Konference un es

Es reiz domāju, ka vispārējās konferences nedēļas nogale ir gara un garlaicīga, bet, laikam ritot, es esmu to iemīlējusi un gaidu to. Vispārējās konferences nedēļas nogale var būt garīgi spēcinoša, taču ir viegli ļaut šīm sajūtām izgaist, kad dzīve turpina savu gaitu nākamajā pirmdienā. Dažas no tālāk sniegtajām idejām ir palīdzējušas man arī pēc konferences gūt, cik vien daudz iespējams.

Es sagatavojos konferencei, uzrakstot jautājumus, un tad es veicu piezīmes, kad mani jautājumi tiek atbildēti. Pēc konferences man patīk lejupielādēt konferences runas un mūziku no LDS.org un saglabāt to MP3 atskaņotājā, tā lai es varētu klausīties kādu runu vai baznīcas dziesmu, veicot ikdienas darbus. Man arī patīk studēt Liahonas konferences izdevumu. Es pasvītroju un veicu piezīmes sava žurnāla malās. Laikā, kad tuvojas nākamā konference, mans žurnāls ir pilns ar piezīmēm. Mana ģimene dažreiz studē vēstījumus kopā ar mani ģimenes mājvakarā.

Lai saglabātu garu, kuru mēs jutām konferences laikā, un lai turpinātu mācīties no vēstījumiem, ir nepieciešams ieguldīt darbu, taču šis darbs man ir bijis liela svētība. Es esmu saņēmusi tik daudz spēka un vadības grūtos brīžos, studējot vispārējās konferences vēstījumus, un es zinu, ka šie vēstījumi ir iedvesmojuši.