1. Nefija 20.–22. nodaļa

1. Nefija 20.–21. nodaļā Nefijs citēja pravietojumus no Vecās Derības pravieša Jesajas, kura pieraksti bija uz plāksnēm, kurām Nefijs un viņa brāļi tika sūtīti atpakaļ uz Jeruzālemi, lai tos iegūtu no Lābana. Jesaja mācīja, ka pat tad, kad senie israēlieši neturēja savas derības, Tas Kungs joprojām viņus mīlēja un vēlējās, lai viņi nožēlo grēkus un nāk pie Viņa. Studējot šīs nodaļas, pievērs uzmanību, ko Jesaja mācīja par Jēzu Kristu un Viņa vēlmi izpirkt Savus ļaudis.

Attēls

Jesaja raksta par Kristus dzimšanu

Vai vari atsaukt atmiņā kādu reizi, kad izdarīji kaut ko, kas nesaskanēja ar tevis noslēgtajām derībām vai Baznīcas standartiem? Kā tu juties, pieņemot šo lēmumu? Izlasi 1. Nefija 20:1–2. Ar ko Jesaja runāja? Kas ir „Jēkaba nams”?

Vecajā Derībā Jēkabs bija Īzaka dēls un Ābrahāma mazdēls. Tas Kungs viņam deva vārdu Israēls. (Skat. Pirmā Mozus 32:28.) „Israēla nams” attiecas uz viņa pēcnācējiem, un tas dažkārt tiek saukts par „Jēkaba namu”. Tas attiecas arī uz visiem tiem, kas patiesi tic Jēzum Kristum. (Skat. Svēto Rakstu ceļvedis, „Israēls”; skat. arī „Israēla nams”.) Tie, kuri slēdz derības (piemēram, kristību) ar Dievu, mūsdienās, tāpat kā sendienās, tiek uzskatīti par Israēla nama derības ļaudīm.

Rūpīgi pārlasi 1. Nefija 20:3–4, 8, 18 un pasvītro vārdus vai frāzes, kas norāda uz to, ka Israēla nams nav bijis uzticīgs Tam Kungam. Frāze „tavs kakls ir ar dzelzs cīpslām, un tava piere no misiņa” (1. Nefija 20:4) simbolizē attieksmi, ko Svētajos Rakstos vairākkārt dēvē par „stīvu kaklu”. Viens no iespējamiem izskaidrojumiem šai frāzei ir tāds, ka daži dzīvnieki, piemēram, vērši vai ēzeļi sasprindzina kaklus, lai saimnieks nevarētu viņus vest vai vadīt. Vēl viens skaidrojums ir tāds, ka cilvēki ar stīviem kakliem ir tie, kas nevēlas kāda priekšā noliekt galvu. Līdzīgi tam arī Israēla nams savas lepnības un ļaunuma dēļ staigāja stīviem kakliem, atsakoties no Tā Kunga vadības.

Lai labāk saprastu šos pantus un pielīdzinātu tos mūsdienām, padomā, kā Israēla nama apraksts raksturo dažu mūsdienu cilvēku rīcību.

Lasot 1. Nefija 20:9–14, 16, padomā, ko šie panti māca par To Kungu un to, kāds Viņš ir.

1. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti īsas atbildes uz jautājumiem:

   1. Kā Tas Kungs attiecās pret cilvēkiem, kuri reiz bijuši dumpīgi? Kāpēc? (Skat. 1. Nefija 20:9–11, 14.)

   2. Ko Tas Kungs vēlējās, lai Viņa derības ļaudis darītu? (Skat. 1. Nefija 20:12, 16.)

No šiem pantiem mēs varam mācīties, ka Tas Kungs aicina tos, kuri ir bijuši nepaklausīgi, nožēlot grēkus un atgriezties pie Viņa. Lasot prezidenta Dītera F. Uhtdorfa, no Augstākā prezidija, apgalvojumu, pasvītro vienu vai vairākas frāzes, kas apstiprina šo patiesību:

„Sātans vēlas, lai mēs justos, ka mums vairs nevar tikt piedots. (Skat. Jāņa atkl. 12:10.). Sātans vēlas, lai mēs domātu — kad mēs esam grēkojuši, mēs esam šķērsojuši neatgriešanās punktu — ka ir par vēlu mainīt mūsu kursu. …

Kristus nāca, lai mūs glābtu. Ja mēs esam uzņēmuši nepareizu kursu, Jēzus Kristus Izpirkšana var sniegt mums pārliecību, ka grēks nav neatgriešanās punkts. Droša atgriešanās ir iespējama, ja mēs sekojam Dieva glābšanas iecerei.” („Point of Safe Return”, Ensign vai Liahona, 2007. g.maijs, 99. lpp.)

1. Nefija 21:1–13 Nefijs pierakstīja Jesajas pravietojumus par Jēzu Kristu, kurš būs Mesija. Kristus (grieķu vārds) un Mesija (ebreju vārds) nozīmē „Iesvaidītais” jeb „Izredzētais”. Jēzus Kristus tika izraudzīts, lai kļūtu par Israēla un citticībnieku Pestītāju.

Lasot 1. Nefija 21:6–13, savos Svētajos Rakstos atzīmē tās frāzes, kas apraksta Jēzu Kristu un ko Viņš kā Israēla Pestītājs darīs.

Savu grēku dēļ Israēla bērni attālinājās no Tā Kunga un jutās Viņa aizmirsti un pamesti. (Skat. 1. Nefija 21:14.) Lai gan viņi jutās Tā Kunga aizmirsti, 1. Nefija 21:14–16 meklē pierādījumus, ka Tas Kungs mūs mīl un nekad mūs neaizmirsīs. Tu vari atzīmēt frāzes šajos pantos, kas tev liekas nozīmīgas.

Attēls

Jēzus rāda Savas brūces

Elders Džefrijs R. Holands, no Divpadsmit apustuļu kvoruma, skaidroja, ka Glābējs saglabāja Savas brūces no krustā sišanas kā pierādījumu tam, ka Viņš nekad mūs neaizmirsīs: „Kristus neaizmirsīs bērnus, kurus ir izpircis, un Viņš neaizmirsīs derības, ko slēdzis ar viņiem attiecībā uz glābšanu Ciānā. Romiešu naglu pēdas, kas iezīmētas uz Viņa plaukstām, ir sāpīgs atgādinājums par [Viņa] izrādīto gādību un derībām.” (Christ and the New Covenant [1997. g.], 84. lpp.)

2. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti īsas atbildes uz jautājumiem:

   1. Kādēļ, tavuprāt, cilvēkiem dažreiz šķiet, ka Tas Kungs ir viņus aizmirsis?

   2. Ko, tavuprāt, nozīmē būt iezīmētam „uz [Glābēja] roku delnām”? Kā tas tev palīdz novērtēt Glābēja ciešanas pie krusta?

   3. Kādas pieredzes ir palīdzējušas tev zināt, ka Tas Kungs nav tevis aizmirsis?

3. Iedomājies, ka tev ir draugs, kurš saka, ka viņš vai viņa vairs nejūtas cienīgs, lai apmeklētu Baznīcu savu pagātnes grēku dēļ. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uzraksti īsu iedrošinājuma vēstuli draugam, izmantojot to, ko esi mācījies no 1. Nefija 20.–21. nodaļas un prezidenta Uhtdorfa apgalvojuma studiju daļā par 1. Nefija 20. nodaļu.

Nefijs savā pierakstā iekļāva Jesajas pravietojumus par Israēla sapulcināšanu. Tie ir atrodami 1. Nefija 21:18–26. 1. Nefija 22. nodaļā Nefijs pats izskaidroja un komentēja Jesajas pravietojumu. Lasot 1. Nefija 22:4–12, meklē Nefija skaidrojumu, kā Israēls tiks sapulcināts pēdējās dienās.

Ir noderīgi saprast, ka vārds „citticībnieki” Mormona Grāmatā bieži nozīmē cilvēkus, kuri nav Jūdas pēcteči. Frāze „brīnišķs darbs” nozīmē evaņģēlija atjaunošanu pēdējās dienās. Pievērs uzmanību arī tam, cik bieži Nefijs piemin derības, — tu vari šo vārdu atzīmēt savos Svētajos Rakstos.

Tas Kungs apsolīja atjaunot evaņģēliju un sapulcināt Israēlu pēdējās dienās. Studējot 1. Nefija 22:17, 19–22, 25–28, savos Svētajos Rakstos atzīmē, kas notiks ar Sātanu cilvēku taisnīguma dēļ.

4. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā zem šīs dienas uzdevumiem ieraksti:

   Es studēju 1. Nefija 20.–22. nodaļu un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: