„Amons”, Mormona Grāmatas stāsti (2023. g.)
Amons
Pazemīgais kalps
Amons un viņa brāļi gribēja mācīt lamaniešiem par To Kungu. Viņi devās uz zemi, kur dzīvoja lamanieši. Pa ceļam viņi gavēja un lūdza pēc Tā Kunga palīdzības. Tas Kungs viņus mierināja. Viņš teica, lai viņi ir pacietīgi un rāda labu piemēru. Katrs no viņiem devās mācīt uz citu vietu.
Amons devās uz vietu, ko sauca par Ismaēla zemi. Tajā mītošie ļaudis viņu sasēja un aizveda pie ķēniņa Lamonija. Amons pastāstīja Lamonijam, ka viņš vēlas dzīvot pie lamaniešiem. Lamonijam patika Amons, un viņš to atbrīvoja. Viņš gribēja, lai Amons ņemtu par sievu vienu no viņa meitām, taču Amons tā vietā izvēlējās kļūt par Lamonija kalpu.
Lamonijs lika Amonam rūpēties par viņa mājlopiem. Kādudien Amons kopā ar citiem kalpiem aizveda lopus padzerties. Kamēr mājlopi dzēra, ieradās laupītāji, kuri tos izdzenāja. Pārējie kalpi baidījās, ka viņi tiks sodīti par Lamonija mājlopu zaudēšanu.
Amons saprata, ka tā ir iespēja parādīt lamaniešiem Tā Kunga spēku. Viņš teica pārējiem kalpiem, lai tie neraizējas, un palīdzēja tiem atrast pazudušos mājlopus.
Laupītāji atgriezās, lai atkal izdzenātu mājlopus. Taču šoreiz Amons lika pārējiem kalpiem palikt un sargāt lopus, lai tie neaizbēgtu.
Amons devās apturēt laupītājus, lai tie neizdzenātu aitas. Laupītāji nebaidījās no Amona. Viņi domāja, ka ir stiprāki par viņu. Taču viņi nezināja, ka Amonam palīdz Tas Kungs.
Amons ar savu lingu meta laupītājiem ar akmeņiem. Daži no viņiem gāja bojā. Pārējie laupītāji sadusmojās un gribēja Amonu nogalināt. Viņi bija pārsteigti, jo nespēja trāpīt Amonam ar akmeņiem. Viņi nebija gaidījuši, ka viņš izrādīsies tik stiprs.
Laupītāji mēģināja iesist Amonam ar savām rungām. Taču katru reizi, kad viņi to mēģināja, Amons ar savu zobenu nocirta viņiem rokas, lai tie nespētu cīnīties. Drīz vien viņi bija pārāk nobijušies, lai turpinātu cīnīties, un aizbēga.
Kalpi pastāstīja Lamonijam par to, kā Amons bija izglābis viņa mājlopus. Lamonijs bija pārsteigts. Viņš domāja, ka Amons ir Diženais Gars, kuram ir varens spēks un kurš zina visu.
Lamonijs gribēja runāt ar Amonu, taču bija noraizējies.
Amons devās uz tikšanos ar Lamoniju, taču Lamonijs nezināja, ko teikt. Tas Kungs palīdzēja Amonam izprast Lamonija domas. Amons teica, ka viņš nav Diženais Gars. Viņš pateica Lamonijam, ka Diženais Gars ir Dievs. Lamonijs gribēja vairāk uzzināt par Dievu.
Amons teica, ka Dievs ir radījis pasauli un visu, kas tajā ir. Amons pastāstīja Lamonijam, ka Dievs ir sagatavojis pestīšanas ieceri. Šajā iecerē ir paredzēta Jēzus Kristus nākšana pasaulē. Lamonijs ticēja Amona teiktajam. Lamonijs lūdza Dievu, prasot, lai Dievs apžēlotu viņu un viņa ļaudis.