2. Nefija 21.–24. nodaļa

Daudzi Jesajas pravietojumi Mormona Grāmatā ir par pēdējām dienām. Viņš pravietoja par evaņģēlija Atjaunošanu, pravieti Džozefu Smitu, Otro atnākšanu un ļauno cilvēku iznīcināšanu. Viņš paredzēja, ka Tas Kungs „pacels karogu tautām”, lai sapulcinātu Savu tautu pēdējās dienās (skat. 2. Nefija 21:11–12). Jesaja arī liecināja, ka Tas Kungs uzveiks Sātanu un iesāks Tūkstošgadi — miera un prieka laikmetu.

Uz mirkli iedomājies, ka tavā priekšā sāk parādīties gaisma. Tā kļūst arvien spožāka un spožāka. Pēkšņi tavā priekšā stāv no Dieva sūtīts vēstnesis. Viņš saka, ka sendienu pravietojumi drīz piepildīsies un ka tu palīdzēsi tam notikt. Kāda būtu tava sākotnējā reakcija, domas un jautājumi?

Attēls

Moronijs parādās Džozefam Smitam viņa istabā

Kad 1823. gada 21. septembra naktī Moronijs pirmo reizi parādījās Džozefam Smitam, viņš citēja Jesajas 11. nodaļu, kas atrodama arī 2. Nefija 21. nodaļā. Moronijs teica Džozefam Smitam, ka šīs nodaļas pravietojumi drīz „piepildīsies” (Džozefs Smits — Vēsture 1:40). Studējot šos Jesajas pravietojumus, padomā, kāpēc Nefijs tos rakstīja uz mazajām plāksnēm un kāpēc Moronijs tos citēja Džozefam Smitam.

Pravietis Džozefs Smits saņēma atklāsmi, kas skaidroja pravietojumu nozīmi 2. Nefija 21. nodaļā. Zinātnieki jau sen dedzīgi mēģina saprast simbolu nozīmi šajā nodaļā. Mormona Grāmata un mūsdienu pravieši ir palīdzējuši mums labāk saprast šo nozīmi. Piemēram, Jesaja izmantoja koka jeb auga tēlu. Izlasi 2. Nefija 21:1, 10 un nosauc konkrētas koka daļas, kuras Jesaja minēja. Pēc tam izlasi Mācības un Derību 113:1–6, lai varētu labāk saprast šo simbolu nozīmi. Būtu noderīgi uzrakstīt šo simbolu interpretācijas savos Svētajos Rakstos.

Isajas celms — Jēzus Kristus

Zars no Isajas celma — Jēzus Kristus kalps

Isajas saknes atvase — vīrietis, kuram ir priesterības atslēgas

Apdomā doto eldera Brūsa R. Makkonkija apgalvojumu, kurš skaidroja, ka „Isajas saknes atvase” un „zars no Isajas celma” attiecas uz pravieti Džozefu Smitu: „Vai mēs kļūdīsimies, ja teiksim, ka šeit minētais pravietis [M&D 113:5–6] ir Džozefs Smits, kurš saņēma valstības atslēgas un pacēla karogu, lai sapulcinātu Tā Kunga ļaudis mūsu evaņģēlija atklāšanas laikmetā? Un vai viņš nav arī „kalps Kristus rokās, kurš daļēji ir Isajas pēctecis, tāpat kā Efraims, jeb no Jāzepa nama, kuram ir dots liels spēks”?” [M&D 113:3–4.] (Millennial Messiah [1982. g.], 339.–340. lpp.)

Izlasi 2. Nefija 21:10, 12 un uzzini, ko Jesaja pravietoja par Tā Kunga darbu caur „Isajas saknes atvasi” (Džozefu Smitu). Vārds karogs attiecas uz „standartu”, ap kuru pulcējas cilvēki.

Šie panti māca patiesību: Tas Kungs ir atjaunojis Savu evaņģēliju un Savu baznīcu caur pravieti Džozefu Smitu un tagad, pēdējās dienās, pulcina Savu tautu.

1. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz jautājumu: Kā Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca simbolizē karogu pasaulei?

Viens no visapspriestākajiem jautājumiem kristiešu vidū ir Glābēja Tūkstošgades valdīšanas laiks. Vai tu jebkad par to esi kārtīgi domājis? Iedomājies, ka draugs tev vaicā, ko tu domā par Tūkstošgadi. Ko tu teiktu?

Attēls

Miera periods

Jesaja pravietoja, ka Glābēja Otrās atnākšanas laikā uz pasaules notiks izmaiņas, kas ilgs tūkstoš gadu. Mēs šo miera periodu saucam par Tūkstošgadi. Izlasi 2. Nefija 21:6–9 un uzzini, kādi apstākļi uz Zemes būs Tūkstošgades laikā.

Saskaņā ar 2. Nefija 21:9, viens no pravietojumiem par Tūkstošgadi: „zeme būs pilna ar atziņu par To Kungu”. Apdomā, kā šī pravietojuma piepildīšanās ietekmēs cilvēkus visā pasaulē. Izlasi 2. Nefija 22:1–6 un pievērs uzmanību tam, kāds pielūgsmes gars būs cilvēkiem Tūkstošgades laikā. Kā mēs varam šādu attieksmi panākt jau tagad?

Panti, kurus esi studējis, māca šādu patiesību: Tūkstošgades laikā uz Zemes būs miers, tāpēc ka tā būs pilna ar atziņu par To Kungu. Ko tu no tā, kas būs Tūkstošgadē, savā dzīvē vēlētos pašreiz? Brīdi padomā, ko tu varētu darīt, lai saņemtu kādas no šīm svētībām.

Tu vari nodziedāt, noklausīties vai izlasīt dziesmu „Tas Kungs ir mana gaisma” (Garīgās dziesmas, Nr. 42), lai papildinātu savas studijas par 2. Nefija 22. nodaļu.

Kā rakstīts 2. Nefija 23.–24. nodaļā, Jesaja aprakstīja Israēla nama ļaunumu un ļauno cilvēku iznīcināšanu pēdējās dienās salīdzināja ar senās Babilonijas iznīcināšanu. Jesajas laikā babilonieši bija ļoti ļauna tauta un kopš tā laika simbolizē pasaules ļaunumu (skat. M&D 133:14).

Studē, ko Jesaja pravietoja par to, kas notiks ar ļaunajiem pēdējās dienās, lasot 2. Nefija 23:1, 4–9, 11, 15, 19 un 22.

Jesaja senās Babilonijas sagraušanu salīdzināja arī ar Lucifera (Sātana) krišanu pirmslaicīgajā pasaulē. Viņš par Luciferu runāja kā par simbolisku Babilonijas ķēniņu, domājot visu ļauno pasauli. Jesaja izmantoja Lucifera krišanu pirmslaicīgajā pasaulē kā piemēru tam, kā ļaunie cietīs neveiksmi un kritīs. Studē 2. Nefija 24:12–14 un atzīmē frāzes, kas parāda Sātana iedomību un lepnību.

Vai tu šajos pantos pamanīji vārdu es? Tu vari apvilkt vārdu es savos Svētajos Rakstos. Prezidents N. Eldons Tanners, no Augstākā prezidija, reiz sacīja, ka Sātanam „svarīgāka bija slava nekā sekas; gods un slava bija viņa īstais mērķis” („For They Loved the Praise of Men More Than the Praise of God”, Ensign,1975. g. nov., 76. lpp.).

Noskaidro 2. Nefija 24:15–16, kas galu galā notiks ar Sātanu un ko cilvēki pret viņu jutīs, kad redzēs, kāds viņš ir.

Izlasi prezidenta Ezras Tafta Bensona izteikumu: „Pirmslaicīgajā padomē Lucifers, „rīta zvaigznes dēls”, krita lepnības dēļ. (2. Nefija 24:12 –15; skat. arī M&D 76:25–27; Mozus 4:3.) … Lucifers izvirzīja savu priekšlikumu, sacenšoties ar Tēva ieceri, ko atbalstīja Jēzus Kristus. (Skat. Mozus 4:1–3.) Viņš vēlējās saņemt vislielāko godu. (Skat. 2. Nefija 24:13.) Īsāk sakot, viņa lepnības pilnā vēlme bija gāzt Dievu no troņa.” (Skat. M&D 29:36; 76:28.) („Beware of Pride”, Ensign, 1989. g. maijs, 4.–5. lpp.)

2. Nefija 23:22 mēs lasām, ka varam rast mierinājumu, ja esam taisnīgi. Dievs pret mums būs žēlsirdīgs, bet ļaunie ies bojā.

2. Atbildi savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā uz jautājumiem:

   1. Ko es varu šobrīd mainīt savā dzīvē, lai būtu paklausīgāks?

   2. Kā es varu apņemties palikt paklausīgs?

Lūdz par iespējām dalīties savā liecībā par patiesībām, ko mācījies 2. Nefija 23. nodaļā.

3. Savā Svēto Rakstu studiju dienasgrāmatā, zem šīs dienas uzdevumiem, ieraksti:

   Es studēju 2. Nefija 21.–24. nodaļu un to pabeidzu (datums).

   Jautājumi, domas un atziņas, kurās es vēlētos dalīties ar savu skolotāju: