„Jēkabs un Šerems”, Mormona Grāmatas stāsti (2023)
Jēkabs un Šerems
Pravieša liecība par Jēzu Kristu
Jēkabs bija pravietis, kurš redzēja Jēzu Kristu. Viņš gribēja, lai cilvēki ticētu Jēzum. Jēkabs mācīja cilvēkiem ievērot Dieva baušļus. Viņš cītīgi pūlējās, lai mācītu cilvēkiem par Jēzu.
2. Nefija 11:2–3; Jēkaba gr. 1:1–8, 17–19
Kādu dienu vīrs, vārdā Šerems, sāka mācīt ļaudis. Taču Šerems mācīja, ka Jēzus nepastāv. Šerems bija prasmīgs runā, un daudzi nefijieši noticēja viņa teiktajam. Viņa dēļ daudzi cilvēki pārstāja ticēt Jēzum. Šerems vēlējās, lai arī Jēkabs pārstātu ticēt Jēzum.
Šerems sacīja, ka neviens nevar zināt, kas notiks nākotnē. Viņš teica, ka šī iemesla dēļ neviens nevar zināt, vai Jēzus pastāv, jo Jēzus vēl nav ieradies uz Zemes. Taču Jēkabs teica, ka Svētie Raksti un visi pravieši māca par Jēzu. Dievs bija parādījis Jēkabam, ka Jēzus nāks pasaulē.
Šerems joprojām neticēja. Viņš gribēja, lai Jēkabs parādītu viņam zīmi, ka Jēzus ir īsts.
Jēkabs teica, ka Šerems zina par Jēzus ierašanos un viņam nav vajadzīga zīme. Tomēr Jēkabs sacīja, ka Dievs liks Šeremam nokrist pie zemes, lai parādītu, ka Dievam piemīt spēks un Jēzus pastāv.
Pēkšņi Šeremam kļuva slikti, un viņš nokrita uz zemes. Kad bija pagājušas daudzas dienas, viņš zināja, ka drīz mirs. Viņš sacīja ļaudīm, ka Sātans bija viņu pievīlis. Viņš teica, ka ir melojis Dievam. Viņš visu laiku zināja, ka Jēzus pastāv. Pēc tam Šerems nomira. Cilvēki lasīja Svētos Rakstus un ticēja Jēzum.