri iho ».²

Te mau taea’e ’e te mau tuahine, mai ia Jane ’e Michael Banks tātou, e mau « tamari’i maita’i » e tano te fa’a’ohipa-rahi-ra’a. ’Ua hina’aro tō tātou Metua i te Ao ra ’ia tauturu ia tātou ’e ’ia ha’amaita’i ia tātou, ’aita rā tātou e vaiiho tāmau nei iāna ’ia nā reira. I te tahi taime, mai te huru ē, ’ua ’ite tātou i te mau mea ato’a. Tītauhia ïa nā tātou iho e rave i « tō muri iho ». Nō reira tātou i tae mai ai i te fenua nei nā te fare i te ra’i ra, hou te tāhuti nei. Te mea i « muri iho », e mau mā’itira’a ïa.

Te fā o te Metua i te Ao ra i ni’a tōna ti’ara’a metua, e ’ere ïa i te fa’aravera’a i tāna mau tamari’i i te maita’i ; ’o te fa’amā’itira’a ia rātou ’ia rave i te maita’i ’e ’ia riro mai iāna te huru i te hope’a. ’Ua hina’aro noa ’oia ’ia ha’apa’o tātou ra, e fa’a’ohipa ïa ’oia i te mau utu’a maita’i ’e te mau utu’a ’ino nō te fa’ataui i tā tātou mau haere’a.

’Aita rā te Atua e ’ana’anatae ra i te fa’arirora’a i tāna mau tamari’i ’ei « ’ūrī’» rata ’e te fa’aro’o, ’o tē ’ore e ’amu i tōna tia’a i te faeara’a tiretiera ra.³ ’Aita, ’ua hina’aro te Atua i tāna mau tamari’i ’ia pa’ari i te pae vārua ’e ’ia ’āmui iāna i roto i te ’ohipa a te ’utuāfare.

’Ua ha’amau te Atua i te hō’ē fa’anahora’a e ti’a ai ia tātou ’ia riro ’ei ta’ata ’āi’a i roto i tōna bāsileia, e ’ē’a nō te fafaura’a e arata’i atu i te rirora’a mai iāna ra, i te orara’a mai tāna ra, nō te ora a muri noa atu ’ei ’utuāfare i mua i tōna aro.⁴ I terā tau ’e i teienei—’o te mā’itira’a a te ta’ata hō’ē te tuha’a tumu o taua fa’anahora’a ra, ’o tā tātou i ha’api’i hou te tāhuti nei. ’Ua fāri’i tātou i te reira ’e ’ua mā’iti tātou e haere mai i te fenua nei.

Nō te ha’apāpū ē, e fa’a’ohipa mau tātou i te fa’aro’o ’e e ha’api’i tātou i te fa’a’ohipa tano i tō tātou ti’amāra’a ’ia mā’iti, ’ua tu’uhia hō’ē pāruru ’aramoinara’a i ni’a i tō tātou ferurira’a, ’eiaha tātou ’ia ha’amana’o i te fa’anahora’a a te Atua. ’Āhani ’aita te pāruru, e’ita ïa te mau ’ōpuara’a a te Atua e tupu inaha e’ita atura e ti’a ia tātou ’ia haere i mua ’e ’ia riro ’ei ta’ata ’āi’a ti’aturihia mai tāna i hina’aro nō tātou.

’Ua nā ’ō te peropheta Lehi : « Nō reira i fa’ati’a ai te Fatu, te Atua, ’ia rave te ta’ata mai te au i tōna iho hina’aro. ’E ’aita e ti’a i te ta’ata ’ia rave mai te au i tōna hina’aro, maori rā e arata’ihia ’oia e te tahi ’e te tahi ».⁵ I te tumu mau, tē vai nei terā pae e ti’a nei Iesu Mesia, te Fānau tahi a te Metua. I te tahi atu pae, tē vai nei ïa ’o Sātane, ’o Lucifero, ’o tē hina’aro i te ha’amou i te ti’amāra’a ’ia mā’iti ’e e haru mai i te mana.⁶

Ia Iesu Mesia ra, « e ti’a [ïa] tō tātou tei ’ō i te Metua ra ».⁷ I muri mai i tāna tusia tāra’ehara, ’ua « reva [Iesu]… i ni’a i te ao ra… [’e ’ua] ani i te Metua i tōna mana au, e aroha mai ai ’oia i te mau tamari’i a te ta’ata nei. » ’E nō tōna anira’a i te mana au nō te aroha, « tē ārai ra ’oia i te parau a te tamari’i a te ta’ata nei ».⁸

E ’ere te āraira’a a te Mesia nō tātou i mua i te Metua i te ’ohipa pāto’i. E’ita Iesu Mesia, tei fāri’i ’ia horomi’ihia tōna hina’aro i te hina’aro o te Metua,⁹ e pa’epa’e i te hō’ē noa atu mea maori rā te mea tā te Metua i hina’aro noa na. Tē ’oa’oa nei ’e tē pōpō nei te Metua i te Ao ra i tā tātou mau manuiara’a, ’aita e fē’a’ara’a i te reira.

Hō’ē tumu e ārai te Mesia nō tātou, ’oia ho’i, ’ia ha’amana’o a’e tātou ē, ’ua ’aufau ’oia nō tā tātou mau hara ’e ’aita e ta’ata ’aita i roto i te aroha o te Atua.¹⁰ Rātou e ti’aturi ia Iesu Mesia, e tātarahapa, e bāpetizohia ’e e tāpe’a māite ē tae noa atu i te hope’a—’ohipa ho’i e arata’i i te fa’afaitera’a¹¹—e fa’a’ore ïa te Fa’aora i te hara, e fa’aora ho’i i te māuiui ’e e ārai ho’i nō rātou. ’O ’oia te tauturu, te tāmarū ’e te āraivavao nō tātou—nāna e ha’apāpū ’e e raupe’a (garantir) i tā tātou fa’afaitera’a ’e te Atua.¹²

I te tahi roa pae, ’o Lucifero ïa te fa’ahapa ’aore rā te ’auvaha ture. ’Ua fa’a’ite Ioane te Heheu parau i te pau hope’a o Lucifero : « ’E fa’aro’o atura vau i te hō’ē reo rahi i ni’a i te ra’i, i te nā-’ō-ra’a ē, Teie mai nei te ora, ’e te pūai, ’e te bāsileia o tō tātou Atua, ’e te mana o tāna ra Mesia » Nō te aha ? « ’Ua hurihia ho’i te tihotiho i tō tātou mau taea’e i raro, ’o tei tihotiho ia rātou i mua i te aro o tō tātou Atua i te ru’i ’e te ao. Pohe atura rā ’oia ia rātou i te toto o te Ārenio, ’e i te parau tā rātou i fa’a’ite ra ».¹³

’O Lucifero te fa’ahapa. ’Ua parau pāto’i ’oia ia tātou i te orara’a hou teie orara’a, ’e tē tāmau nei ’oia i te fa’ahapa ia tātou i roto i teie orara’a. Tē ’imi nei ’oia ’ia ’ume ia tātou i raro. Tē hina’aro nei ’oia ’ia ’oto noa tātou ē a muri noa atu. ’O ’ōna tē parau noa nei ia tātou ’aita e haere ia tātou, ’aita tātou i nava’i i te maita’i, ’aita e rāve’a fa’aora ’ia hape tātou. ’O ’oia te hāmani ’ino rahi roa, nāna e ta’ahi ia tātou i te taime tei raro tātou.

’Āhani tē ha’api’i ra Lucifero i te hō’ē tama ’ia haere ’e ’ua marua ’oia, e tuhi ïa ’oia i terā tama ma te fa’autu’a ’e ma te parau atu ē, faufa’a ’ore e tāmata fa’ahou ā. I te rāve’a a Lucifero, e tae mai te mana’o paruparu ’e te tapineva—i te hope’a ’e pauroa te taime. ’O teie metua nō te ha’avare te ’āfa’ifa’i ha’avare rahi hope¹⁴ ’e tē ha’a patatoa (rusé) nei ’oia nō te ha’avare ’e nō te fa’a’ōnevaneva ia tātou, « nō te mea tē tītau nei ’oia ’ia ro’ohia te ta’ata i te ’ati mai iāna ihora ».¹⁵

’Āhani tē ha’api’i ra te Mesia i te hō’ē tama ’ia haere ’e ’ua marua ’oia, e tauturu ïa ’oia i terā tama ’ia ti’a mai ma te fa’aitoito ’ia haere ā.¹⁶ ’O te Mesia te tauturu ’e te tāmarū. I tāna rāve’a e tae mai te ’oa’oa ’e te tīa’i māite—i te hope’a ’e pauroa te taime.

E mau arata’ira’a e vai ra i roto i te fa’anahora’a a te Atua, tei parauhia i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, te mau fa’auera’a. E ’ere teie mau fa’auera’a i te mana’o topa noa mai ’aore rā te tahi noa pu’e ture e fa’ahepo nō te ha’api’i ia tātou ’ia ha’apa’o. ’Ua tū’ati te reira i te fa’atupura’a i te hīro’a paieti ’e te ho’ira’a i tō tātou Metua i te Ao ra ’e te fāri’ira’a i te ’oa’oa vai maoro. E ’ere te ha’apa’ora’a i tāna mau fa’auera’a i te ha’apa’o-matapō-ra’a ; ’ua ’ite tātou ’e ’ua mā’iti tātou i tōna ’ē’a ho’ira’a. Hō’ē ā hōho’a fa’anahora’a nō tātou ’e nō ’Adamu rāua ’Eva, « ’e oti a’era te rāve’a ora i te fa’a’itehia mai e te Atua ia rāua, i hōro’a mai ai ’oia i te mau fa’aue ia rāua ra ».¹⁷ Noa atu te hina’aro o te Atua ’ia vai tātou i ni’a i te ’ē’a nō te fafaura’a, tē vaiiho nei ’oia i te ti’amā ia tātou ’ia mā’iti.

’Oia roa, tē hina’aro nei te Atua, tē tītau nei ’oia ’e tē rave nei ’oia i terā fa’aterera’a ē, nā tāna mau tamari’i tāta’itahi e mā’iti nō rātou iho. E’ita ’oia e fa’ahepo ia tātou. Nā roto i te ti’amāra’a ’ia mā’iti, tē fa’ati’a nei te Atua i tāna mau tamari’i « ’ia rave rātou i tei au i tō rātou hina’aro, ’e ’ia ’ore rātou ’ia ravehia ».¹⁸ Nā te ti’amāra’a ’ia mā’iti e fa’ati’a ia tātou ’ia mā’iti e haere i ni’a i te ’ē’a, ’aore rā ’aita. E fa’ati’a te reira ia tātou ’ia haere ’ē atu, ’aore rā ’aita. Mai te fa’ahepo-’ore-ra’a ’ia ha’apa’o, e’ita e fa’ahepohia ’ia ha’apa’o ’ore. E’ita te ta’ata e nehenehe e fa’ahaere ’ē ia tātou i te ’ē’a maori rā nā tātou e tauturu atu. (I teienei, ’eiaha tātou e ’āno’i ato’a mai ia rātou tei haru-’ē-hia te ti’amāra’a ’ia mā’iti. ’Aita rātou i rāpae i te ’ē’a ; ’o rātou tei hāmani-’ino-hia. Tei ia rātou te hāro’aro’a, te here ’e te aumihi o te Atua.)

I rāpae ana’e rā tātou i te ’ē’a, e ’oto te Atua nō te mea ’ua ’ite ’oia ē, pāpū roa i te hope’a, e arata’i te reira i te ’oa’oa iti a’e ’e i te ’erera’a i te ha’amaita’ira’a. I roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, tē parauhia nei te haere-’ē-ra’a i te ’ē’a, te hara, ’e te ’oa’oa iti a’e ’e te ’erera’a i te ha’amaita’ira’a e tae mai, ’ua parauhia ïa te fa’autu’ara’a. Nō reira, ’aita te Atua e fa’autu’a nei ia tātou ; e fa’ahope’ara’a te fa’autu’ara’a nō tā tātou iho mau mā’itira’a, ’eiaha tāna.

’Ia ’ite tātou ē tei rāpae tātou i te ’ē’a, e nehenehe tā tātou e fa’aea i rāpae, ’aore rā, maoti te tāra’ehara a Iesu Mesia, e nehenehe tātou e mā’iti ’ia ho’i i muri ’e ’ia ho’i mai i ni’a i te ’ē’a. I roto i te mau pāpa’ira’a mo’a, tē parauhia nei te fa’aotira’a e taui ’e e ho’i mai i ni’a i te ’ē’a, te tātarahapara’a. ’Ia ’ore tātou e tātarahapa, te aura’a ra, tē mā’iti nei tātou ’eiaha e fa’ati’a ia tātou iho i te mau ha’amaita’ira’a tā te Atua i hina’aro e hōro’a mai. Mai te peu « ’aore [tātou] i fa’ati’a i te ’oa’oa i te mea i ti’a na ia [tātou] ’ia fāri’i », e ho’i ïa tātou « i tō [tātou] iho vāhi, ’ia ’oa’oa i te reira mea ’o tē ti’ahia e [tātou] ’ia fāri’i »¹⁹—tā tātou mā’itira’a, ’eiaha tā te Atua.

Noa atu ā te maoro tātou i rāpae i te ’ē’a, noa atu ā te ātea ’ē tātou i te ’ōverera’a, i te taime tātou e fa’aoti e taui, e tauturu mai te Atua ia tātou ’ia ho’i mai.²⁰ I te hi’ora’a a te Atua, ’ia ho’i mai tātou i ni’a i te ’ē’a nā roto i te tātarahapara’a ’e te haere-ti’a-ra’a i mua i te ti’a-māite-ra’a i te Mesia, mai te huru ra ïa, ’aita tātou i rāpae a’enei.²¹ ’Ua ’aufau te Fa’aora nō tā tātou mau hara ’e ’ua fa’aora ho’i ia tātou i te fa’aitira’a ’oa’oa ’e te fa’aitira’a ha’amaita’ira’a i mua ia tātou. ’O te fa’a’orera’a hara ïa i roto i te mau pāpa’ira’a mo’a. I muri iho i te bāpetizora’a, e he’e pauroa te mau melo i rāpae i te ’ē’a—tē vai ra e ’ōu’a roa atu. Nō reira, e ’ere te fa’a’ohipara’a i te fa’aro’o ia Iesu Mesia,’e te tātarahapara’a, ’e te fāri’ira’a i tōna tauturu ’e te noa’ara’a te fa’a’orera’a hara, i te ’ohipa nō te hō’ē noa taime, nō te orara’a tā’āto’a rā, e ’ohipa nā ni’a iho noa, fa’ahou ’e fa’ahou ā. Mai te reira ïa tātou e « tāpe’a noa ē tae noa atu i te hope’a ».²²

Tītauhia ’ia mā’iti ’o vai tā tātou e tāvini.²³ Te rahi o tō tātou ’oa’oa mure ’ore, tei te huru ïa tā tātou mā’itira’a i te Atua ora ’e te ’āmuira’a iāna i roto i tāna ’ohipa. ’Ia tūtava tātou iho i te rave i « tō muri iho », tē ha’api’ipi’i ra ïa tātou i te fa’a’ohipa tano i tō tātou ti’amāra’a ’ia mā’iti. Mai te parau a nā peresideni rahi tahito e piti o te Sōtaiete Tauturu : « ’Eiaha na tātou ‘mai te pēpe e tītau noa i te fa’anā ’e te a’o pauroa te taime’ ».²⁴ ’Aita, ’ua hina’aro te Atua ’ia riro tātou ’ei ta’ata pa’ari ma te mana’o pa’ari, ’e ’ia fa’atere tātou ia tātou iho.

’O te mā’itira’a ’ia pe’e i te fa’anahora’a a te Metua te rāve’a hō’ē noa nō te riro ’ei ta’ata ’āi’a i roto i tōna bāsileia ; i reira noa e ti’a ai iāna ’ia ti’aturi ia tātou nō te ’ore e ani i te hō’ē mea ’aore e ti’a i tōna hina’aro.²⁵ ’Ia ha’amana’o rā tātou ē, « ’aita ho’i e ta’ata fifi a’e ’ia ha’api’i maori rā te tama ’ua ’ite i te mau mea ato’a ». Nō reira tītauhia ’ia vai ineine tātou ’ia ha’api’ihia i te mau haere’a a te Fatu e te Fatu iho ’e tāna mau tāvini. E nehenehe tātou e ti’aturi ē, e mau tamari’i herehia tātou e nā metua i te ra’i²⁶ ’e ’ua tano « te fa’a’ohipa-rahi-ra’a », ’e ’ia ’ite tātou ē, e ’ere roa atu te aura’a o te parau « tātou iho » ’o « tātou ana’e ».

Mai tā te peropheta Iakoba o te Buka a Moromona i parau, tē nā reira ato’a nei au :

« ’E tenāna, ’ia ’oa’oa tō ’outou ’ā’au, ’e e ha’amana’o ē, e mea ti’amā ’outou ’ia rave noa atu i tei au i tō ’outou hina’aro—’ia rave i te ’ē’a o te pohe mure ’ore, ’e ’aore rā, i te ’ē’a o te ora mure ’ore.

« ’E teienei, e ta’u mau taea’e [’e mau tuahine] here, e fa’afaite ’outou ia ’outou iho i te hina’aro o te Atua, ’e ’eiaha i te hina’aro o te diabolo… ’ia ha’amana’o ’outou ē, i muri a’e i tō ’outou fa’afaitera’ahia i te Atua, e nā roto ïa i te aroha rahi o te Atua e fa’aorahia ai ’outou ».²⁷

Nō reira, ’a mā’iti i te fa’aro’o i te Mesia ; ’a mā’iti i te tātarahapara’a ; ’a mā’iti ’ia bāpetizohia ’e ’ia fāri’i i te Vārua Maita’i ; ’a mā’iti ’ia fa’aineine māite nō te ’ōro’a ’e nō te rave ti’amā i te reira ; ’ā mā’iti ’ia rave i te mau fafaura’a o te hiero ’e ’ā mā’iti ’ia tāvini i te Atua ora ’e i tāna mau tamari’i. Nā tā tātou mau mā’itira’a e fa’aoti ’o vai tātou ’e ’o vai tā tātou e riro mai.

Tē fa’aoti nei au ma te fa’ahiti fa’ahope i te ha’amaita’ira’a a Iakoba : « ’E tenāna, ’ia fa’ateitei te Atua ia ’outou… mai te pohe mure ’ore ho’i nā roto i te mana o te tāra’ehara, ’ia fāri’ihia ’outou i roto i te bāsileia mure ’ore o te Atua, ’ia ’ārue ’outou iāna nā roto i te aroha o te Atua ».²⁸ I te i’oa o Iesu Mesia, ’āmene.