1 Trešajā oktobrī, tūkstoš deviņi simti un astoņpadsmitajā gadā, Es sēdēju savā istabā, pārdomādams Svētos Rakstus;

2 un domāju par lielo Izpirkšanas upuri, ko nesa Dieva Dēls pasaules pestīšanai;

3 un lielo un brīnišķīgo mīlestību, ko pasludināja Tēvs un Dēls ar Pestītāja nākšanu pasaulē;

4 ka caur Viņa veikto Izpirkšanu un ar paklausību evaņģēlija principiem cilvēce var tikt izglābta.

5 Kamēr es biju tā aizņemts, mans prāts atgriezās pie apustuļa Pētera rakstītā pirmatnējiem svētajiem Pontā, Galatijā, Kapadoķijā un citās Āzijas daļās, kur tika sludināts evaņģēlijs pēc Tā Kunga sišanas krustā.

6 Es atvēru Bībeli un lasīju trešo un ceturto nodaļu no Pētera 1. vēstules, un kā es lasīju, es dziļi iespaidojos, vairāk nekā jebkad agrāk, no sekojošajiem fragmentiem:

7 „Jo arī Kristus ir vienreiz grēku dēļ cietis, taisnais par netaisnajiem, lai Viņš varētu vest mūs pie Dieva, nonāvēts gan miesā, bet dzīvs darīts garā.

8 Tanī Viņš ir nogājis un arī sludinājis gariem cietumā;

9 kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās, kad taisīja šķirstu, kurā izglābās nedaudzas, proti, astoņas dvēseles cauri ūdenim.” (1. Pētera 3:18–20.)

10 „Jo tādēļ arī mirušiem tika sludināts evaņģēlijs, lai tie taptu tiesāti kā cilvēki miesā, bet dzīvotu saskaņā ar Dievu garā.” (1. Pētera 4:6.)

11 Man pārdomājot šīs lietas, kas ir rakstītas, manas sapratnes acis tika atvērtas, un Tā Kunga Gars noklājās pār mani, un Es redzēju mirušo pulkus, gan mazus, gan lielus.

12 Un viņi tika sapulcināti kopā vienā vietā kā neskaitāmu taisno garu grupa, kuri bija ticējuši Jēzus liecībai, kamēr tie dzīvoja mirstībā;

13 un kuri ir nesuši upuri, līdzīgi Dieva Dēla lielajam upurim, un cietuši bēdas sava Pestītāja Vārdā.

14 Visi viņi bija pametuši mirstīgo dzīvi stiprā cerībā uz brīnišķīgu augšāmcelšanos caur Dieva Tēva un Viņa Vienpiedzimušā Dēla Jēzus Kristus labvēlību.

15 Es redzēju, ka viņi bija piepildīti ar prieku un līksmību un priecājās kopā, tāpēc ka viņu atbrīvošanas diena bija klāt.

16 Viņi bija sapulcināti gaidīt Dieva Dēla ierašanos garu pasaulē, lai pasludinātu viņu pestīšanu no nāves saitēm.

17 Viņu dusošajiem pīšļiem bija jātiek atjaunotiem to pilnīgā veidolā, kauls pie sava kaula, un cīpslas un miesa uz tiem, garam un ķermenim jātiek savienotiem, lai nekad vairs netiktu atdalīti, lai viņi varētu saņemt prieka pilnību.

18 Kamēr šis milzīgais pūlis gaidīja un runājās, priecājoties par savas atbrīvošanas stundu no nāves važām, parādījās Dieva Dēls, pasludinādams brīvību gūstekņiem, kas ir bijuši uzticīgi;

19 un tur Viņš sludināja tiem mūžīgo evaņģēliju, mācību par cilvēces augšāmcelšanos un atpestīšanu no krišanas un no personīgajiem grēkiem, uz grēku nožēlošanas noteikumiem.

20 Bet pie ļaunajiem Viņš negāja, un starp bezdievīgajiem un grēkus nenožēlojušajiem, kuri bija apgānījušies miesā, Viņa balss neizskanēja;

21 nedz dumpīgie, kas noraidīja seno praviešu liecības un brīdinājumus, redzēja Viņa klātbūtni, nedz skatīja Viņa vaigu.

22 Kur tie bija, valdīja tumsība, bet starp taisnīgajiem bija miers;

23 un svētie priecājās par savu pestīšanu un liecās ceļos, un atzina Dieva Dēlu kā savu Pestītāju un Atbrīvotāju no nāves un no elles važām.

24 Viņu vaigi spīdēja, un mirdzums no Tā Kunga klātbūtnes bija pār tiem, un viņi dziedāja par godu Viņa svētajam Vārdam.

25 Es brīnījos, jo es sapratu, ka Glābējs pavadīja apmēram trīs gadus, kalpojot starp jūdiem un tiem, kas no Israēla nama, cenšoties mācīt tiem mūžīgo evaņģēliju un aicināt tos uz grēku nožēlošanu;

26 un tomēr, neskatoties uz Viņa varenajiem darbiem un brīnumiem, un patiesības pasludināšanu lielā spēkā un varā, bija tikai daži, kas uzklausīja Viņa balsi un priecājās Viņa klātbūtnē, un saņēma glābšanu no Viņa rokām.

27 Bet Viņa kalpošana starp tiem, kas bija miruši, bija ierobežota ar to īso laika posmu starp krustā sišanu un Viņa augšāmcelšanos;

28 un es brīnījos par Pētera vārdiem—kur viņš sacīja, ka Dieva Dēls sludināja gariem cietumā, kas kādreiz bija nepaklausīgi, kad Dieva pacietība nogaidīja Noas dienās—un kā Viņam bija iespējams sludināt tiem gariem un izpildīt visu nepieciešamo darbu starp tiem tik īsā laikā.

29 Un kamēr es brīnījos, manas acis tika atvērtas un mana sapratne tika paātrināta, un es uztvēru, ka Tas Kungs negāja personīgi starp ļaunajiem un nepaklausīgajiem, kuri bija noraidījuši patiesību, lai mācītu viņus;

30 bet lūk, no taisnīgajiem Viņš izveidoja Savus spēkus un nozīmēja vēstnešus, tērptus spēkā un varā, un uzdeva tiem doties uz priekšu un nest evaņģēlija gaismu tiem, kas bija tumsā, patiesi visiem cilvēku gariem; un tā evaņģēlijs tika sludināts mirušajiem.

31 Un izraudzītie vēstneši devās pieteikt Tā Kunga žēlastības dienu un pasludināt brīvību visiem gūstekņiem, kas bija saistīti, patiesi visiem tiem, kuri nožēlotu grēkus un pieņemtu evaņģēliju.

32 Tā evaņģēlijs tika sludināts tiem, kuri bija nomiruši savos grēkos bez patiesības zināšanām jeb pārkāpumos, noraidījuši praviešus.

33 Tiem tika mācīta ticība Dievam, grēku nožēlošana, aizstājošā kristīšana grēku piedošanai, Svētā Gara dāvināšana ar roku uzlikšanu,

34 un visi citi evaņģēlija principi, kurus tiem bija nepieciešams zināt, lai tie sagatavotos un taptu tiesāti kā cilvēki miesā, bet dzīvotu saskaņā ar Dievu garā.

35 Un tā tas tika darīts zināms starp mirušajiem, gan maziem, gan lieliem, netaisnīgajiem tāpat kā ticīgajiem, ka pestīšana ir tikusi veikta caur Dieva Dēla upuri krustā.

36 Tā tika darīts zināms, ka mūsu Pestītājs pavadīja savu laiku garu pasaulē, apmācīdams un sagatavodams uzticīgo praviešu garus, kuri miesā bija liecinājuši par Viņu;

37 lai viņi varētu nest pestīšanas vēstījumu visiem mirušajiem, pie kuriem Viņš nevarēja iet personiski viņu dumpības un pārkāpumu dēļ, lai viņi caur Viņa kalpu kalpošanu arī varētu izdzirdēt Viņa vārdus.

38 Starp dižajiem un varenajiem, kas bija sapulcināti šajā milzīgajā taisnīgo pulkā, bija tēvs Ādams, senākais pēc dienām un visu tēvs,

39 un mūsu brīnišķīgā māte Ieva ar daudzām savām uzticīgajām meitām, kuras bija dzīvojušas cauri paaudzēm un pielūgušas patieso un dzīvo Dievu.

40 Ābels, pirmais moceklis, bija tur un viņa brālis Sets, viens no varenajiem, kurš izskatījās ļoti līdzīgs savam tēvam Ādamam.

41 Noa, kurš brīdināja par plūdiem; Šems, dižais augstais priesteris; Ābrahāms, uzticīgo tēvs; Īzāks, Jēkabs un Mozus, dižais baušļu devējs Israēlam;

42 un Jesaja, kurš atklāsmē pasludināja, ka Pestītājs tika iesvaidīts dziedināt tos, kam salauztas sirdis, pasludināt brīvību gūstekņiem un cietuma atvēršanu tiem, kas bija saistīti, arī bija tur.

43 Bez tam Ecēhiēls, kuram vīzijā tika parādīta milzīga ieleja ar izkaltušiem kauliem, kuri tapa ietērpti miesā, lai nāktu ārā pie mirušo augšāmcelšanās kā dzīvas dvēseles;

44 Daniēls, kurš paredzēja un pareģoja Dieva valstības nodibināšanu pēdējās dienās, lai tā nekad vairs netiktu iznīcināta, nedz atdota citiem ļaudīm;

45 Ēlija, kurš bija ar Mozu Apskaidrošanas kalnā;

46 un Maleahijs, pravietis, kurš liecināja par Elijas atnākšanu—par kuru arī Moronijs runāja uz pravieti Džozefu Smitu, paziņodams, ka tam ir jānāk pirms Tā Kunga lielās un briesmīgās dienas pieteikšanas—arī bija tur.

47 Pravietim Elijam bija jādēsta bērnu sirdīs solījumi, kas bija doti viņu tēviem,

48 vēstot par to lielo darbu, kam jātiek darītam Tā Kunga tempļos laiku pilnības atklāšanā mirušo pestīšanai un bērnu saistīšanai ar viņu vecākiem, lai visa zeme netiktu sista ar lāstu un pilnīgi iznīcināta Viņa atnākšanā.

49 Visi šie un daudzi citi, pat pravieši, kuri dzīvoja starp nefijiešiem un liecināja par Dieva Dēla atnākšanu, bija iejukuši tai milzīgajā sanāksmē un gaidīja savu atbrīvošanu,

50 jo mirušie raudzījās uz savu garu ilgo prombūtni no saviem ķermeņiem kā jūgu.

51 Šos Tas Kungs mācīja un deva tiem spēku nākt ārā pēc Viņa augšāmcelšanās no mirušajiem, lai tie ieietu Viņa Tēva valstībā, kur tiktu kronēti ar nemirstību un mūžīgo dzīvi,

52 un turpinātu no tā brīža savu darbu, kā bija solīts no Tā Kunga, un būtu līdzdalībnieki visās svētībās, kas bija taupītas tiem, kas mīl Viņu.

53 Pravietis Džozefs Smits un mans tēvs, Hairams Smits, Brigams Jangs, Džons Teilors, Vilfords Vudrafs un citi izraudzītie gari, kuri tika taupīti, lai nāktu laiku pilnībā piedalīties lielā pēdējo dienu darba pamatu likšanā,

54 ieskaitot tempļu celšanu un priekšrakstu izpildīšanu tajos mirušo pestīšanai, arī bija garu pasaulē.

55 Es ievēroju, ka viņi bija arī starp cēlajiem un dižajiem, kuri tika sākumā izraudzīti, lai būtu valdnieki Dieva baznīcā.

56 Pat pirms viņi bija dzimuši, tie, ar daudziem citiem, saņēma savas pirmās nodarbības garu pasaulē un tika sagatavoti nākt Tā Kunga noteiktajā laikā, lai strādātu Viņa vīna dārzā cilvēku dvēseļu glābšanai.

57 Es redzēju, ka šīs atklāšanas uzticīgie elderi, kad tie pameta laicīgo dzīvi, turpināja savu darbu, sludinot grēku nožēlošanas un piedošanas caur Dieva Vienpiedzimušā Dēla upuri evaņģēliju starp tiem, kuri ir tumsā un grēka jūgā lielajā mirušo garu pasaulē.

58 Mirušie, kas nožēlo grēkus, tiks pestīti caur paklausību Dieva nama priekšrakstiem

59 un pēc tam, kad viņi ir samaksājuši sodu par saviem pārkāpumiem un mazgāti tīri, saņems algu atbilstoši saviem darbiem, jo viņi ir glābšanas mantinieki.

60 Tā bija man atklātā vīzija par mirušo pestīšanu, un es liecinu, un es zinu, ka šis pieraksts ir patiess, caur mūsu Kunga un Glābēja Jēzus Kristus svētību, patiesi tā. Āmen.