Manai dvēselei nozīmīgas lietas

Mani brāļi un māsas, atkal atrodoties mūsu mīļajā Konferenču centrā, es atceros apustuļa Pētera vārdus: „Kungs, šeit mums ir labi.”¹

Manas domas šodien ir saistītas ar pravieša Nefija vārdiem, kurš veica pierakstus par savu tautu pēc tēva Lehija nāves. Nefijs rakstīja: „Un uz šīm es rakstu savai dvēselei nozīmīgas lietas.”²

Es iepriekš nepievērsu šim pantam uzmanību, domādams, ka vārds lietas nav pārāk elegants vai garīgs, ka tas nav pietiekami grandiozs, lai tam būtu saistība ar „manu dvēseli”. Tomēr es esmu uzzinājis, ka vārds lietas Svētajos Rakstos tiek pieminēts 2354 reizes.³ Piemēram, Mozus grāmatā: „Es esmu Sākums un Gals, Visuvarenais Dievs; ar Savu Vienpiedzimušo Es radīju šīs lietas.”⁴ Un Nefija vārdos: „Lūk, mana dvēsele priecājas par Tā Kunga lietām, un mana sirds nepārtraukti domā par lietām, kuras es esmu redzējis un dzirdējis.”⁵

Nefija vārdi rosina uz jautājumiem: „Par kādām lietām jūs domājat? Kādas lietas jums ir svarīgas? Kādas lietas ir nozīmīgas jūsu dvēselei?”

Mūsu dvēselei nozīmīgās lietas bieži top skaidrākas un nozīmīgākas, kad uzdodam jautājumus.

Pandēmijas laikā es esmu ticies ar jauniešiem no visas pasaules daudzos dažāda lieluma svētbrīžos, dažādās pārraidēs un sociālajos medijos, kur apspriedām viņu jautājumus.

Četrpadsmit gadus vecajam Džozefam Smitam dziļi dvēselē bija kāds jautājums, kuru viņš uzdeva Tam Kungam. Prezidents Rasels M. Nelsons ir uzsvēris: „Uzdodiet savus jautājumus Tam Kungam un citiem uzticīgiem avotiem. Studējiet ar vēlmi ticēt, nevis ar cerību atrast trūkumus pravieša dzīvē vai neatbilstību Svētajos Rakstos. Pārstājiet vairot savas šaubas, tās atkārtoti pārrunājot ar citiem, … kas apšauba. Ļaujiet Tam Kungam jūs vadīt pa garīgo atklājumu ceļu.”⁶

Jaunieši man bieži jautā, kam es ticu un kāpēc es ticu.

Atceros, ka virtuāli viesojos pie kādas jaunietes viņas mājās. Es jautāju, vai tā bija pirmā reize, ka viņas mājās viesojās apustulis. Viņa ātri pasmaidīja un atbildēja: „Jā.” Viņa man uzdeva labu jautājumu: „Kādas ir vissvarīgākās lietas, kas man būtu jāzina?”

Es atbildēju: „Manai dvēselei nozīmīgas lietas”, — lietas, kas tevi sagatavo sadzirdēt pamudinājumus, kas paceļ tavu skatu virs visa pasaulīgā, kas dod mērķi tavam evaņģēlija darbam un visai tavai dzīvei.

Ļaujiet dalīties ar dažām, „manai dvēselei nozīmīg[ām] liet[ām]”. Šīs lietas attiecas uz visiem, kas vēlas būt patiesi Jēzus Kristus mācekļi. Desmit būtu labs, apaļš skaitlis. Šodien es nosaukšu septiņas, cerot, ka jūs paši no savas pieredzes spēsiet noformulēt astoto, devīto un desmito.

Pirmkārt, mīliet Dievu Tēvu un Jēzu Kristu, mūsu Glābēju.

Jēzus pasludināja pirmo augstāko bausli: „Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.”⁷

Prezidents Nelsons paziņoja par savu nodošanos Dievam, mūsu mūžīgajam Tēvam, un Viņa Dēlam, Jēzum Kristum, kad viņš tika aicināts vadīt Tā Kunga Baznīcu, sakot: „Es pazīstu Viņus, mīlu Viņus un apņemos kalpot Viņiem un jums ar katru savu atlikušo elpas vilcienu šajā dzīvē.”⁸

Tātad, pirmkārt, mīliet Tēvu un Dēlu.

Otrkārt, mīliet „savu tuvāko”.⁹

Tā nav tikai laba ideja; tas ir otrs augstākais bauslis. Jūsu tuvākie ir jūsu laulātais un ģimenes locekļi, draudzes locekļi, darba kolēģi, istabas biedri, tie, kuri nav no mūsu ticības, tie, kuriem nepieciešama izpalīdzīga roka, un, atklāti sakot, — visi. „Mīlēt savu tuvāko” būtība ir izteikta garīgajā dziesmā „Mīliet cits citu”.¹⁰

Prezidents Nelsons mums atgādina: „Kad mēs mīlam Dievu no visas sirds, Viņš pievērš mūsu sirdis citu labklājībai.”¹¹

Treškārt, mīliet sevi.

Ar šo daudziem ir grūtības. Vai nav interesanti, ka mīlēt sevi šķiet grūtāk nekā mīlēt citus? Tomēr Tas Kungs ir teicis: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu.”¹² Viņš augstu vērtē dievišķumu mūsos, un tāpēc arī mums tas ir jānovērtē. Kad esam grūtsirdīgi pieļauto kļūdu, sirdssāpju, nepiemērotības sajūtu, vilšanās, dusmu vai grēku dēļ, Glābēja īstenotās Izpirkšanas spēks, saskaņā ar dievišķo ieceri, ir viena no lietām, kas paceļ dvēseli.

Ceturtkārt, ievērojiet baušļus.

Tas Kungs ir skaidri pateicis: „Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.”¹³ Centieties katru dienu būt nedaudz labāki un rīkoties nedaudz labāk, un taisnīgi virzīties uz priekšu.

Piektkārt, vienmēr esiet cienīgi apmeklēt templi.

Kā es mēdzu teikt — esiet rekomendēts Tam Kungam. Neatkarīgi no tā, vai jums ir piekļuve templim vai nav, esot derīgas tempļa rekomendācijas cienīgi, jūs varēsiet stingri koncentrēties uz svarīgām lietām — uz derību ceļu.

Sestkārt, esiet priecīgi un līksmi.

Tas Kungs ir teicis: „Turiet drošu prātu un nebīstieties.”¹⁴ Kādēļ? Kā tas ir iespējams, kad ik uz soļa mēs sastopamies ar izaicinājumiem? Tas ir iespējams, pateicoties Jēzus Kristus dotajam solījumam: „Es, Tas Kungs, esmu ar jums un stāvēšu jums klāt.”¹⁵

Prezidents Nelsons raksturo atjaunoto evaņģēliju kā „prieka vēsti”!¹⁶ Un viņš paskaidro: „Priekam, ko mēs jūtam, ir maza saistība ar mūsu dzīves apstākļiem, bet tas ir vistiešākajā mērā saistīts ar to, kam mēs savā dzīvē pievēršamies.”¹⁷

Septītkārt, sekojiet mūsdienu pravietim.

Tas ir septītais manā lietu sarakstā, taču, ņemot vērā mūsdienu apstākļus, tam ir vislielākā nozīme.

Mums šodien uz Zemes ir Dieva pravietis! Nekad nenovērtējiet par zemu tā nozīmi. Atcerieties jaunieti, kuru es pieminēju uzrunas sākumā. Viņa vēlējās zināt, kurām lietām ir vislielākā nozīme. „Seko mūsdienu pravietim,” es sacīju toreiz un vēlreiz uzsveru šobrīd.

Mēs atšķiramies ar to, ka mūsu Baznīcu vada pravieši, gaišreģi un atklājēji, kurus ir aicinājis Dievs. Es apsolu, ka, ieklausoties viņu padomā un sekojot tam, jūs nekad nenomaldīsieties. Nekad!

Mēs dzīvojam laikā, kad tiekam „šurpu turpu svaidīti”,¹⁸ kad garīgums, pieklājība, godprātība un cieņa ir pakļauti uzbrukumiem. Mums ir jāizdara izvēles. Mēs dzirdam Tā Kunga balsi caur Viņa pravieti, kas nomierina mūsu bailes un iedrošina, jo, kad prezidents Nelsons runā, viņš runā Tā Kunga vārdā.

Mēs esam svētīti ar Svētajiem Rakstiem un mācībām, kas mums atgādina, ka „Manas domas nav jūsu domas, un jūsu ceļi nav Mani ceļi”.¹⁹

Tā tas bija ar Naamanu, lielisku militāro vadītāju Sīrijā, kurš bija spitālīgs un kuram sacīja, ka pravietis Elīsa varētu viņu dziedināt. Elīsa nosūtīja savu vēstnesi, lai tas pateiktu Naamanam, ka viņam ir septiņas reizes jāmazgājas Jordānas upē, un tad viņš taps dziedināts. Naamans izsmēja saņemto padomu. Noteikti bija kāda varenāka upe par Jordānu, un kāpēc sūtīt kalpu, kad viņš gaidīja, ka pravietis Elīsa viņu personīgi dziedinās? Naamans devās prom, bet galu galā viņa kalpi viņu pierunāja, sakot: „Ja pravietis tev būtu kādu lielu lietu uzlicis, vai tad tu to nedarītu?”²⁰ Naamans galu galā iegremdējās Jordānas upē septiņas reizes un tapa dziedināts.

Naamana stāsts mums atgādina, ka pastāv risks — būt izvēlīgam attiecībā uz to pravietiskā padoma daļu, kas atbilst mūsu domām, cerībām vai mūsdienu normām. Mūsu pravietis nepārtraukti norāda uz mūsu pašu Jordānas upēm, kurās mēs varam tapt dziedināti.

Vissvarīgākie vārdi, ko varam dzirdēt, apdomāt un kuriem varam sekot, ir tie, kas atklāti caur mūsdienu pravieti. Es liecinu, ka esmu bijis padomēs ar prezidentu Nelsonu, lai apspriestu svarīgus Baznīcas un pasaules jautājumus, un esmu pieredzējis, kā caur viņu plūst atklāsme. Viņš pazīst To Kungu, viņš zina Viņa ceļus, un viņš vēlas, lai visi Dieva bērni uzklausītu Viņu, — To Kungu, Jēzu Kristu.

Daudzu gadu garumā mēs esam dzirdējuši pravieša uzrunu divas reizes gadā vispārējā konferencē. Bet, ņemot vērā mūsdienu sarežģītos apstākļus, prezidents Nelsons daudz biežāk runā forumos,²¹ sociālajos medijos,²² svētbrīžos²³ un pat preses brīfingos.²⁴ Esmu novērojis, kā viņš sagatavo un dalās nozīmīgos atklāsmes vēstījumos, kas ir mudinājuši uz lielāku pateicību, veicinājuši visu mūsu brāļu un māsu lielāku iekļaušanos šajā pasaulē un vairojuši mieru, cerību, prieku, veselību un dziedinājumu mūsu personīgajā dzīvē.

Prezidents Nelsons ir apdāvināts runātājs, bet vēl svarīgāk ir tas, ka viņš ir Dieva pravietis. Lai gan ir brīnišķīgi to apzināties, ir ļoti svarīgi saprast, ka viņa skaidri norādītais virziens pasargās mūs visus no maldiem, viltus un pasaulīgās ietekmes, kas mūsdienās gūst arvien pieaugošu popularitāti.²⁵

Atklāsme ir pravieša lomas esence. Vēstījumā „Jēzus Kristus evaņģēlija pilnības atjaunošana: Divsimtgades vēstījums pasaulei”, kas tika nolasīts 2020. gada aprīļa vispārējā konferencē, ir uzsvērts, ka Tas Kungs vada šo darbu. Augstākais prezidijs un Divpadsmit apustuļu kvorums šajā vēstījumā apliecina: „Mēs ar prieku paziņojam, ka apsolītā Atjaunošana turpinās caur nepārtrauktu atklāsmi. Zeme vairs nekad nebūs tāda pati kā agrāk, Dievam „visu apvienojot zem vienas galvas — Kristus” (Efeziešiem 1:10).”²⁶

Šīs Baznīcas, evaņģēlija un šo ļaužu uzmanības centrā ir viss apvienotais „zem vienas galvas — Kristus”²⁷ un „dvēselei nozīmīg[ās] lietas”.²⁸

Noslēgumā es aicinu ikvienu no jums padomāt par septiņām „manas dvēseles nozīmīgaj[ām] lietām”, ar kurām es šodien dalījos — mīliet Dievu Tēvu un Jēzu Kristu, mūsu Glābēju; mīliet savu tuvāko; mīliet sevi; ievērojiet baušļus; vienmēr esiet tempļa rekomendācijas cienīgi; esiet priecīgi un līksmi un sekojiet Dieva aicinātajam mūsdienu pravietim. Es aicinu jūs noformulēt savu astoto, devīto un desmito ieteikumu. Padomājiet par to, kā jūs varētu dalīties savās sirsnīgajās „lietās” ar citiem un mudināt viņus lūgt, apdomāt un meklēt Tā Kunga vadību.

Manai dvēselei nozīmīgās lietas man ir tikpat dārgas kā jums jūsējās. Šīs lietas nostiprina mūsu kalpošanu Baznīcā un visās mūsu dzīves jomās. Tās mums palīdz ziedoties Jēzum Kristum, tās atgādina par mūsu derībām un palīdz mums justies droši Tā Kunga rokās. Es liecinu, ka Viņš vēlas, lai mūsu dvēseles „nekad nebū[tu] nedz izsalkušas, nedz izslāpušas, bet bū[tu] sātas”,²⁹ lai tās būtu piepildītas ar Viņa mīlestību, tiecoties kļūt par Viņa patiesajiem mācekļiem, tiecoties būt vienoti ar Viņu, kā Viņš ir vienots ar Tēvu. Jēzus Kristus Vārdā, āmen.