2017
Fa’atano i rōpū maita’i
January 2017


Parau poro’i a te Peresidenira’a Mātāmua, tēnuare 2017

Fa’atano i rōpū maita’i

’Aita i maoro a’enei, ’ua māta’ita’i au i te hō’ē pupu ta’ata tē ha’api’ipi’i ra i te te’a. Nā roto noa i te hi’ora’a ia rātou, ’ua pāpū roa iā’u ē, nō te ’aravihi i te fa’atanora’a i te te’a ’e te ’ohe, tītauhia te taime nō te ha’api’ipi’i.

’Aita vau e mana’o ra ē, e riro mai ’oe ’ei ta’ata te’a ’aravihi mai te peu e te’a nā mua ’oe i ni’a i te papa’i ’a pēni atu ai i te fā menemene nā ni’a i te mau ’ohe. Tītauhia ’ia ha’api’i e nāhea i te fa’atano i ni’a i te fā ’a te’a atu ai i rōpū maita’i.

Te mau fā pēni

E parau paha tātou ē, e ’ohipa ma’ama’a te te’ara’a nā mua ’a pēni atu ai i te fā, terā rā, i te tahi taime, tē huru rave ra tātou i te reira ’ohipa i roto i te orara’a.

’Ei melo nō te ’Ēkālesia, mai te huru ra ē, e tā’amu tātou ia tātou iho i ni’a i te mau fa’anahora’a ’ohipa a te ’evanelia, te mau fifi ’e tae noa atu i te mau ha’api’ira’a tumu huru au ’e te faufa’a rahi ’e te ’ana’anatae nō tātou. E tupu roa mai te hina’aro ’ia pēni i te mau fā ’ati a’e ia rātou, ’e e tupu te ti’aturira’a ē, tē fa’atano ra tātou i rōpū maita’i.

E mea ’ōhie te reira ’ia rave.

Mai te tau ’e te tau, ’ua fāri’i tātou i te mau parau a’o maita’i roa ’e te fa’auru a te mau peropheta a te Atua. E arata’ira’a ato’a ’e te ha’apāpūra’a tā tātou e fāri’i nei nā roto i te mau ve’a rau, te mau buka arata’i ’e te mau buka ha’api’ira’a a te ’Ēkālesia. ’Ōhie roa ïa nō tātou ’ia mā’iti i te hō’ē tumu parau au nō tātou, pēni i te rōpūra’a o te fā i ni’a i te reira ’a parau atu ai ē, teie ia tātou nei te pū o te ’evanelia.

Tē ha’apāpū nei te Fa’aora

E ’ere te reira i te fifi nō tō tātou noa ’anotau. I te tau tahito ra, e taime rahi roa ’ino tō te mau ti’a fa’atere ha’apa’ora’a fa’aro’o tāpurara’a, ’āpapara’a ’e titotitora’a e aha i roto i nā fa’auera’a hanere te mea faufa’a roa a’e.

I te hō’ē mahana, ’ua tāmata te hō’ē pupu ’aivana’a i te ’ohipa fa’aro’o i te ’ume mai i te Fa’aora i roto i te titotitora’a mana’o. ’Ua ui rātou iāna ’ia tu’u mai i tōna mana’o nō ni’a i te hō’ē mea ’aita te ta’ata i ’afaro rahi roa.

« E Rabi, tei hea te parau rahi i roto i te ture ?

’Ua ’ite tātou pā’āto’a i te pāhonora’a a Iesu : « Hina’aro ’oe i tō Atua ma tō ’ā’au ato’a, ’e ma tō vārua ato’a, ’e ma tō mana’o ato’a.

« ’O te ture mātāmua ’e te hau i te rahi.

« E mai te reira ato’a te piti, E aroha atu ’oe i tō ta’ata tupu mai tō aroha ia ’oe iho na.

« Te ture ato’a ’e te mau peropheta, tei teie nei ïa pu’e ture e piti nei ».1

E hi’o maita’i na i te parau hope’a : « Te ture ato’a ’e te mau peropheta, tei teie nei ïa pu’e ture e piti nei ».

’Aita te Fa’aora i fa’a’ite noa i te fā, ’ua fa’a’ite ato’a rā i te rōpū-maita’i-ra’a o te reira.

Tano i te fā

’Ei melo nō te ’Ēkālesia, tē fafau nei tātou ’ia rave i ni’a ia tātou i te i’oa o Iesu Mesia. I roto i te reira fafaura’a, tē vai ra te māramaramara’a ē, e riro tātou i te tūtava nō te ha’api’i nō ni’a i te Atua e here iāna, e fa’arahi i tō tātou fa’aro’o iāna, e fa’ahanahana iāna, e haere i ni’a i tōna ’ē’a ’e e ti’a ’āueue ’ore ’ei ’ite nōna.

Rahi noa atu tātou i te ha’api’ira’a nō ni’a i te Atua ’e i te putapūra’a i tōna here ia tātou, rahi noa ato’a atu tātou i te ’itera’a ē, e hōro’a hanahana nā te Atua te tusia mure ’ore a Iesu Mesia. ’E nā te here o te Atua e fa’auru ia tātou ’ia haere i te ’ē’a nō te tātarahapara’a mau, ’o te arata’i i te semeio nō te fa’aorera’a hapa. Nā roto i te reira ’ohipa tau maoro e noa’a ai ia tātou te here rahi a’e ’e te aumihi nō te ta’ata ’ati a’e ia tātou. E ha’api’i tātou ’ia hi’o nā ni’a atu i te mau i’oa pi’i. E pāto’i tātou i te fa’ahemara’a ’ia fa’ahapa ’e ’aore rā ’ia ha’avā ia vetahi ’ē nō ni’a i tāna mau hara, tāna mau ’ohipa hape, tōna mau hapehape, tōna pae poritita, tōna ti’aturira’a pae fa’aro’o, te nūna’a nō reira mai ’oia ’e ’aore rā te ’ū o te ’iri.

E fārerei tātou i te ta’ata e hi’o tātou ia rātou ’ei tamari’i nā tō tātou Metua i te Ao ra—e taea’e ’e e tuahine nō tātou.

E toro tātou i te rima ia vetahi ’ē ma te ’ā’au maita’i ’e te here—ia rātou ato’a ho’i e ’ere i te mea ’ōhie ’ia here atu. E ’oto tātou ’e te feiā ’oto ra ’e e ha’amāhanahana ia rātou i tei au ’ia ha’amāhanahanahia ra.2

’E e ’ite mai tātou ē, ’aita e faufa’a ’ia ha’amāuiui i te upo’o nō ni’a i te fā tano o te ’evanelia.

’O nā fa’auera’a rahi e piti te fā. Te ture ato’a ’e te mau peropheta, tei teie nei ïa pu’e ture e piti nei.3 ’Ia fāri’i tātou i te reira, e riro te tahi atu mau maita’i ato’a i te ’āpapa maita’i mai.

Mai te peu tā tātou tūtonura’a mātāmua, tō tātou mau mana’o ’e te mau tauto’ora’a, tei ni’a maita’i i te fa’arahira’a i tō tātou here i te Atua mana hope ’e te torora’a i tō tātou here ia vetahi ’ē, e ’ite mai tātou ē, ’ua ’itehia mai ia tātou te fā tano ’e tei rōpū maita’i tātou i te fa’atanora’a i te te’a—’a riro mai ai ’ei mau pipi mau nā Iesu Mesia.