pēc būtības
Vai liecība ir kaut kas vairāk par vienkāršām izjūtām?
Liecība ir tas, par ko Glābējs runāja, sakot Pēterim: „Miesa un asinis tev to neatklāja, bet Mans Tēvs, kas ir debesīs.” (Mateja 16:17.) Tās ir zināšanas no Dieva, kas tiek atklātas caur Svēto Garu.
Lai gan Svētais Gars runā balsī, ko mēs vairāk sajūtam, nekā sadzirdam, tas uzrunā gan mūsu prātu, gan mūsu sirdi (M&D 8:2; uzsvērums pievienots) — gan mūsu domas, gan mūsu jūtas.
Pravietis Džozefs Smits aprakstīja atklāsmes garu, sakot, ka caur to „jūs sajūtat sevī ieplūstam skaidru saprātu, [kas] var likt jūsu prātā uzplaiksnīt negaidītām idejām” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits (2010. g.), 10. nod.).
Ja mēs pievēršam savu prātu un sirdi — savas domas, jūtas un vēlmes — Dievam, Viņš var uzrunāt mūsu prātu un sirdi caur kluso un rāmo Svētā Gara balsi. Kad Viņš uzrunā mūsu garu, tas dāvā mums noteiktas sajūtas un domas. Tā ir liecība, kuru Viņš mums dāvā.