Dalībnieku iespaidi par tikšanos ar elderu Uhtdorfu un viņa sievu

Jeļena Uļjanova: Īpaša tikšanās gaisotne bija, pateicoties tam, ka prezidents Uhtdorfs sasveicinājās ar katru klātesošo, kas to vēlējās. Viņš piegāja klāt katram, es varēju sajust, ka viņš ir tāds pats cilvēks kā mēs, ar līdzīgām vēlmēm, iespējams, arī kādām vājībām. Viņš bija ļoti uzmanīgs un laipns pret visiem, ar labu humora izjūtu.

Braucot uz tikšanos, domāju, ka tiks pateikts kaut kas grandiozs, bet apustulis runāja par vienkāršām ikdienas lietām, kas jādara, lai tuvotos Tam Kungam.

Līga Sapožņikova: Es guvu liecību, ka viņš tiešām ir Tā Kunga apustulis, es sajutu, kādu gaismu viņš izstaro. Tas, ko es visvairāk ieguvu sev no viņa vēstījuma, ir tas, ka mums ir jābūt vienotiem. Tas man liek vairāk domāt par jauno kalpošanas sistēmu, ka mums vajag kalpot cits citam, un neaizmirst nevienu, lai mēs būtu kā viena ģimene. Šajā braucienā, kad mēs visi kopā labi pavadījām laiku, sarunājāmies, es uzzināju arī daudzas idejas, kā varētu uzlabot savu kalpošanu aicinājumā Palīdzības biedrībā, runājot ar otras draudzes māsām.

Henrihs Spalvēns: Tikšanās ar apustuli atstāja uz mani spilgtu iespaidu, pateicoties vienotības garam, brāļu mīlestībai. Šoreiz apustuļa vārdi skanēja tā, it kā viņš vērstos tieši pie manis personīgi, atgādinot par jau zināmām, taču svarīgām patiesībām, aicinot klausīties un sadzirdēt ar sirdi.

Pirms brauciena Daugavpils svētie savstarpēji apspriedās par to, vai drīkst pieiet apustulim klāt un pateikties, vai tas būs piemēroti. Taču bija tā, ka viņš, sajuzdams mūsu šaubas, pats pienāca mums klāt, deva savu apustulisko svētību un ierakstu manā dienasgrāmatā: „Pieraksti katru svētību!” Šī tikšanās deva man papildus liecību un stiprināja ticību.

Oļegs Guščins: Kāds man pajautāja: „Vai ir vērts braukt 12 stundas mašīnā, lai dzirdētu 25 minūtes ilgu apustuļa runu?” Es atbildēju nepārprotami: „Jā!” Kāpēc? Lūk, daži iemesli: ikviens saņēma atbildi uz kādu svarīgu jautājumu vai guva kādu jaunu garīgu atklājumu; vienotība, milzīgais garīgais spēks deva mums lielu garīgo lādiņu, spēku, enerģiju un iedvesmu; autobusā pavadītais laiks mūs satuvināja, un mēs sajutāmies kā viena ģimene. To visu veicināja priecīga atpūta, kopīga ēšana, mīļāko garīgo dziesmu un tautas dziesmu dziedāšana dažādās valodās.

Valentīna Semjonova: Ceļš uz tikšanos ar apustuli man bija pagrūts, taču pietika tikai ieiet zālē un ieraudzīt šo cilvēku, lai viss nogurums izgaistu. Eldera Uhtdorfa un viņa sievas liecības tika paustas ar tik spēcīgu mīlestību pret Dievu, ka tās aizkustināja ikvienu! Garīgo iespaidu bija daudz! Iespējams, tādēļ mājupceļš vairs nelikās tik nogurdinošs.

Sergejs Terentjevs: Es nedomāju, ka varēšu paspiest roku Dieva apustulim, nofotografēties kopā ar viņu un saņemt par piemiņu viņa autogrāfu ar novēlējumu: „Nevis paskaties un atceries, bet atceries un paskaties!’’ Neaizmirsīšu vēl vienu brīnišķīgu padomu: „Mīliet ar sirdi, jūtiet ar sirdi, priecājieties dvēselē un dalieties ar visu dzirdēto un redzēto ar visiem tiem, kam tas ir vajadzīgs!”

Ņina Šamšura: Man vienmēr ir patikuši eldera Uhtdorfa iedvesmojošie un uzmundrinošie vēstījumi, tāpēc tad, kad es uzzināju, ka viņš brauks uz Tallinu un mums būs iespēja satikties ar viņu, es biju ļoti priecīga. Es nolēmu garīgi sagatavoties šim notikumam, izlasot 10 viņa uzstāšanās vispārējā konferencē un rakstus žurnālā „Liahona”. Es zināju, ka Debesu Tēvs mūs uzrunās caur šo īpašo vēstnesi.

Šī tikšanās man sniedza dziļu izpratni par manu kā māsas un Dieva meitas lomu Viņa iecerē uz Zemes, nostiprināja liecību par to, ka, izpildot derības caur Jēzus Kristus īstenoto Izpirkšanu, es būšu izglābta un ka šī tikšanās ir vēl viens atgādinājums par Dieva mīlestību pret mani — par to, ka nākotnē būs laime, skaistums un prieks.

Ņina Ševčenko: Uz daudzu paziņu jautājumu par to, kādēļ mēs braucām uz Tallinu, es atbildēšu — uz tikšanos ar Dieva vēstnesi, apustuli, lai dzirdētu Dieva vārdu. Saņemot viņa vēstījumu, tika nostiprināta mana pārliecība par izvēlētā ceļa pareizību. Pēc šīs tikšanās es aizdomājos par to, vai es daru visu iespējamo, lai tuvotos Dieva valstība, vai es pietiekami kalpoju saviem tuvākajiem, vai, būdama Palīdzības biedrības prezidente, es pietiekami kalpoju apkārtējiem. Atbilde man ir skaidra — pagaidām nē, taču es esmu pārliecināta, ka varēšu to darīt labāk un piepildīt to misiju, ko man ir uzticējis Tas Kungs.

Jānis Cielavs: Indeksēt mani iedvesmoja Gvido Senkāna izteiktais izaicinājums. Es nekad iepriekš to nebiju darījis un nezināju, ar ko sākt, taču pēc Velgas Senkānes apmācības es 2 stundās noindeksēju 70 notikumus un iemācījos atpazīt vienkāršākos rokrakstu paveidus. Es ieguvu interesantu pieredzi, kas ir dārgums.

Tikšanās ar elderu Uhtdorfu un viņa sievu bija mana dzīves sapņa piepildījums. Gars bija spēcīgs, garīgās dziesmas bija iedvesmojošas! Es biju laimīgs, it kā būtu bijis Tā Kunga templī.