Svētības, ko gūstam no semināra

Kādēļ ir tik svarīgi, lai jūs apmeklētu semināru? Kā iemeslu var minēt šos pēdējo dienu praviešu un apustuļu apsolījumus:

• Tā „ir Dieva sūtīta dāvana mūsdienu Israēla glābšanai pašā grūtākajā stundā”.¹

• Tas „sagatavos jūs atjaunotā evaņģēlija vēsts sludināšanai tiem, ar ko tiekaties”.²

• Tas jums palīdz „iegūt dziļu izpratni par patiesību”.³

• Seminārs „dāvā brīnišķīgu iespēju apgūt mācību, kas dara laimīgu. Tas dāvā brīnišķīgu iespēju saskarsmei ar sev līdzīgajiem.”⁴

• „Jūsu zināšanas par evaņģēliju palielināsies. Jūsu ticība tiks stiprināta. Jūs iegūsiet brīnišķīgas pazīšanās un draugus.”⁵

• „Tas nes … garīgu pilnveidi, morālo spēku, lai pretotos mūs ieskaujošajam ļaunumam, kā arī strauji pieaugošas zināšanas par evaņģēliju.”⁶

• Tas ir „viens no labākajiem veidiem, kā sagatavoties misijai”.⁷

Bieži vien, lai atrastu laiku semināram, jāatsakās no kādas citas sev tīkamas nodarbes, taču upuris ir tā vērts. Ēlijai Bagaijongai no Filipīnām nācās pieņemt šādu lēmumu pēdējā vidusskolas klasē. Mācoties vidusskolā, viņa vienmēr bija otrā labākā skolniece klasē. Pēdējā mācību gadā viņa bija apņēmusies būt pirmā un, lai sasniegtu šo mērķi, apsvērusi pat līdz šim apmeklētā semināra pamešanu.

Tomēr kādu dienu viņas domas mainījās. „Es [paskatījos] uz savu nodarbību sarakstu,” viņa stāsta, „paskatījos uz grāmatu kaudzi tam līdzās, savu četru Svēto Rakstu sējumu, semināra pierakstu kladi un rokasgrāmatu. Sirds dziļumos es vaicāju sev: „Kas ir svarīgāk?””

Ēlija atrada atbildi Mateja 6:33: „Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.” Viņa nolēma uzticīgi apmeklēt semināru un rast citu veidu, kā plānot laiku, lai uzlabotu savas sekmes. Gada beigās viņai kā labākajai skolniecei uzticēja teikt izlaiduma atvadu runu, un viņa pat izcīnīja stipendiju mācībām universitātē.

Spensers Duglass no Alabamas, ASV izlēma atteikties no dalības sabiedriskos pasākumos, lai varētu gūt vairāk no semināra. Lai apmeklētu semināru, pirmajos divos mācību gados viņš cēlās četros, un atlikušajos divos — piecos no rīta. „Es nevarēju piedalīties vēlos pasākumos ar draugiem, jo man vajadzēja agri iet gulēt. Ja es to nedarītu, nākamajā rītā nebūtu spējīgs pilnvērtīgi piedalīties mācībās,” viņš stāsta. Spensers nedomāja tikai par ierašanos uz stundu, viņš gribēja būt možs un gatavs mācīties.

Kā mācījis elders Dalins H. Oukss, no Divpadsmit apustuļu kvoruma: „Tas, ka kaut kas ir labs, nav pietiekams iemesls, lai to darītu. To labo lietu skaits, ko mēs varētu darīt, ievērojami pārsniedz laiku, kas mums ir, lai tās paveiktu. Savā dzīvē mums lielākā uzmanība būtu jāpievērš tam, kas ir labākais no labā.”⁸ Šo padomu der atcerēties, pieņemot lēmumu, kādu vietu savā dienas kārtībā ierādīt semināram.

Seminārs ir arī lieliska iespēja gatavoties turpmākajam misionāru darbam — gan misionāru darbam, ko veicam kā Baznīcas locekļi, gan iespējamajai pilnlaika misijai nākotnē. Franko Huamans Kurinukvī no Perū zina, ka Svēto Rakstu studijas semināra nodarbībās palīdz viņam gatavoties misijai.

Viņš saka, ka šī gatavošanās ir tā vērta, lai celtos četros no rīta, airētu kanoe laivu un bristu pa dubļiem līdz nodarbības telpām, kad apkaimē ir mēnešiem ilgi plūdi. „Es gribu pabeigt semināru un sākt apmeklēt institūtu, lai sagatavotos misijai. Es turpināšu savu izaugsmi Baznīcā,” viņš saka. Semināram ir liela nozīme viņa dzīvē, jo viņš apgūst Svētos Rakstus un mācās no galvas svarīgus pantus, kas palīdzēs viņam būt par labu misionāru.

Spēku, ko jaunieši visā pasaulē saņem, cenšoties apmeklēt semināru, nesniedz tikai Svēto Rakstu studēšana vien. Kamerons Lisnijs no Anglijas ir atklājis, ka saņem svētības visās dzīves jomās. „Seminārs palīdz ne vien garīgajā jomā, bet arī skolas lietās un izglītības ieguvē,” teic Kamerons.

Viņš saka, ka „agrs dienas sākums iedarbina smadzenes. Daži no maniem draugiem saka, ka ir pārāk aizņemti, lai apmeklētu semināru, jo neviens taču sešos no rīta nepārskata matemātikas pierakstus, vai ne?” Ja studēsiet, „Tas Kungs palīdzēs nokārtot eksāmenus un, ja apmeklēsiet semināru, Viņš palīdzēs vēl vairāk,” saka Kamerons.

Protams, seminārs ir palīdzējis stiprināt arī Kamerona liecību. „Es ieguvu liecību, pateicoties semināra programmai. Četrpadsmit gadu vecumā man kā jaunietim ar evaņģēliju gāja grūti. Man nepatika baznīca, un es sāku darīt to, ko nevajadzētu. Vēl pāris mēneši, un es būtu tam pilnīgi atmetis ar roku,” viņš stāsta. Taču draudzene uzaicināja Kameronu apmeklēt semināru, un viņš izlēma iet kopā ar viņu. Un tad sāka plūst svētības.

„Es atkal sāku just Svēto Garu,” stāsta Kamerons. „Es sāku pievērst lielāku uzmanību tam, kas notiek Baznīcā, un apmeklēt Svētdienas skolu un priesterības stundas. Man kļuva vieglāk, un es jutos laimīgāks. Visbeidzot es ieguvu personīgu liecību par evaņģēliju.” Pēc divu mēnešu ilga semināra apmeklējuma Kamerons tikās ar bīskapu un tika iesvētīts par Ārona priesterības skolotāju.

Kamerons zina, ka seminārs palīdz viņam būt stipram pasaulīgo kārdinājumu priekšā. „Esmu atklājis,” viņš saka, „ka, turpinot apmeklēt semināru, ir daudz vieglāk tikt galā ar pasaulīgajām grūtībām. Būt jaunietim šajā pasaulē, kur dzīvojam, ir diezgan grūti — no visām pusēm mūs ieskauj grēks. Es liecinu jums, ka, apmeklējot semināru, jūs radīsiet spēku, lai sevi no tā pasargātu. Seminārs kļūs par garīgu vairogu, kas jūs sargās. Manā ceļā ir bijis daudz pārbaudījumu un kārdinājumu, taču seminārs man ir ļoti palīdzējis palikt uz šaurās jo šaurās takas.” 

Seminārs ļauj tikties ar pusaudžiem, kas pieder mūsu ticībai. „Mani iedvesmo līdzīgi domājoši cilvēki, kam ir līdzīgi morāles standarti un kas tic Dievam tāpat kā es,” saka Vika Čeļuškova no Krievijas. „Ja man ir kādi jautājumi, es varu tos apspriest ar savu semināra skolotāju un pārējiem studentiem. Es varu dalīties ar citiem savās domās un liecībā, stiprinot gan savu, gan viņu ticību. Kopīgi lasot Svētos Rakstus un pārdomājot tajos ietverto garīgo vēsti, mēs kļūstam tuvāki Dievam un cits citam.”

Ksenija Gončarova no Ukrainas piedzīvo ko līdzīgu. „Daloties cits ar citu pieredzē, kļūstam stiprāki un labāk izprotam Svētos Rakstus. Kad stundas laikā runājam par piemēriem no savas dzīves, es sāku saskatīt, kā evaņģēlijs darbojas manā un citu cilvēku dzīvē,” viņa saka.

Vairākiem jauniešiem nesen tika jautāts, kādas svētības viņi saņēmuši no semināra. Starp viņu atbildēm dominē tas, ka seminārs palīdz viņiem tuvoties Debesu Tēvam un Glābējam. Kā māca elders Deivids A. Bednārs, no Divpadsmit apustuļu kvoruma: „Visas tēmas, ko studējat seminārā, ir svarīgas, taču, lai gan katru gadu jūs pievēršaties vienam Svēto Rakstu krājumam, galvenais fokuss vienmēr ir uz To Kungu, Jēzu Kristu.”⁹

Šeit apkopots tas, ko teikuši vairāki pusaudži, stāstot, kā seminārs tuvinājis viņus Jēzum Kristum:

• „Lasot neskaitāmos praviešu vēstījumus, esmu mācījusies par to, ko Glābējs dara manā labā, un atskārtusi, cik svarīga Viņam esmu. Esmu sapratusi, ka Viņš mīlēja mani tik ļoti, lai mirtu un ciestu par manām sāpēm.”

• „Seminārs ir lielisks veids, kā sākt dienu. Neskatoties uz noguruma pakāpi, es jūtu Garu un saņemu spēku, lai tad, ja dienas gaitā atgadās kas nepatīkams, es nešaubīgi zinātu, ka mans Glābējs mani mīl, un spētu pārliecinošāk iestāties par to, kas ir pareizi.”

• „Esmu jaunpievērstā. Sāku iet uz semināru jau pirms savām kristībām. Es nezinu, vai bez semināra vispār būtu kristījusies. Bez semināra manā dzīvē tagad nebūtu Glābēja un es nezinātu, ka mani grēki var tikt piedoti. Pirms tam Debesu Tēvs un Jēzus Kristus nekad īsti nebija bijuši daļa no manas dzīves. Seminārs palīdzēja man Viņus atrast un uz mūžīgiem laikiem padarīt par savas dzīves un manu nākamo bērnu dzīves daļu.”

• „Ikdienas semināra apmeklējums ir palīdzējis man kļūt tuvākam manam Kungam un Glābējam Jēzum Kristum, apgūstot Viņa mācīto, sajūtot Viņa lielo mīlestību pret mani un uzzinot, kā es varu atgriezties, lai dzīvotu kopā ar Viņu.”

• „Semināra nodarbību laikā es atklāju Svēto Rakstu dziļāko jēgu. Katru rītu tas man atgādina visos darbos būt līdzīgai Kristum.”

• „Seminārs palīdzēja man iemācīties lasīt Svētos Rakstus, ne vien lasīt tos ar prieku, bet arī atrast tiem piemērojumu. Es apguvu mācības un principus, kas palīdzēja stiprināt manu liecību par mīlošo Debesu Tēvu un Jēzu Kristu, un tas paliks ar mani visu turpmāko dzīvi.”

Ņemot vērā visas tās svētības, kas tiek gūtas no semināra, ir viegli saprast, kādēļ jaunieši visā pasaulē ierāda tam prioritāru vietu savā dienas kārtībā.