„Nefijs un misiņa plāksnes”, Mormona Grāmatas stāsti (2023)
Nefijs un misiņa plāksnes
Mācīšanās sekot Gara vadībai
Lamans, Lemuēls, Sams un Nefijs naktī devās atpakaļ uz Jeruzalemi. Nefijs devās uz Lābana māju, kamēr viņa brāļi slēpās ārpus pilsētas mūriem.
Nefijs ļāva Garam viņu vadīt. Viņš nezināja, kas viņam jādara, bet zināja, ka Tas Kungs viņam palīdzēs iegūt misiņa plāksnes.
Kad Nefijs bija netālu no Lābana mājas, viņš atrada Lābanu guļam uz zemes. Lābans bija piedzēries. Nefijs ieraudzīja Lābana zobenu un to pacēla.
Kad Nefijs uzlūkoja zobenu, Gars lika viņam nogalināt Lābanu. Taču Nefijs nevēlējās viņu nogalināt. Gars teica Nefijam, ka labāk ir Lābanam mirt, nekā Nefija ģimenei palikt bez Svētajiem Rakstiem. Viņiem bija vajadzīgi Dieva baušļi, kas bija iegravēti uz misiņa plāksnēm.
Nefijs zināja, ka Lābans bija centies atņemt viņam dzīvību. Tāpat Lābans bija nozadzis viņu mantu un nevēlējās paklausīt Dieva baušļiem.
Gars atkal lika Nefijam nogalināt Lābanu. Nefijs zināja, ka Tas Kungs sagatavos viņam ceļu misiņa plākšņu iegūšanai. Viņš izvēlējās paklausīt Garam. Nefijs nogalināja Lābanu un uzvilka Lābana drēbes.
Pēc tam Nefijs devās uz Lābana dārgumu krātuvi un satika Lābana kalpu Zoramu. Nefijs uzvedās un runāja kā Lābans.
Nefijs teica Zoramam, ka viņam vajadzīgas misiņa plāksnes. Pēc tam Nefijs lika Zoramam doties viņam līdzi. Zorams domāja, ka Nefijs ir Lābans, tāpēc viņš darīja to, ko Nefijs vēlējās.
Kad Nefijs un Zorams iznāca no pilsētas, Lamans, Lemuēls un Sams noturēja Nefiju par Lābanu. Viņi nobijās un sāka bēgt.
Nefijs sauca savus brāļus. Kad viņi saprata, ka tas bija Nefijs, viņi pārstāja skriet. Taču tad Zorams nobijās un mēģināja atgriezties Jeruzalemē.
Nefijs apturēja Zoramu. Viņš teica Zoramam, ka Tas Kungs ir pavēlējis viņiem iegūt plāksnes. Viņš aicināja Zoramu doties kopā ar viņiem uz apsolīto zemi. Zorams zināja, ka viņš var kļūt par brīvu cilvēku, nevis kalpu, un apsolīja doties kopā ar Nefiju un viņa ģimeni.
Viņi devās atpakaļ pie Lehija un Sārijas. Lehijs un Sārija bija ļoti priecīgi redzēt savus dēlus. Sārija domāja, ka viņas dēli bija miruši. Tā kā Tas Kungs bija pasargājis viņas dēlus, viņa tagad ticēja, ka viņu ģimenei ir pavēlēts pamest Jeruzalemi. Lai pateiktos Tam Kungam, Lehija un Sārijas ģimene pienesa upurus.
Lehijs lasīja no misiņa plāksnēm. Viņš redzēja, ka plāksnēs ir ietvertas praviešu mācības. Tāpat viņš uzzināja, ka viens no viņa priekštečiem bija Jāzeps, kuru pārdeva uz Ēģiptes zemi viņa brāļi pirms daudziem gadiem. Lehijs zināja, ka misiņa plāksnes ir ļoti svarīgas. Viņš zināja, ka Tas Kungs vēlas, lai viņa ģimenei būtu šie baušļi.