„Virsnieks Moronijs un Zerahemnass”, Mormona Grāmatas stāsti (2023. g.)
Virsnieks Moronijs un Zerahemnass
Kauja un apsolījums dzīvot mierā
Zerahemnass bija lamaniešu karapulku vadonis. Viņš gribēja valdīt pār nefijiešiem, padarot tos par savu ļaužu kalpiem. Zerahemnass veda savus karapulkus cīņā, lai uzbruktu nefijiešiem.
Nefijieši gribēja pasargāt savas mājas, savas ģimenes un savu reliģiju. Viņi zināja — ja pār viņiem valdīs lamanieši, viņiem nebūs ļauts pielūgt To Kungu. Nefijieši izvēlējās cīnīties ar saviem ienaidniekiem.
Nefijiešu karaspēku virspavēlnieks bija kāds vīrs, vārdā Moronijs. Moronijs pārliecinājās, lai viņa karapulki būtu gatavi cīņai.
Moronija karavīri paņēma ieročus, un Moronijs apbruņoja viņus ar stiprām bruņām un vairogiem, lai tos pasargātu.
Moronijs veda savu karaspēku, lai cīnītos ar lamaniešiem. Taču, kad lamanieši ieraudzīja, ka nefijiešiem ir bruņas un vairogi, viņiem bija bail cīnīties. Lamaniešiem bija tikai plānas drēbes, un viņiem nebija bruņu, kas tos pasargātu.
Lamanieši devās projām. Viņi mēģināja ielavīties citā nefijiešu zemē. Viņi domāja, ka Moronijs nezinās, kurp viņi ir devušies.
Taču līdzko lamanieši bija devušies projām, Moronijs sūtīja viņiem pakaļ izlūkus.
Pēc tam Moronijs nosūtīja ziņu pravietim Almam. Viņš gribēja, lai Alma pavaicā Tam Kungam, ko lamanieši plāno darīt. Tas Kungs pateica Almam, ka lamanieši plāno uzbrukt vājākai zemei, ko dēvēja par Manti zemi. Moronijs uzklausīja Almu. Viņš vadīja savu karapulku, lai cīnītos ar lamaniešiem.
Abi karapulki cīnījās. Lamanieši bija ļoti stipri un nikni. Nefijieši nobijās no lamaniešiem un sāka atkāpties, lai bēgtu. Taču Moronijs atgādināja tiem par viņu ģimenēm un viņu ticību, tādēļ viņi turpināja cīņu.
Nefijieši lūdza Tā Kunga palīdzību. Tas Kungs atbildēja uz viņu lūgšanām un dāvāja viņiem lielu spēku. Lamanieši nobijās. Viņi bija aplenkti un nevarēja aizbēgt. Kad Moronijs redzēja, ka lamanieši ir nobijušies, viņš lika saviem karavīriem pārtraukt cīņu. Moronijs nevēlējās nogalināt lamaniešus.
Moronijs pateica Zerahemnasam — ja lamanieši apsolīs vairs nekad neuzbrukt nefijiešiem, viņi varēs doties projām. Zerahemnass bija saniknots un mēģināja turpināt cīņu, taču viņš nespēja pieveikt Moronija kareivjus. Tad Zerahemnass un viņa karapulki apsolīja dzīvot mierā, un Moronijs ļāva viņiem aiziet.