Mūsdienu pravieši un apustuļi ir paziņojuši, ka „ģimenei ir būtiska loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību” („The Family: A Proclamation to the World”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.). Šī mācību stunda palīdzēs studentiem saprast, ka esot „uzcītīgākiem un vairāk rūpējoties par māju” (M&D 93:50), viņi var piešķirt savai ģimenei daudz lielāku lomu savā dzīvē.
Papildu lasāmviela
Roberts D. Heilzs, „The Eternal Family”, Ensign, 1996. g. nov. 64.–67. lpp.
Deivids A. Bednārs, „Būt uzcītīgākiem un vairāk rūpēties par mājām” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2009. g. nov., 17.–20. lpp.
Handbook 2: Administering the Church [2010. g.], 1.1.1, 1.1.4 un 1.4.1 (ja rokasgrāmata ir pieejama).
Ieteikumi stundas mācīšanai
Ģimene ir galvenā Debesu Tēva plānā
Pastāstiet studentiem, ka no visām tēmām, par ko ir bijusi runa pēdējās vispārējās konferencēs, ģimene ir viena no tām tēmām, par kuru pēdējā laikā ir runāts visvairāk.
Kāpēc, jūsuprāt, Baznīcas vadītāji par ģimeni runā tik bieži?
Uzrakstiet uz tāfeles tālāk sniegto mācību no vēstījuma ģimenei un aiciniet studentus dalīties, ko tas viņiem nozīmē:
„Ģimenei ir būtiska loma Radītāja iecerē attiecībā uz Viņa bērnu mūžīgo sūtību.”
Lai palīdzētu studentiem labāk saprast, kāpēc ģimenei ir būtiska loma attiecībā uz mūsu mūžīgo sūtību, izdaliet eksemplārus no izdales materiāla, kas pievienots šīs mācību stundas beigās. Sadaliet studentus mazās grupās. Katrai grupai lieciet izlasīt vienu no trīs izdales materiāla sadaļām un pārrunāt uz tām attiecinātos jautājumus. Pārliecinieties, ka katrai studentu grupai ir piešķirta kāda no šīm sadaļām.
Pēc kāda laika palūdziet vismaz vienam studentam no katras grupas dalīties tajā, ko viņi savā grupā ir pārrunājuši attiecībā uz viņiem piešķirto sadaļu. Lieciniet par tālāk sniegto patieso principu: Ģimenei ir galvenā loma Dieva plānā gan pirmslaicīgajā, gan laicīgajā, gan mūžīgajā dzīvē.
Kādas pieredzes jums ir palīdzējušas saprast, ka ģimenei ir galvenā loma Debesu Tēva plānā?
Sagatavojiet studentus mācīties no Mācības un Derību 93. nodaļas, paskaidrojot, ka šīs nodaļas pieraksti, citu lietu vidū, ir Tā Kunga norādījumi par to, cik svarīgi ir audzināt bērnus „gaismā un patiesībā” un padarīt ģimeni par prioritāti. Uzrakstiet tālāk sniegtās atsauces uz tāfeles:
Palūdziet studentiem izlasīt vismaz vienu no atsaucēm (lieciet katru atsauci izlasīt vismaz vienam studentam). Aiciniet studentus pievērst uzmanību, ar ko Tas Kungs runāja un kādus norādījumus deva. Pēc laika palūdziet studentiem atstāstīt to, ko viņi uzzināja. Pārliecinieties, ka studenti saprot, ka četri vīrieši, uz kuriem tika attiecināta šī nodaļa, bija Augstākā prezidija locekļi un Ohaio Baznīcas bīskaps; tādējādi šajos Svētajos Rakstos visiem Baznīcas locekļiem, pat tiem, kuri atrodas vadītāju amatos, tiek atgādināts, ka ģimenei ir jābūt prioritātei. Jūs varat ieteikt studentiem pasvītrot šajos pantos atkārtoti minētos vārdus — Baznīcas locekļiem ir „jāsaved kārtībā” savas ģimenes (skat. 43., 44. un 50. pantu).
Ko, saskaņā ar 42., 48. un 50. pantu, mēs varam darīt, lai „savestu kārtībā” savas ģimenes? (Studentiem vajadzētu saprast: mācīt bērnus gaismā un patiesībā, nožēlot grēkus, atmest netaisnīgas lietas, būt uzcītīgākiem un vairāk rūpēties par mājām un vienmēr lūgt.)
Uz tāfeles uzrakstiet šādu principu: Mēs izpildām Tā Kunga pavēli — savest mūsu ģimenes kārtībā, kad esam uzcītīgāki un vairāk rūpējamies par mājām.
Kā jaunie neprecētie var būt uzcītīgāki un vairāk rūpēties par mājām?
Norādiet uz tālāk sniegto izteikumu no vēstules, ko 1999. gadā uzrakstīja Augstākais prezidijs, un palūdziet kādam studentam to nolasīt:
„Mājas ir taisnīgas dzīves pamats, un nav nekā cita, kas varētu tās aizvietot jeb pildīt tās būtisko lomu, atsaucoties uz šo Dieva doto pienākumu.
Mēs sniedzam padomu vecākiem un bērniem — piešķirt augstāko prioritāti ģimenes lūgšanai, ģimenes mājvakaram, evaņģēlija studēšanai un apmācībai, un vērtīgiem ģimenes pasākumiem. Lai cik cienīgas un atbilstošas būtu citas prasības vai pasākumi, nedrīkst pieļaut, ka tie aizvietotu dievišķi noteiktos pienākumus, ko pienācīgi veikt spēj vienīgi vecāki un ģimenes” (Augstākā prezidija vēstule, 1999. g. 11. febr., citēta Handbook 2: Administering the Church [2010. g.], 1.4.1).
Balstoties uz jūsu pieredzi, kādas „būtiskas lomas” un „dievišķi noteikti pienākumi” vislabāk tiek veikti ģimenēs?
Norādiet uz tālāk sniegto izteikumu un mudiniet studentus apdomāt svētības, kas tiek saņemtas, ja katrs ģimenes loceklis cenšas izpildīt dievišķi noteiktos ģimenes pienākumus:
„Lai arī kur dzīvotu Baznīcas locekļi, viņiem būtu jānodibina mājas, kurās mīt Gars. …
Mājas, kurās mīloši un uzticīgi vecāki rada tādu vidi, kurā bērnu garīgās un fiziskās vajadzības tiek apmierinātas visiedarbīgākajā veidā. Uz Kristu vērstas mājas sniedz pieaugušajiem un bērniem vietu, kur pasargāties no grēka, patverties no pasaules, dziedināt emocionālas vai kādas citas sāpes un izjust pilnīgu un patiesu mīlestību” (Handbook 2: Administering the Church,1.4.1).
Kā jūs palīdzat radīt uz Kristu vērstu mājas vidi savā ģimenē?
Kā, pateicoties tam, mainās jūsu ģimene?
Norādiet uz tālāk sniegto eldera M. Rasela Balarda, Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļa, izteikumu un palūdziet kādam studentam to nolasīt:
Attēls
Elders M. Rasels Balards
„Visu, ko jūs darāt ārpus mājas, pakārtojiet un padariet par atbalstu tam, kas notiek jūsu mājās. Atcerieties Prezidenta Harolda B. Lī padomu: „Vissvarīgākais … darbs, ko jūs jebkad paveiksit, ir tas, ko jūs veicat savās mājās” … un prezidenta Deivida O. Makeija mūžam patieso teicienu: „Neviens panākums nespēj kompensēt neveiksmi mājas dzīvē””(„Lai pazudušie tiktu atrasti”, Ensign vai Liahona, 2012. g. maijs, 99. lpp.).
Dodiet studentiem laiku uzrakstīt, ko viņi varētu darīt, lai būtu uzcītīgāki, vairāk rūpētos par mājām un izvirzītu ģimeni par prioritāti savā dzīvē. Mudiniet studentus īstenot kādu no pierakstītajām idejām. Lieciniet studentiem — ja viņi īstenos savu mērķi, Tas Kungs viņus garīgi stiprinās un palīdzēs viņiem saskatīt, kā viņu rīcība stiprina viņu ģimenes.
„Ģimene ir Dieva noteikta. Tā ir vissvarīgākā sociālā vienība laikā un mūžībā. Pat pirms piedzimšanas uz Zemes, mēs bijām daļa no ģimenes. Ikviens no mums „ir Debesu vecāku mīlēts gara dēls vai meita” un „apveltīts ar dievišķu dabu un sūtību” [„Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.]. Dievs ir mūsu Debesu Tēvs, un mēs dzīvojām Viņa klātbūtnē un bijām daļa no Viņa ģimenes pirmslaicīgajā dzīvē. Tur mēs ieguvām savas pirmās mācību stundas un sagatavojāmies laicīgajai dzīvei (skat. M&D 138:56)” (Handbook 2: Administering the Church [2010. g.], 1.1.1).
„Mēs pielūdzam vareno Dievu, kurš radīja Visumu. Viņš ir mūsu Tēvs Debesīs. Mēs tikām radīti, pateicoties Viņam; mēs esam Viņa gara bērni. Mēs dzīvojām ar Viņu kopā pirmslaicīgajā dzīvē un mums bija ģimeniskas attiecības. Mēs ar Viņu bijām tikpat tuvi un pazinām tikpat labi, kā mēs pazīstam savu laicīgo tēvu šajā esamības sfērā” (Brūss R. Makonkijs, How to Worship, Brigham Young University Speeches of the Year [1971. g. 20. jūlijs], 2. lpp.).
Pārrunu jautājumi:
Vai ģimenei pirmslaicīgajā dzīvē bija būtiska loma?
Vai ir svarīgi zināt, ka Dievs ir jūsu Tēvs un ka jūs bijāt Viņa ģimenes iemīļoti locekļi pirmslaicīgajā pasaulē?
Kādas, pēc jūsu domām, bija jūsu attiecības ar Debesu Vecākiem?
Mūsu laicīgā ģimene
„Atbilstoši mūsu Debesu Tēva iecerei, mēs piedzimām ģimenēs. Viņš nodibināja ģimenes, lai mums sniegtu laimi, lai mums palīdzētu mācīties pareizus principus mīlošā gaisotnē un lai mūs sagatavotu mūžīgajai dzīvei.
Vecākiem ir svarīgs pienākums palīdzēt saviem bērniem sagatavoties atgriezties pie Debesu Tēva. Vecāki pilda šo pienākumu, mācot bērniem sekot Jēzum Kristum un dzīvot saskaņā ar Viņa evaņģēliju” (Handbook 2: Administering the Church,1.1.4).
„Dievs ir ģimenes Radītājs. Viņš paredzēja, ka vislielāko laimi, gandarījumu un patiesāko prieku dzīvē mēs iegūsim no mūsu, kā tēva, mātes un bērnu, savstarpējām attiecībām un rūpēm citam par citu” (Gordons B. Hinklijs, „What God Hath Joined Together”, Ensign, 1991. g. maijs, 74. lpp.).
Pārrunu jautājumi:
Kā izpaužas tas, ka mūsu laicīgajā dzīvē ģimenei ir galvenā loma?
Kāda būtu mūsu dzīve uz Zemes, ja mēs uz Zemes tiktu sūtīti kā individuālas personas bez attiecībām ģimenē — bez tēviem, mātēm, brāļiem un māsām, senčiem vai pēcnācējiem?
Kādas pieredzes jums ir palīdzējušas saprast laicīgās ģimenes lomu un nozīmīgumu?
Mūsu mūžīgā ģimene
„Dieva laimes iecere ļauj ģimenes attiecībām turpināties pēc nāves” („Ģimene — vēstījums pasaulei”, Ensign vai Liahona, 2010. g. nov., 129. lpp.).
„Lai gan mūsu individuālā glābšana ir balstīta uz mūsu individuālo paklausību, tikpat svarīgi ir saprast, ka katrs no mums ir svarīga un neatņemama ģimenes daļa un ka lielākās svētības mēs varam saņemt vienīgi mūžīgajā ģimenē. Kad ģimenes darbojas pēc Dieva plāna, tajās esošās attiecības laicīgajā dzīvē tiek vērtētas visaugstāk. Debesu Tēvs ir iecerējis, ka mīlestība un attiecības ģimenē turpināsies mūžībā. Kā ģimenes locekļiem, mums ir liela atbildība rūpēties, mīlēt, uzmundrināt un stiprināt katru ģimenes locekli, lai visi laicīgajā dzīvē var izturēt līdz galam taisnībā un dzīvot kopā mūžībā. Nepietiek tikai ar to, ka mēs izglābjamies paši. Tikpat svarīgi ir, lai vecāki, brāļi un māsas tiek glābti ģimenēs. Ja mēs atgriezīsimies mājās vieni paši pie mūsu Debesu Tēva, mums jautās: „Kur ir pārējā ģimene?” Tāpēc mēs mācām, ka ģimenes ir mūžīgas. Cilvēka mūžīgā daba kļūst par ģimenes mūžīgo dabu” (Roberts D. Heilzs, „The Eternal Family”, Ensign, 1996. g. nov., 65. lpp.).
Pārrunu jautājumi:
Kā izpaužas tas, ka ģimenei ir galvenā loma mūsu mūžīgajā sūtībā?
Kādus taisnīgas rīcības soļus varētu spert ģimenes locekļi, lai palīdzētu cits citam izglābties?
Kad ģimenes loceklis jūs ir uzmundrinājis vai stiprinājis veidā, kas ir iedvesmojis jūs izturēt līdz galam?