15. stunda: Būt stipriem, saskaroties ar pretestību
15. stunda
Būt stipriem, saskaroties ar pretestību
Ievads
1837. un 1838. gadā dažu Kērtlandes, Ohaio un Ziemeļmisūri Baznīcas vadītāju un locekļu vidū izplatījās nosodījums, strīdi un atkrišana. Problēmas saasinājās, kad daži cilvēki atklāti izrādīja pretestību pret pravieti Džozefu Smitu. No agrīno svēto pieredzes mēs varam mācīties: ja mēs dzīvojam taisnīgi un atbalstām Tā Kunga kalpus, tad, saskaroties ar pretestību, mēs saņemam garīgu spēku.
Uz tāfeles uzrakstiet šādus vārdus: dusmīgs, aizvainots, greizsirdīgs. Aiciniet studentus padomāt par gadījumiem, kad viņi ir pieredzējuši šādas sajūtas.
Norādiet uz tālāk sniegto stāstu un lūdziet kādu no studentiem to nolasīt. Palūdziet studentiem pievērst uzmanību situācijai, kas lika Tomasam B. Maršam pieredzēt sajūtas, kas ir uzrakstītas uz tāfeles.
Drīz pēc tam, kad 1835. gadā Tomass B. Maršs tika aicināts kļūt par apustuli, viņš tika iecelts par Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentu. 1837. gada pavasarī prezidents Maršs uzzināja, ka viens no Divpadsmit apustuļiem, elders Pārlijs P. Prets, plānoja doties misijā uz Angliju, nelūdzot prezidenta Marša atļauju. Prezidents Maršs, kurš atradās Misūri, uzrakstīja vēstuli elderam Pretam un citiem Divpadsmito locekļiem, aicinot 1837. gada 24. jūlijā ar viņu satikties Kērtlandē, Ohaio, lai kopīgi vienotos par viņu misijas plāniem. Tomēr mēnesi pirms tam, kad vajadzēja notikt sapulcei, divi citi apustuļi, elders Hibers Č. Kimbals un Orsons Haids, devās uz Angliju, jo bija saņēmuši misijas aicinājumus no pravieša Džozefa Smita. Prezidents Maršs bija acīmredzami neapmierināts, jo apustuļi turpināja sludināt evaņģēliju Anglijā bez viņa iesaistīšanās.
Ko šajā situācijā prezidents Maršs varēja darīt, lai izvairītos no sajūtām, kas ir uzskaitītas uz tāfeles?
Kādas briesmas pastāv, ja mēs ļaujam šādām sajūtām pārvaldīt savas domas un rīcību? (Norādiet studentiem, ka šādas sajūtas aizvaino Svēto Garu un bieži vien noved pie nopietnākiem grēkiem.)
Lūdziet studentam turpināt lasīt stāstu:
Prezidents Maršs dalījās savās raizēs ar pravieti Džozefu Smitu un lūdza viņa padomu. Kā atbildi uz šo lūgumu Tas Kungs deva atklāsmi, kas pierakstīta Mācības un Derību 112. nodaļā.
1837. gada jūlijā, kad Tas Kungs deva šo atklāsmi, Baznīcā trūka vienotības, izplatījās strīdi un atkrišana. Lepnības un alkatības dēļ daži Baznīcas locekļi sāka atklāti kritizēt pravieti Džozefu Smitu un apšaubīt viņa autoritāti. Daži Baznīcas locekļi, tai skaitā arī daži Divpadsmit apustuļu kvoruma locekļi, pat centās gāzt Džozefu Smitu no Baznīcas prezidenta amata.
Kādas sajūtas dažus Baznīcas locekļus noveda pie tā, ka viņi sāka ignorēt savas liecības par patiesību un sāka atklāti pretoties pravietim Džozefam Smitam?
Aiciniet studentus izlasīt Mācības un Derību 112:10–12, 15, meklējot Tā Kunga doto padomu prezidentam Maršam un citiem Divpadsmito kvoruma locekļiem, lai viņiem palīdzētu izvairīties no savu vadītāju kritizēšanas.
Lūdziet studentus dalīties tajā, ko viņi ir atraduši. Tad pajautājiet:
Kā šajos pantos dotais padoms var palīdzēt Baznīcas locekļiem izvairīties no savu Baznīcas vadītāju kritizēšanas? (Kad studenti dalās ar savām atbildēm, palīdziet viņiem saprast šādus principus: Ja mēs būsim pazemīgi, Tas Kungs mūs vadīs un atbildēs uz mūsu lūgšanām. Tas Kungs pieprasa, lai mēs atbalstītu tos vadītājus, kuri tur atslēgas, lai vadītu Baznīcu. Jūs varat ieteikt studentiem pierakstīt blakus 15. pantam norādi uz citu rakstvietu — Mācības un Derību 84:35–38. Jūs varat arī uzsvērt, ka padoms aizrādīt Divpadsmito locekļiem tika dots Divpadsmit apustuļu kvoruma prezidentam un neattiecas uz individuāliem Baznīcas locekļiem.
Katram studentam iedodiet kopiju no izdales materiāla, kas pievienots šīs mācību stundas beigās. Jūs varat sadalīt klasi mazās grupās un aicināt katru grupu kopā izlasīt rakstu ar nosaukumu „Atkrišana Kērtlandē: nepieciešamība pēc uzticīgas sekošanas Baznīcas vadītājiem”. Lūdziet studentiem grupiņās pārrunāt jautājumus, kas atrodas šī raksta beigās.
Jūs varat noslēgt šo stundas daļu, pārrunājot un norādot uz tālāk sniegto apgalvojumu, ko teicis Augstākā prezidija loceklis, prezidents Hibers Č. Kimbals (1801.–1868. g.):
Attēls
Prezidents Hibers Č. Kimbals
„Es jums došu svarīgu pamācību, ko brālis Džozefs Smits mēdza dot Navū. Viņš teica, ka pirmais solis pretī atkrišanai sākas ar uzticības zaudēšanu šīs Baznīcas un Valstības vadītājiem, un jūs varat būt droši, ka ikviens cilvēks, kurā jūs pamanāt šo garu, ir uz atkrišanas ceļa” (Baznīcas prezidentu mācības: Džozefs Smits [2007], 316. lpp.).
Lai uzsvērtu, cik svarīgi ir uzticīgi sekot pravietim un citiem Baznīcas vadītājiem, izlasiet tālāk sniegto pieredzi no Brigama Janga (1801.–1877. g.) dzīves, kurš tolaik bija Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis:
Attēls
Prezidents Brigams Jangs
„Atrodoties Kērtlandē, prezidents Brigams Jangs sastapās ar atkritēju grupu, kas, atrodoties templī, plānoja sazvērestību pret pravieti Džozefu Smitu. Viņš paziņoja: „Es piecēlos kājās un vienkārši, bet pārliecinoši viņiem pateicu, ka es zinu, ka Džozefs ir pravietis un ka viņi viņu var zākāt un apmelot, cik vien vēlas, bet viņi nevar iznīcināt Dieva ieceltu pravieti, kā vien sagraut paši savu autoritāti un pārraut saikni, kas viņus vienoja ar pravieti un Dievu, novedot sevi ellē” (Teachings of Presidents of the Church: Brigham Young, [1997], 79. lpp.).
Jūs varat aicināt studentus palikt grupās un katrai no tām palūgt izlasīt otro rakstu izdales materiālā ar nosaukumu „Konflikts Misūri ziemeļos: mācīšanās veiksmīgi pārciest pretestību”. Paskaidrojiet, ka šajā rakstā ir aprakstīta rīcība, kas noveda pie tā, ka svētie tika izdzīti no Misūri ziemeļiem un pravietis tika ieslodzīts Libertī cietumā. Palūdziet studentiem grupās pārrunāt jautājumus, kas atrodas šī raksta beigās.
Kad studenti pabeidz lasīt izdales materiālu, paskaidrojiet, ka Mācības un Derību 121.–123. nodaļa ietver daļas no vēstules, ko pravietis Džozefs Smits uzrakstīja svētajiem sava ieslodzījuma Libertī cietumā perioda beigās.
Palūdziet vairākiem studentiem pēc kārtas nolasīt Mācības un Derību 121:1–6. Palūdziet studentiem pievērst uzmanību jautājumiem, ko pravietis izteica Tam Kungam.
Kādus jautājumus jūs atradāt?
Lūdziet kādam no studentiem nolasīt Mācības un Derību 121:7–10, 16–17; 122:7–9. Palūdziet pārējiem audzēkņiem sekot līdzi, apdomājot, kā Tā Kunga atbildes uz Džozefa Smita lūgumiem stiprināja Džozefu, kad viņš turpināja saskarties ar ienaidnieku pretestību.
Palūdziet studentiem rezumēt mācības un principus, ko viņi ir apguvuši no izlasītajiem pantiem. (Atbildes varētu būt šādas: Ja mēs veiksmīgi pārciešam pretestību laicīgajā dzīvē, Dievs mūs svētīs gan tagad, gan mūžībā. Tie, kuri apsūdz Tā Kunga kalpus, ir grēka kalpi. Mēs tiksim stiprināti mūsu pārbaudījumos, ja mēs paļausimies uz Glābēja Izpirkšanu un atcerēsimies Viņa uzticīgās izturības piemēru.
Norādiet uz tālāk sniegto apgalvojumu, ko teicis elders Nīls L. Andersens, Divpadsmit apustuļu kvoruma loceklis, un palūdziet kādam studentam to nolasīt:
Attēls
Elders Nīls L. Andersens
„Kā zināms, pārbaudījumi ir grūti. Var būt ciešanas, apjukums, bezmiega naktis un asarās samirkuši spilveni. Taču mūsu pārbaudījumiem nav jābūt garīgi nāvējošiem. Tiem nav mūs jāatrauj no mūsu derībām un no Dieva saimes. …
Līdzīgi kā spēcīga uguns pārvērš dzelzi tēraudā, tāpat arī mēs, ja paliekam uzticīgi mūsu ticības ugunīgajā pārbaudījumā, tiekam garīgi attīrīti un stiprināti” („Jūsu ticības pārbaudījums” (vispārējās konferences runa), Ensign vai Liahona, 2012. g. nov., 41.–42. lpp.).
Aiciniet studentus padomāt, ko viņi ir darījuši vai darīs, lai atcerētos, ka Dievs viņus var stiprināt, saskaroties ar pārbaudījumiem vai pretestību pret viņu ticību. Ļaujiet studentiem dalīties savās pieredzēs vai domās par to, kā paļauties uz Dievu grūtos brīžos.
Atkrišana Kērtlandē: nepieciešamība pēc uzticīgas sekošanas Baznīcas vadītājiem
1837. gadā svētie Kērtlandē, Ohaio, piedzīvoja finansiālas grūtības. Lai palīdzētu svētajiem kļūt finansiāli neatkarīgākiem, pravietis Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji nodibināja uzņēmumu, kas līdzinājās bankai, un nosauca to par Kērtlandes Drošības biedrību. Izplatītās ekonomiskās depresijas dēļ, daudzas bankas šajā laikā Savienotajās Valstīs bankrotēja. 1837. gada rudenī bankrotēja arī Kērtlandes Drošības biedrība. Divsimt bankas investori pazaudēja gandrīz visus ieguldījumus, tomēr Džozefs Smits guva vislielākos zaudējumus. Lai gan Kērtlandes Drošības biedrība nebija Baznīcas dibināta, daudzi svētie pieņēma, ka tā ir Baznīcas banka jeb pravieša banka, un vainoja Džozefu Smitu savās finansiālajās problēmās. Daži viņu pat sāka dēvēt par kritušo pravieti. Taču, neskatoties uz bankas bankrotu, daudzi citi, kuri pazaudēja savu naudu, palika uzticīgi pravietim.
Daudzu svēto vidū sāka izplatīties atkrišana un nosodījums. Līdz 1838. gada jūnijam apmēram 200 līdz 300 atkritēju pameta Baznīcu, tai skaitā arī četri apustuļi, trīs Mormona Grāmatas liecinieki un Augstākā prezidija loceklis. Tomēr lielākā daļa svēto šajā ticības pārbaudījumu laikā rīkojās līdzīgi Brigamam Jangam. Viņi tika Tā Kunga stiprināti un palika uzticīgi savām liecībām. Daudzi cilvēki, kuri atkrišanas laikā pameta Baznīcu, vēlāk atgriezās un atkal vēlējās būt Tā Kunga Baznīcā. Viņu vidū bija Olivers Kauderijs, Martins Heriss, Lūkas Džonsons un Frederiks G. Viljams.
Šo Kērtlandes grūtību laikā daži atkritēji centās nogalināt Džozefu Smitu. Gara brīdināti, Džozefs Smits un Sidnijs Rigdons 1838. gada 12. janvāra naktī devās prom. Vairākas dienas viņu ienaidnieki viņus vajāja, bet Tas Kungs viņus pasargāja. 1838. gada 14. martā viņi kopā ar ģimenēm ieradās Fārvestā, Misūri.
Grupā kopīgi pārrunājiet šādus jautājumus:
Kādus principus mēs varam mācīties no šiem notikumiem par to, kā attiekties uz pretestību mūsu dzīvē? Ko mēs varam mācīties no šiem notikumiem par to, kā attiekties uz pretestību pret Baznīcu?
Ko mēs varam darīt, lai paliktu uzticīgi Baznīcas vadītājiem, pat ja dzirdam, ka citi cilvēki viņus kritizē?
Kā jūs esat tikuši svētīti, sekojot pravietim?
Konflikts Misūri ziemeļos: mācība, kā veiksmīgi pārciest pretestību
1837. un 1838. gadā daži neapmierinātie un izslēgtie Baznīcas locekļi, kuri dzīvoja svēto vidū Fārvestā, Misūri, sāka pret Baznīcu un tās vadītājiem izvirzīt tiesas prāvas, cenšoties Baznīcu novārdzināt. 1838. gada jūnijā Sidnijs Rigdons teica dedzīgu runu, kas tagad tiek dēvēta par „Sāls sprediķi”. Viņš atsaucās uz Mateja 5:13 un teica: ja sāls ir nederīga, tā vairs neder nekam un ir ārā izmetama, tādējādi norādot, ka tie, kuri ir pametuši Baznīcu, būtu jāpadzen no svēto vidus. Pēc divām nedēļām, 4. jūlijā, Sidnijs uzstājās ar runu, kurā viņš apsolīja, ka svētie sevi aizstāvēs, pat ja tas nonāks līdz „iznīcinošam karam”. Lai gan abas runas bija pretrunā ar Tā Kunga norādījumiem „lūgt pēc miera” (M&D 105:38), tās tika publicētas un izraisīja lielu satraukumu to cilvēku vidū, kas nebija pēdējo dienu svētie.
Šajā laikā jaunpievērstaiss Baznīcas loceklis Semsons Eivards vadīja slepenu biedrību ar cilvēkiem, kuri viņam palīdzēja organizēt laupītāju bandu, ko sauca par daniešiem. Eivards viņiem pavēlēja aplaupīt Misūri iedzīvotājus, sakot, ka tas palīdzēs celt Dieva valstību. Eivards pārliecināja savus sekotājus, ka šie norādījumi nāk no Augstākā prezidija. Vēlāk atklājās patiesība un Eivards tika izslēgts no Baznīcas. Eivarda rīcība būtiski sabojāja cilvēku viedokli par Baznīcu un noveda pie tā, ka pravietis tika ieslodzīts Libertī cietumā.
1838. gada oktobrī norisinājās cīņa starp Baznīcas locekļiem un Misūri zemessardzi un katrā no pusēm tika nogalināti cilvēki. Misūri štata gubernators Lilburns V. Bogs saņēma pārspīlētus ziņojumus par kaujas gaitu, kā rezultātā viņš izdeva pavēli par Baznīcas locekļu izskaušanu: „Pret mormoņiem jāizturas kā pret ienaidniekiem un, ja to prasa sabiedrības intereses, tie ir jāiznīcina vai jāpadzen no štata” (skat. History of the Church, 3:175). Drīz vien Fārvestu aplenca zemessardze, kas skaita ziņā pieckārtīgi pārsniedza svēto aizsardzības spēkus. Džozefs Smits un citi Baznīcas vadītāji bija ieslodzīti Libertī cietumā, kur viņi palika visu ziemu. Pārējie svētie tika spiesti pamest štatu.
Grupā kopīgi pārrunājiet šādus jautājumus:
Kādus principus mēs varam mācīties no šiem notikumiem, lai mēs varētu labāk pārciest pretestību?
Kāpēc katram no mums ir svarīgi sekot Glābēja piemēram, saskaroties ar krīzēm un pretestību? Kas notika Misūri ziemeļos tādēļ, ka daži svētie to nedarīja?
Kad tu esi pieredzējis, ka kāda Baznīcas locekļa vārdi vai rīcība ir likusi kādam cilvēkam par Baznīcu domāt pozitīvi?