Mozus

Es piedzimu Ēģiptē — laikā, kad mani ļaudis, israēlieši, atradās gūstā. Baidoties no pieaugošā israēliešu vergu skaita, faraons pavēlēja nogalināt visus jaundzimušos vīriešu kārtas israēliešus. Lai mani pasargātu, mana māte pēc manas dzimšanas slēpa mani trīs mēnešus, tad ielika mani grozā un paslēpa Nīlas niedrēs. Mani atrada faraona meita un uzaudzināja mani kā pašas dēlu.²

Kad es kļuvu pieaudzis, es pametu Ēģipti un dzīvoju Midiāna zemē. Tur es atradu labvēlību Jetrus, gana un priestera, acīs un apprecēju viņa meitu Ciporu. No Jetrus es saņēmu Melhisedeka priesterību.³

Kādu dienu, kad es ganīju Jetrus ganāmpulku, Tas Kungs parādījās man degošā krūmā un aicināja mani atbrīvot Israēla bērnus no verdzības.⁴

Es atgriezos Ēģiptē un pateicu faraonam, lai tas atbrīvotu Tā Kunga ļaudis, bet tā vietā viņš palielināja viņu slogu. Tas Kungs sūtīja vairākas mocības ēģiptiešiem, bet faraons nocietināja savu sirdi un vēl joprojām atteicās atbrīvot israēliešus. Pēdējā mocība bija iznīcināšanas eņģelis, kas Ēģiptē nogalināja katras ģimenes pirmdzimto dēlu. Israēlieši tika pasargāti no iznīcināšanas eņģeļa, jo apzieda savu durvju stabus ar nevainojama jēra asinīm un palika mājās. Caur mani Tas Kungs iedibināja Pashā svētkus kā priekšrakstu, lai palīdzētu israēliešiem atcerēties šo brīnumu katru gadu.⁵

Pēdējā mocība lika faraonam padoties un atbrīvot israēliešus. Taču faraons vēlāk nocietināja savu sirdi un sūtīja savus karapulkus pakaļ aizejošajiem israēliešiem. Tas Kungs svētīja mani ar spēku pāršķelt Niedru jūru, un mēs aizbēgām pa sausumu, kamēr jūra appludināja faraona armiju.⁶

Tad Tas Kungs veda mūs cauri tuksnesim — mākonī pa dienu un uguns stabā pa nakti. Viņš uzturēja mūs ar ūdeni, mannu un paipalām.⁷

Es uzkāpu Sinaja kalnā, kur es paliku 40 dienas un no Tā Kunga saņēmu Desmit baušļus. Kad es nokāpu no kalna, israēlieši bija novērsušies no Dieva un izveidojuši zelta teļu, kam kalpot. Viņi vairs nebija cienīgi saņemt bauslību, kuru Dievs man deva, un tādēļ es saplēsu plāksnes, kas saturēja šo bauslību. Es atgriezos kalnā, kur Tas Kungs man deva zemāku bauslību, kas tiek saukta manā vārdā, — Mozus bauslība.⁸

Tuksnesī Tas Kungs man atklāja plānus, kā uzbūvēt saiešanas telti jeb pārvietojamo templi. Mēs nesām saiešanas telti līdzi mūsu ceļojumos, tā lai mēs tajā varētu pielūgt. Saiešanas templī ļaudis saņēma priekšrakstus, un es runāju ar To Kungu „vaigu vaigā, kā kāds sarunājas ar savu draugu”.⁹ Tas Kungs man arī parādīja, kā izveidot derības šķirstu, svētu reliktu, kurš atradās saiešanas telts vissvētākajā daļā.¹⁰

Kad Tas Kungs sūtīja „dzēlīgas čūskas”, lai sodītu israēliešus, man tika pavēlēts izgatavot vara čūsku un pacelt to augstu virs staba, tā lai visi, kurus sakoda čūska, varētu uz to paskatīties un tikt izdziedināti. Taču viņu lepnības dēļ un vienkāršības dēļ daudzi neskatījās un tādēļ gāja bojā.¹¹

Tas Kungs lika israēliešiem klejot tuksnesī 40 gadus, pirms ļāva tiem ieiet apsolītajā zemē.¹² Es neiegāju apsolītajā zemē, bet tiku „Gara paņemts” pie Tā Kunga.¹³