Neprecētie pieaugušie Baznīcas locekļi

Aiciniet studentus pastāstīt par dažām grūtībām, ar ko var saskarties neprecētie Baznīcas locekļi, esot bīskapijā vai draudzē, kur daudzi Baznīcas locekļi ir precējušies un kuriem ir bērni. (Neprecētie Baznīcas locekļi var zaudēt drosmi, justies izolēti un izslēgti no sanāksmēm un stundām, kur tiek mācīts par laulību un ģimeni.)

• Kā, jūsuprāt, citi Baznīcas locekļi var palīdzēt neprecētajiem pieaugušajiem justies iekļautiem un novērtētiem Baznīcas sanāksmēs un pasākumos?

Parādiet šo prezidenta Hovarda V. Hantera (1907–1995) apgalvojumu un lūdziet kādu studentu to skaļi nolasīt:

Attēls

Prezidents Hovards V. Hanters

„Baznīca ir domāta visiem tās locekļiem. … Mums visiem, precētiem vai neprecētiem, ir individuālas identitātes un vajadzības, starp kurām ir vēlme tikt uzlūkotam kā vērtīgam, individuālam Dieva bērnam. …

Šī ir Jēzus Kristus Baznīca, nevis laulāto vai neprecēto, vai jebkādas citas cilvēku grupas baznīca” („The Church Is for All People”, Ensign, 1989. g. jūn., 76. lpp.).

Paskaidrojiet, ka apustulis Pāvils salīdzināja Baznīcu ar cilvēka ķermeni un Baznīcas locekļus ar ķermeņa daļām. Aiciniet dažus studentus pēc kārtas lasīt 1. korintiešiem 12:12–20, kamēr pārējie klases audzēkņi meklē to, kā Pāvils salīdzināja fiziskā ķermeņa daļas ar Baznīcas locekļiem.

• Ar kādām grūtībām mēs saskartos, ja mums trūktu vienas vai vairāku ķermeņa daļu?

• Kādu principu Pāvila analoģija māca mums par Baznīcu un tās locekļiem? (Studenti var atpazīt vairākus svarīgus principus. Pārliecinieties, ka ir uzsvērts šāds princips: Katrs Baznīcas loceklis ir vērtīgs un var sniegt nozīmīgu ieguldījumu Baznīcā.)

• Kādu ieguldījumu jūs esat redzējuši savas bīskapijas vai draudzes neprecētos locekļus sniedzam Baznīcā?

Lūdziet kādu studentu nolasīt 1. korintiešiem 12:25–27. Aiciniet klases audzēkņus pievērst uzmanību tam, ko Baznīcas locekļi var darīt, lai kļūtu vienoti.

• Ko visi Baznīcas locekļi, precēti vai neprecēti, var darīt, lai palīdzētu cits citam justies vienotiem ar citiem bīskapijas vai draudzes locekļiem?

Parādiet un nolasiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Roberts D. Heilzs no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

Attēls

Elders Roberts D. Heilzs

„Mēs visi piederam svēto kopienai, mēs visi esam vajadzīgi cits citam un mēs visi strādājam, lai sasniegtu to pašu mērķi. Katrs no mums var norobežoties no [savas bīskapijas vai draudzes] ģimenes, pamatojoties uz savām atšķirībām. Taču mēs nedrīkstam izslēgt sevi jeb norobežoties no iespējām atšķirību dēļ, ko sevī saskatām. Tā vietā dalīsimies savās dāvanās un talantos ar citiem, dāvāsim viņiem cerības spožumu un prieku un, tā darot, uzmundrināsim paši savu garu” („Belonging to a Ward Family”, Ensign, 1996. g. marts, 16. lpp.).

• Kā tas, ka jūs pieliekat pūles, lai pieņemtu aicinājumus un būtu daļa no savas bīskapijas vai draudzes, ir palīdzējis jums justies vienotākiem ar citiem Baznīcas locekļiem?

Parādiet šo apgalvojumu, ko teicis elders Dalins H. Oukss no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un lūdziet kādu studentu to nolasīt:

Attēls

Elders Dalins H. Oukss

„Tiem, kas nav precējušies, vajadzētu vēlēties noslēgt tempļa laulību un pielikt prioritāras pūles, lai to noslēgtu. Jauniešiem un jaunajiem pieaugušajiem vajadzētu pretoties politiski korektajam, taču mūžīgi nepatiesajam priekšstatam, kas diskreditē laulāšanās un bērnu dzemdināšanas nozīmību” („Vēlme” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 45. lpp.).

• Kāpēc, jūsuprāt, daži neprecētie Baznīcas locekļi var sajust mazdūšību, kad apdomā doktrīnu, kas nosaka, ka „laulība starp vīrieti un sievieti ir Dieva noteikta un ka ģimenei ir galvenā loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo dzīvi”? („Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.).

Paskaidrojiet: lai arī laulība un ģimene ir ideāls, daudzi neprecētie, pieaugušie Baznīcas locekļi nav droši, vai vispār kādreiz apprecēsies. Tie, kas ir šķīrušies vai kļuvuši par atraitņiem, var vēlēties uzzināt, vai atkal apprecēsies.

Nolasiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders D. Tods Kristofersons no Divpadsmit apustuļu kvoruma, un lūdziet studentus sameklēt, ko Glābējs ir izdarījis, lai padarītu mūžīgās svētības iespējamas tiem, kam nav laulības un ģimenes svētību:

Attēls

Elders D. Tods Kristofersons

„Paziņojot laulības un ģimenes pamatpatiesības, nedrīkst aizmirst vai neņemt vērā to cilvēku upurus un panākumus, kam šis ideāls pagaidām nav reāli sasniedzams. Dažiem no jums ir liegtas laulības svētības tādu iemeslu dēļ kā cienīgu partneru trūkums, tieksmes pret savu dzimumu, fiziski vai garīgi traucējumi vai vienkārši bailes kļūdīties, kas vismaz uz šo brīdi nomāc jūsu ticību. Vai arī jūs bijāt precējušies, bet laulība izjuka, un tagad jums vieniem ir jātiek galā ar to, ar ko divi tik tikko tika galā. Dažiem no jums, kas esat laulājušies, nevar būt bērnu, neraugoties uz lielo vēlēšanos un izmisīgajām lūgšanām.

… Ar pārliecību mēs liecinām, ka Jēzus Kristus veiktajā Izpirkšanā tas tika paredzēts, un beigu beigās visi zudumi un zaudējumi tiks atmaksāti tiem, kas vēršas pie Viņa. Nevienam nav nolemts saņemt mazāk kā visu, kas Tēvam ir paredzēts Saviem bērniem” („Kāpēc laulība, kāpēc ģimene?” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2015. g. maijs, 52. lpp.).

• Kādu doktrīnu elders Kristofersons māca par to, kurš saņems Dieva vislielākās svētības? (Uzrakstiet uz tāfeles tālāk doto doktrīnu: Jēzus Kristus veiktā Izpirkšana padara iespējamu katram no mums galu galā saņemt visas mūsu Debesu Tēva apsolītās svētības.)

• Kas cilvēkam ir jādara, lai iegūtu cerību, kas minēta šajā doktrīnā?

Parādiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis prezidents Spensers V. Kimbals (1895–1985), un lūdziet kādu studentu to skaļi nolasīt:

Attēls

Prezidents Spensers V. Kimbals

„Mēs apsolām jums, ka, runājot par mūžību, nevienai dvēselei netiks liegtas bagātīgas un lielas, un mūžīgas svētības par to, kas nebija šīs personas spēkos, ka Tā Kunga apsolījumi nekad nav tukši un ka katrs taisnīgs cilvēks galu galā saņems visu, uz ko viņam ir tiesības un ko viņš sev nav liedzis savas vainas dēļ” („The Importance of Celestial Marriage”, Ensign, 1979. g. okt., 5. lpp.).

Lieciniet: lai arī Dieva svētības dažreiz tiek aizkavētas, tās nekad netiek liegtas mūžīgajās pasaulēs tiem, kas cenšas taisnīgi dzīvot.

Lūdziet studentus padomāt par Ābrahāma un Sāras piemēru, kuri saņēma solījumus no Dieva par savu ģimeni, kuru izpilde tika aizkavēta jeb kas netika piepildīti viņu mirstīgās dzīves laikā (skat. 1. Mozus 13:14–17; 15:4–7; 17:1–8, 15–16). Atgādiniet studentiem, ka, līdzīgi Ābrahāmam un Sārai, mūsu ticība dažreiz tiks pārbaudīta ar solījumiem, kuru izpilde tiks aizkavēta vai kas netiks piepildīti mirstīgajā dzīvē.

Lūdziet kādu studentu nolasīt Ebrejiem 11:1, 6, kamēr klases audzēkņi meklē ticības definīciju.

• Ko šie panti māca par ticības nozīmi? ( Atcerieties studentiem palīdzēt attīstīt savas Svēto Rakstu studēšanas prasmes, stundas laikā vēršot uzmanību uz studēšanas līdzekļiem.)

• Ko nozīmē frāze „pārliecība par neredzamām lietām”? (Ticība ir pārliecība vai liecība par neredzamu realitāti. Šī pārliecība par to, kas cerams, vai par neredzamām lietām gūstama vienīgi tad, kad mēs rīkojamies saskaņā ar un paklausām evaņģēlija principiem — it īpaši tad, kad to ir grūti izdarīt. Ticība ir rīkošanās paklausībā, kuras rezultāts ir liecības kā garīgās dāvanas saņemšana. Tā ir pietiekama uzticēšanās un paļaušanās uz To Kungu, lai paklausītu Viņam bez gala rezultāta iepriekšējas redzēšanas.)

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas lasīt Ebrejiem 11:8–13, 16, kamēr pārējie audzēkņi meklē to, kā Ābrahāms un Sāra pielietoja ticību sarežģītos apstākļos. Ierosiniet klases audzēkņiem pasvītrot vārdus un frāzes, kas parāda, kā Ābrahāms un Sāra pielietoja ticību.

• 13. pantā ir teikts: lai arī Ābrahāms, Sāra un daudzi citi nomira, „apsolītās lietas nesaņēmuši”, viņi redzēja apsolījumus „no tālienes” un ticēja Dieva spējām šos apsolījumus piepildīt. Kā šo sendienu svēto piemērs var palīdzēt mūsdienu svētajiem, kuru ticība tiek pārbaudīta, viņiem nesaņemot apsolītās svētības mirstīgajā dzīvē? (Mums visiem ir jāmācās tas, ka mums ir nepieciešams pielietot ticību un paklausīt Tā Kunga pavēlēm pat tad, kad svētības, uz kurām mēs ceram, šķietami nenāk tad, kad mēs tās vēlamies.)

• Ko, jūsuprāt, nozīmē tas, ka šie sendienu svētie dzīvoja kā „svešinieki un piemājotāji virs zemes”? (Viņi zināja, ka mirstīgā dzīve bija īslaicīga un ka šī pasaule nebija viņu pastāvīgās mājas.)

Parādiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Džefrijs R. Holands no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

Attēls

Elders Džefrijs R. Holands

„Dažas svētības saņemamas drīz, dažas — vēlāk, un dažas netiks saņemtas līdz pat debesu valstībai; taču tiem, kas pieņem Jēzus Kristus evaņģēliju, tās ātrāk vai vēlāk būs. Par šo es pats personīgi liecinu” („An High Priest of Good Things to Come”, Ensign, 1999. g. nov., 38. lpp.).

• Kā zināšanas par to, ka uzticīgajiem netiks liegta neviena svētība, palīdz Baznīcas locekļiem, kuri jūtas skumji vai izmisuši, tāpēc ka nav precējušies vai ka viņiem nav bērnu?

• Vai varat atcerēties gadījumu savā dzīvē, kad bijāt zaudējuši drosmi, taču tik un tā izvēlējāties rīkoties ticībā un virzīties uz priekšu?

Ja ir laiks, dalieties tālāk dotajā eldera Dalina H. Ouksa padomā:

Attēls

Elders Dalins H. Oukss

„Ja jūs vienkārši mīņājaties uz vietas, gaidot, kad parādīsies izdevība salaulāties, beidziet gaidīt. Jums nekad var nerasties iespēja noslēgt piemērotu laulību šajā dzīvē, tādēļ beidziet gaidīt un sāciet rīkoties. Sagatavojieties dzīvei — pat vientuļnieka dzīvei —, iegūstot izglītību, pieredzi un plānojot. Negaidiet, kad laime pati jūs sameklēs. Meklējiet to kalpošanā un mācībās. Veidojiet savu dzīvi. Un paļaujieties uz To Kungu” („Dating versus Hanging Out”, Ensign, 2006. g. jūn., 14. lpp.).

Mudiniet studentus apdomāt, ko viņi var darīt, lai vairotu savu ticību Jēzum Kristum un paļautos uz Viņa spējām — piepildīt apsolītās svētības.