Ticības pielietošana sarežģītos ģimenes apstākļos

Sāciet stundu, paskaidrojot, ka Baznīcas vadītāji parasti mums māca, kā sasniegt un saglabāt ideālo — tostarp ideālu laulību un ģimeni. Tomēr dažos gadījumos dzīves apstākļi liedz mums sasniegt šo ideālu. Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

Attēls

Elders Ričards G. Skots

„Atjaunotajā evaņģēlijā mēs uzzinām, ka ir ideāla ģimene. Tā ir ģimene, kas sastāv no taisnīga Melhisedeka priesterības nesēja un taisnīgas sievas, kuri ir saistīti laulībā, un bērniem, kas ir dzimuši derībā vai saistīti ar viņiem. Mātei esot mājās, un mīlestības un kalpošanas gaisotnē vecāki māca saviem bērniem ar piemēru un principiem Tā Kunga ceļus un Viņa patiesības. Viņi izpilda savas dievišķi noteiktās lomas, kas minētas ģimenes vēstījumā. Viņu bērni nobriest, dzīvojot saskaņā ar mācībām, kas viņos ir ieaudzinātas no dzimšanas. Viņi izkopj paklausības, godprātīguma un Dieva mīlestības iezīmes un ticību Viņa svētajai iecerei” („First Things First”, Ensign, 2001. g. maijs, 7. lpp.).

• Kādi notikumi vai apstākļi var liegt mums, vismaz uz laiku, izveidot ideālu ģimeni? (Iespējamās atbildes: nāve, invaliditāte, šķiršanās, nespēja dzemdēt bērnus, darba zaudēšana un vecāki, kas strādā vairākos darbos.)

• Aiciniet studentus sameklēt ģimenes vēstījuma septīto rindkopu, lūkojot pēc tā, ko Debesu Tēvs sagaida no mums, ja mūsu ģimene nav ideāla:

„Nespēja, nāve vai citi apstākļi var radīt nepieciešamību pielāgoties [ģimenes] pienākumu veikšanā. Vajadzības gadījumā ģimenei jāsaņem citu radinieku palīdzība” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.).

Tad izlasiet tālāk doto apgalvojumu un lūdziet studentus pievērst uzmanību dažādiem pielāgojumiem, kas ģimenēm būtu jāveic, kad rodas grūtības:

„Ideālā pasaulē visi pieaugušie būtu laimīgi laulāti, visas laulības būtu svētītas ar bērniem un visi ģimenes locekļi būtu veseli, paklausīgi un atbalstītu cits citu. Taču dzīve reti kad ir ideāla. Katrs cilvēks saskaras ar dzīves likstām, un nevienas ģimenes mirstīgās dzīves ceļojums nav bez grūtībām. …

Slimība, invaliditāte, nāve, šķiršanās un citi graujoši faktori var radīt grūtības. Šādos gadījumos var būt nepieciešams „pielāgoties” ģimenes pienākumu veikšanā. Tēvam varētu būt nepieciešams uzņemties papildu mājsaimniecības un audzināšanas pienākumus vai mātei, kas ir bijusi pilna laika mājsaimniece, varētu būt nepieciešams atrast algotu darbu. Pat bērniem varētu nākties uzņemties jaunus pienākumus.

Kad notiek kaut kas nepatīkams, arī tuvākajiem radiniekiem varētu nākties palīdzēt. Nepieciešamais atbalsts var būt dažāds: finanšu palīdzības sniegšana, laika veltīšana bērnu pieskatīšanai, mājas darbu veikšana vai rūpes par slimu vai nevarīgu ģimenes locekli. Pārējo radinieku iesaistīšanās pakāpe ir atkarīga no situācijas un ģimenes vajadzībām” („Strengthening the Family: Adapting to Circumstances”, Ensign, 2005. g. dec., 34.–35. lpp.).

• Kad rodas grūtības, kādus pielāgojumus ģimenēm vai cilvēkiem varētu nākties veikt?

• Ko jūs esat redzējuši ģimenes vai cilvēkus darām, lai pielāgotos sarežģītiem vai graujošiem apstākļiem un paliktu stipri?

• Kad jūs esat redzējuši attālākus radiniekus piedāvājam palīdzību un atbalstu vajadzīgā brīdī?

Aiciniet kādu studentu skaļi nolasīt tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Merils Dž. Beitmens no Septiņdesmitajiem. Lūdziet klases audzēkņus ieklausīties, kas, pēc eldera Beitmena teiktā, var palīdzēt ģimenēm, kas saskārušās ar sarežģītiem apstākļiem.

Attēls

Elders Merils Dž. Beitmens

„Posts un nelaime var mūs piemeklēt daudzos veidos: mīļota cilvēka nāve, laulība, kas ir citādāka, nekā bija gaidīts, laulības neesamība, šķiršanās, piedzimis bērns ar invaliditāti, bērnu neesamība, darba zaudēšana, vecāki, kas pieļauj kļūdas, untumains dēls vai meita, slikta veselība. Šis saraksts ir nebeidzams. Kāpēc Dievs Savā iecerē pieļāva vilšanos, sāpes, ciešanas un nāvi? …

Sapratne par glābšanas ieceri, par pirmsmirstīgo dzīvi un dzīvi pēc nāves sniedz perspektīvu” („Living a Christ-Centered Life”, Ensign, 1999. g. janv., 13. lpp.).

• Kā sapratne par Dieva ieceri sagatavo ģimenes grūtību pārvarēšanai? (Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Sapratne par Tā Kunga ieceri ļauj ģimenēm stāties pretī zemes dzīves grūtībām ar lielāku ticību un mūžības perspektīvu.)

• Kā evaņģēlija perspektīva var dot mums lielāku drosmi pielāgojumu veikšanai vai pat jauniem pienākumiem savā ģimenē, kad tas ir nepieciešams?

Lūdziet studentus padomāt par ģimenēm Svētajos Rakstos, kas saskārās ar grūtībām un saņēma dievišķu palīdzību, lai šīs grūtības pārvarētu vai izturētu. Atgādiniet studentiem par Lehija un Ismaēla ģimenēm, kuras pēc Jeruzālemes pamešanas ceļoja pa neapdzīvotu, tuksnesīgu apgabalu. Aiciniet studentus padomāt par dažām grūtībām, ar ko šīs ģimenes varēja saskarties savā ceļojumā uz apsolīto zemi, un tad dalīties savās domās ar pārējiem studentiem.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt 1. Nefija 16:34–39 un 17:1–4. Lūdziet klases audzēkņus ieklausīties, kā dažādi Lehija un Ismaēla ģimenes locekļi atsaucās uz grūtībām, ar kurām saskārās.

• Kāpēc, jūsuprāt, daži Lehija un Ismaēla ģimeņu locekļi spēja būt neatlaidīgi, ticot un paļaujoties uz Dievu, kamēr citi kurnēja savu grūtību dēļ?

• Kā jūs esat redzējuši, ka zināšanas un liecība par evaņģēliju svētī ģimenes, kas saskaras ar grūtībām?

Ja sajūtat Gara pamudinājumu un saskaņā ar savu studentu vajadzībām, jūs varētu dalīties tālāk dotajā apgalvojumā, ko teicis elders Ričards G. Skots no Divpadsmit apustuļu kvoruma:

Attēls

Elders Ričards G. Skots

„Visu savu mūžu centīgi centieties piepildīt šīs dzīves fundamentālos nolūkus caur ideālo ģimeni. Lai arī jūs, iespējams, vēl neesat sasnieguši šo ideālu, dariet visu, ko spējat, paklausībā un ticībā Tam Kungam, lai pastāvīgi tuvinātos šim ideālam, cik tas ir jūsu spēkos. Neļaujiet nekam novērst jūs no šī mērķa. … Nekad nedariet neko, kas jūs padarītu šī mērķa necienīgus. Ja esat zaudējuši mūžīgās laulības vīziju, no jauna to atmodiniet. Ja jūsu sapņa piepildīšanai ir nepieciešama pacietība, esiet pacietīgi” („First Things First”, 7. lpp.).

Atgādiniet studentiem par Mormona Grāmatas stāstu, kurā Alma un viņa tauta izbēga no ķēniņa Noas karapulka un nodibināja taisnīgu pilsētu. Pēc tam, kad Alma un viņa tauta kādu laiku bija dzīvojuši mierā, viņus atklāja lamaniešu karapulks un pakļāva jūgā. Almam un viņa tautai izrādot ticību un pacietību, Tas Kungs atviegloja viņu slogus un galu galā atbrīvoja viņus no jūga.

Aiciniet dažus studentus pēc kārtas nolasīt Mosijas 24:8–16. Palūdziet klases audzēkņus iztēloties, kā šajos pantos minētās grūtības varēja ietekmēt Almas ģimeni un viņa tautas ģimenes. (Ņemiet vērā, ka iztēlošanās ir Svēto Rakstu studēšanas prasme, kas var padarīt Svēto Rakstu stāstus reālākus un dzīvākus tiem, kas tos lasa.) Palūdziet klases audzēkņus arī sameklēt, ko Alma un viņa tauta darīja, lai tiktu galā ar savām grūtībām.

• Kad esat iztēlojušies šajos pantos minētos notikumus, apsveriet, kā, jūsuprāt, šie apstākļi ietekmēja ģimenes?

• Ko Almas tauta darīja, lai saņemtu Tā Kunga palīdzību? (Lai arī studenti varētu noteikt vairākus svarīgus principus, uzsveriet šo: Kad mēs savās ciešanās izrādām ticību un pacietību un piesaucam Dievu, Viņš var stiprināt mūs, lai mēs spētu vieglāk nest savus slogus.)

• Kā, jūsuprāt, Tas Kungs stiprināja viņus, lai „viņi viegli varē[tu] nest savus slogus”?

Lūdziet kādu studentu skaļi nolasīt tālāk doto apgalvojumu, kurā elders Deivids A. Bednārs no Divpadsmit apustuļu kvoruma runā par Almas tautu:

Attēls

Elders Deivids A. Bednārs

„Kas šajā epizodē tika izmainīts? Nasta nebija tā, kas tika izmainīta; vajāšanu izraisītie izaicinājumi un grūtības netika uzreiz noņemtas tautai. Tā vietā Alma un viņa sekotāji tika stiprināti, un, pateicoties viņu pašu pieaugošajām spējām un spēkam, viņu slogi, kurus viņi nesa, sāka šķist vieglāki. Šie krietnie ļaudis tika spēcināti caur Izpirkšanu, lai varētu rīkoties paši un ietekmēt savus apstākļus. Un „Tā Kunga spēkā” Alma un viņa ļaudis tika aizvesti drošībā uz Zarahemlas zemi” („The Atonement and the Journey of Mortality”, Ensign, 2012. g. apr., 44. lpp.).

• Kāpēc ir svarīgi saprast, ka Tas Kungs ne vienmēr noņem cilvēku un ģimeņu slogus, paņem prom mūsu grūtības vai ļauj mums pieredzēt ideālus apstākļus?

• Kā mūsu zināšanas par Jēzu Kristu un Viņa veikto Izpirkšanu var dot mums spēku rīkoties ticībā, kad saskaramies ar sarežģītiem ģimenes apstākļiem?

Lai palīdzētu atbildēt uz šo jautājumu, parādiet tālāk doto apgalvojumu, ko teicis elders Stīvens E. Snovs no Septiņdesmitajiem, un lūdziet kādu studentu to nolasīt:

Attēls

Elders Stīvens E. Snovs

„Mūsu cerība uz Izpirkšanu dāvā mums mūžības perspektīvu. Šāda perspektīva ļauj mums palūkoties tālāk par pašreizējo brīdi, tā ļauj mums ieskatīties apsolītajā mūžībā” („Cerība” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2011. g. maijs, 54. lpp.).

Uz tāfeles uzrakstiet šīs Svēto Rakstu norādes: Aiciniet studentus izpētīt šīs rakstvietas un noteikt solījumus, kas doti tiem, kas uzticīgi iztur pārbaudījumus:

• Kā šo solījumu atcerēšanās var palīdzēt ģimenēm, kas saskaras ar grūtībām?

Noslēdzot stundu, aiciniet studentus padomāt par gadījumiem, kad, neskatoties uz grūtībām, viņu ģimenes jutās spēcinātas, pateicoties ticībai Dievam, vai tika svētītas, pateicoties savām zināšanām par Jēzus Kristus evaņģēliju. Aiciniet studentus, kuri sajūt tam iedvesmu, dalīties piemērotās pieredzēs ar pārējiem klases audzēkņiem. Mudiniet studentus savā dienasgrāmatā uzrakstīt savu liecību par to, kā Dievs var svētīt un stiprināt ģimenes.